Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:354, Did:0, useCase: 3


Valmieras teātrī top „Maija un Paija”

Redakcija
Redakcija

26.aprīlī Valmieras teātrī notiks pirmizrāde Annas Brigaderes pasaku lugas „Maija un Paija” iestudējumam Reiņa Suhanova režijā un telpas redzējumā. Brigaderes pasaku režisors skatījis cilvēcisko attiecību, mitoloģiskās un dabas ciklu sakarībās, tālab tās mērķauditorija ir pamatskolas bērni, vidusskolas jaunieši un, protams, vecāki. Kopā ar Suhanovu pie izrādes tapšanas strādā videomāksliniece Katrīna Neiburga, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, komponists Oskars Herliņš, horeogrāfe Linda Mīļā, galvenajās lomās – aktieri Elīna Vāne (Maija), Rūta Dišlere (Paija), Inga Apine (Laima), Rihards Jakovels (Varis).

„1921. gadā Anna Brigadere sarakstīja pasaku lugu, un tā ir ārkārtīgi bagātīgs, vairākos uztveres līmeņos lasāms, piesātināts un iztēli rosinošs dramaturģiskais materiāls,” saka režisors Reinis Suhanovs.

Lugas fabula latviešu bērniem ir zināma kopš mazotnes. Reiz dzīvoja kāds tēvs un viņam bija meita, čaklā un kārtīgā Maija. Apprecoties otrreiz, viņš nezināja, ka jaunā sieva ir ragana. Arī viņai bija meita Paija, kas gan nemaz nedomāja mācīties strādāt. Tikmēr debesīs Pērkons bija saspēris gabalu gabalos Zeltozolu. Saules meitas visus tā gabalus atrada, bet galotni nē. Tā kā Pasaules koks, kas dod gaismu pasaulei, bez galotnes nespīd, Laima – Saule devās uz zemi meklēt cilvēku, kas spētu nokāpt pazemē, atrast galotnīti, izvest no pazemes tos, kas nokļuvuši velna kalpībā, un pa pupu uzkāpt debesīs.

„Luga ir saprotama sadzīviskas pasaku realitātes līmenī, bet to var lasīt arī mitoloģiskā līmenī,” savu ieceri skaidro režisors. „Jo Brigaderes izmantotās lugas fabulas pamatā ir ļoti sens iniciācijas rituāls, pusaudzim pārkāpjot pieauguša cilvēka dzīves slieksni. Tā ir būtiska starpība: bērns var sekot savām iegribām, pat būt ļauns, jo neapzinās starpību starp labo un ļauno, bet pieaugušam cilvēkam jārīkojas pareizi un jābūt labam”.

Vienlaikus tā ir arī pasaka par dabas spēku – Pērkona un Saules nepārtraukto sāncensību, par dabas ciklu – uzplaukumu, mieru un atmodu pavasarī. „Luga sākas īsi pirms Miķeļiem, veļu laikā, kad pasauli pārklāj mākoņi, kļūst auksts un daba mirst. Mitoloģiskajā stāstā Pērkons sasper zeltozolu trejdeviņās daļās, un varonim šīs daļas jāsavāc kopā, lai atjaunotu Saules varu un saglabātu laika ritējuma ciklu, un luga beidzas maijā, kad daba atkal uzzied, Saule staigā pa zemes virsu un silda,” par savu redzējumu stāsta Suhanovs. Tāpēc komandā aicinājis videomākslinieci Katrīnu Neiburgu, kura fiksējusi visu Latvijas gadalaiku ritējumu un izmaiņas, kas katrā no tiem notiek, jo izrāde būs arī par mūsu zemes brīnišķīgo dabu.

Pārējās lomās aktieri Ilze Pukinska, Januss Johansons, Inese Ramute, Juris Laviņš, Arnolds Osis, Aigars Apinis, Oskars Morozovs, Ivo Martinsons, Baiba Valante, Astra Baumane, Ligita Dēvica.