Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:277, Did:0, useCase: 0


Friča Žaņa Stepena kokgriezumi Džūkstes Pasaku muzejā

Redakcija
Redakcija

No 2021. gada 19. decembra Džūkstes Pasaku muzejā (Džūkstes pagasts, Lanciņu skola, Tukuma novads) skatāmas Tautas daiļamata meistara Friča Žaņa Stepena (1914–2002) koka figūras, kuras tapušas 20. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Izstāde veltīta Džūkstes Pasaku muzeja 20.jubilejai. Tās Tukuma muzejam, kura sastāvā ir arī Džūkstes Pasaku muzejs, dāvināja meistara mazdēls Ojārs Stepens.

Izstādei izvēlēti sadzīviski tēli, kas vedina vilkt paralēles starp ikdienas dzīves prozu un tautas folkloras atziņām. Latviešu tautas pasakās viens no bieži minētiem tēliem ir velns. Tāds, kas mēģina radīt sarežģījumus cilvēka dzīvē. Uz jautājumu – Kāpēc tā darīji? – tautas valodā ir pavisam vienkārša atbilde – Velns dīdīja! Padomi, kā izvairīties no sarežģījumiem, rodami pasakās un ticējumos, arī tautasdziesmās. Izstādē ir arī Krišjāņa Barona (1835–1923) piemiņai veltīts kokgriezums.

Izstādes darbu klāsts ir visai daudzveidīgs un organizēts vairākos nogriežņos. Trīs figūru grupa – "Stāvošā", "Gaidošā", "Raudošā" – rosina novērtēt patiesas cilvēciskas vērtības. Līdzās tai ir jautri muzicējošu ugunsdzēsēju trio. Kokgriezēja meistarība izpaužas tādos emocionāli spēcīgos darbos – "Brūtgāns", "Launaga tveicē", "Meitenes galva", “Meitene ar krūzi”. Otrā, centrālā, tēma atvēlēta piecām dinamiskām figūrām, kas apliecina meistara labo humora izjūtu. Trešajā nogrieznī atkal sarindoti klasiskāki darbi – “Grotā sēdošā", "Dzintara meita", "Ūdens nesēja", "Vecais plostnieks" – un aiz tiem izteikti tautiskas figūras. Velna tēls ievada skulptūru parādi, bet Krišjāņa Barona portrets, kuru rotā uzraksts – Kas var dziesmas izdziedāt? Kas valodas izrunāt? – to noslēdz.
Izteiksmīgajām, nelielajām žanriskajām kompozīcijām iedvesmu autors smēlies teikās, pasakās un latviešu rakstnieku darbos. Tāpēc izstādes veidotāji ir izvēlējušies vairākus citātus no Džūkstes pasakām, ko pierakstījis folklorists Anss Lerhis-Puškaitis (1859–1903). Tie rosina padiskutēt gan par dažādām situācijām cilvēka dzīvē, gan par vērtībām.

Kokgriezumu autors ir nodzīvojis garu mūžu un piedzīvojis gan skaistus brīžus, gan arī Otrā pasaules kara laiku ar leģionāra gaitām un darba nometņu prozu pēc kara. Viņš dzimis Slokā 1914. gadā un Pirmā pasaules kara laikā kopā ar ģimenei devies bēgļu gaitās uz Krievijas Krasnojarskas novadu. Pēc revolūcijas un Latvijas Republikas izveidošanas ģimene atgriezusies Latvijā. Strādājis par galdnieku (gultu meistaru). Dienējis Latvijas armijā. Strādājis Centrālsabiedrībā “Turība”. 1943. gadā iesaukts leģionā – 19. divīzijas 43. pulkā. Kara noslēguma posmā piedalījies kaujās t. s. Kurzemes cietoksnī. 1945. gada maijā nokļuvis Sarkanarmijas gūstā. 1945.–1946. gadā atradies filtrācijas nometnē Krievijā. Pēc atbrīvošanas no gūsta atgriezies Latvijā, apprecējis Noru Blici Sokolovsku, strādājis dažādās darba vietās. 1970.–1980. gados strādājis kokapstrādes fabrikā “Vulkāns” Tukumā. Miris 2002. gada 2. decembrī Tukumā, apglabāts Veļķu kapos.

F. Ž. Stepena darbi eksponēti daudzās vietējas, republikāniskas un arī PSRS nozīmes izstādēs. Viņa veidotie uzraksti – “Ošu grava”, “M. Birznieces ābele”, “Pastariņa liepa” un citi, kopā astoņi, rotājuši tagadējā Pastariņa muzeja teritoriju. Tukumniekiem mājās glabājas F. Ž. Stepena darinātas medaļas, kausi vai suvenīri, ko viņš veidojis savas ilggadējās darbavietas – Tukuma kokapstrādes kombināta “Vulkāns” vajadzībām. Veidojis sīkplastikas tehnikā darinātus nelielus kokgriezumus un reljefus, izgrebtus dažādu pazīstamu sabiedrisku darbinieku, aktieru u.c. portretus.

Izstādē redzama daļa no F. Ž. Stepena atstātā mantojuma, kas nonākusi Tukuma muzeja krājumā. Viņa dzīvesstāsta dēļ kokgriezumi it labi saderas ar novadniekam Ludim Bērziņam (1870–1965) veltīto izstādi “Lāča bērni” ar 1943. gadā tapušajām Anša Bērziņa ilustrācijām.

Darba laiks:
O.-Pk.: 10.00 - 17.00
S.-Sv.: 11.00 - 16.00;
Darba laiks svētku dienās: 24., 25., 26. decembrī, 30., 31. decembrī un 2022. gada 1., 2. janvārī Džūkstes Pasaku muzejs slēgts.

Ieeja biļete:
Ģimenes biļete: 3.00 EUR
Skolēniem, studentiem: 1.00 EUR
Pieaugušajiem: 1.50 EUR
Pensionāriem,
personām ar invaliditāti: 1.00 EUR