Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:277, Did:0, useCase: 0


Galerija "Istaba" aicina uz Valtera Kiršteina personālizstādi

Redakcija
Redakcija

No 17. janvāra galerijā Istaba – dizainers Valters Kiršteins savā personālizstādē “METROPOLIS: 22-55-44” eksponēs savus glezniecības darbus. Gleznās nepārprotami ir nolasāma mākslinieka – dizainera – profesionālā izcelsme. Lai arī gleznu motīvi visbiežāk ir abstrakti, tajās pavīd arī industriāli izgatavoti priekšmeti vai to detaļas, kompozīcijas ir ģeometriski konstruktīvas un lakoniskas, balstītas krāsu kontrastos.

“Kiršteina gleznās velti meklēt “gleznieciskumu” Latvijas glezniecībā pierastajā izpratnē. Savā veidā šie darbi atgriežas simts gadus senā klasiskā modernisma sākotnē – tajos nolasāma gan krievu, gan vācu, gan franču modernās mākslas un dizaina ietekme, tieši tāpat kā šie virzieni iedvesmoja pirmos latviešu modernistus – “ekspresionistus” jeb “Rīgas grupu” – simts gadus atpakaļ,” atzīst mākslas zinātniece Ilze Martinsone.

1995. gadā Valters Kiršteins, pēc Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļas absolvēšanas, kopā ar Egilu Medni sarīkojis diplomdarbu izstādi “Zemūdeņu karš: Izniršana”, kas vēlāk pārauga sērijveida grupu izstādēs, kas regulāri papildina mūsdienu mākslas telpu. Latvijas mākslā situācija, kad kādas mākslinieku grupas kodols ir palicis nemainīgs un cikla izstādes tiek rīkotas vairāk kā gadsimta ceturksni, ir unikāla: “Zemūdeņu kara” projekti notikuši dažādos formātos, dažādās telpās un ģeogrāfiskās vietās ne tikai Latvijā, bet arī Spānijā, Beļģijā un Francijā, un Valters Kiršteins joprojām ir šī grupējuma idejiskais līderis un organizators.

Ilze Martinsone: “90. gados, kad Kiršteins un viņa domubiedri saņēma profesionālu dizaineru diplomus, Latvijas rūpniecība mira reizē ar līdzšinējo sistēmu – jaunajiem speciālistiem industrijā vakanču vairs nebija. Censoņi reaģēja laikam un situācijai atbilstoši – devās izstāžu zālēs un tajās demonstrēja art design jeb mākslas dizaina objektus. Kiršteina tēma kopš tā laika lielākoties bijuši konceptuāli pulksteņi, kas tapuši alumīnijā, stiklā, kokā, betonā, reizēm papildinot tos ar kažokādām un rūpnieciski ražotu priekšmetu detaļām, kompozīcijas dominējot konstruktīvām formām, materiālu estētiskajiem efektiem un paradoksāliem kontrastiem. Taču jaunajā tūkstošgadē līdztekus trīsdimensiju objektiem izstādēs Valters Kiršteins sāka demonstrēt arī gleznas. Kiršteina personālizstādē “METROPOLIS: 22-55-44” glezniecība jau ir noteicošais skates medijs.”

Izstāde galerijā Istaba būs skatāma līdz 18. februārim.