Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:150, Did:0, useCase: 3


Latvijas Nacionālā opera un balets 2015./2016. gada sezonā piedāvās septiņus jauniestudējumus

Redakcija
Redakcija

Latvijas Nacionālā opera un balets 2015./2016. gada sezonā piedāvās septiņus jauniestudējumus
Foto: Iveta Apškrūma, epadomi.lv

2015./2016. gada sezonā Latvijas Nacionālā opera un balets piedāvās sešus jauniestudējumus Lielajā zālē un vienu jauniestudējumu Jaunajā zālē.

18. septembrī atjaunojuma pirmizrādi piedzīvos Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes „Putnu opera” – uzvedums, ar kuru izaugušas jau vairākas Latvijas bērnu paaudzes. Iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents ir Andris Veismanis, diriģents – Kaspars Ādamsons, režisore Baņuta Rubesa, scenogrāfe Ieva Jurjāne un kostīmu māksliniece Kristīne Jurjāne. Atjaunojuma režisores ir Ieva Kepe un Līga Ozola. Labais doktors Dūlitls un viņa draugi vienmēr gatavi steigties palīgā tiem, kurus piemeklējusi kāda ķibele. Krāšņie putni un atjautīgie dzīvnieciņi ne mirkli nezaudē dūšu: viņi atrod noslēpumaini pazudušo kanārijputniņu, veikli nodzēš ugusgrēku un pat iestudē panākumiem bagātu operu! Ilgi gaidīts notikums jaunajiem skatītājiem – viens no visu laiku populārākajiem Latvijas Nacionālās operas iestudējumiem atgriežas uz skatuves, lai ar Jāņa Lūsēna melodijām un Māras Zālītes vārdiem atkal apliecinātu draudzības un mūzikas spēku.

22. oktobrī pirmizrāde baleta viencēlieniem „Bolero...” Morisa Ravela meistardarbu kustību valodā interpretēs pasaulē un Latvijā iemīļotais horeogrāfs Kšištofs Pastors. Ravela brīnumskaistā mūzika iedvesmojusi arī Dafnīda un Hlojas horeogrāfu, spilgto ungāru dejotāju, horeogrāfu un pedagogu, Dienvidčehijas teātra baleta māksliniecisko vadītāju Atilu Egerhazi, kamēr daudzsološie jaunie latviešu horeogrāfi Elza Leimane-Martinova, Raimonds Martinovs, Milana Komarova, Antons Freimans un Aleksandra Astreina iedzīvinās Modesta Musorgska Izstādes gleznu tēlus, kurus papildinās intereaktīvi video. Iestudējuma muzikālais vadītājs būs Mārtiņš Ozoliņš, diriģents – Jānis Liepiņš.

10. decembrī pēc ilga pārtraukuma uz Latvijas Nacionālās operas skatuves atkal mirdzēs operte – Johana Štrausa dēla šedevru „Sikspārnis” iestudēs muzikālais vadītājs Jānis Liepiņš un režisors Edmunds Freibergs, jaunuzveduma vizuālo tēlu radīs scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis un kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa. Grāfa Orlovska rīkotajā ballē turīgais Gabriels fon Eizenšteins aizraujas ar apburošu svešinieci, pat nenojaušot, ka maska slēpj paša sievu Rozalindu. Bet sievas neveiksmīgais pielūdzējs dziedonis Alfrēds tikmēr nokļūst cietumā Eizenšteina vietā... Johana Štrausa populārākā operete Sikspārnis vēsta par greznu un reibinošu pasauli, kurā valda spožums un jautrība, flirts, intrigas un pārpratumi. Operetes jauniestudējumā tiks dziedāts vācu valodā un runāts latviski. Režisors Edmunds Freibergs skaidro: Operetei nepieciešamaīpaša tehnika, elegance, asprātība un virtuozitāte. Veidoju šo estudējumu kā krāsainu, mūsdienīgu kaskādi ar vieglu ironiju par tāsaucamo „sabiedrības krējumu”.

26. februārī pirmizrādi piedzīvos Džuzepes Verdi operas „Makbets” jauniestudējums, ko veido muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisors Viesturs Meikšāns, scenogrāfs Reinis Suhanovs un kostīmu mākslinieki MAREUNROL’S. Uzvarām vainagotais karavadonis Makbets uzklausa triju raganu pareģojumu, ka reiz viņš kļūs par Skotijas karali. Makbetu un viņa sievu pārņem nevaldāma varaskāre, taču ceļš uz troni izrādās asinīm slacīts un ved vien uz neprātu un nāvi... Makbets ir Džuzepes Verdi desmitā opera un pirmā, kurai iedvesmu sniegusi Viljama Šekspīra daiļrade, par ko komponists jūsmoja kopš agras jaunības. Režisors Viesturs Meikšāns un scenogrāfs Reinis

Suhanovs skatītājiem pazīstami ar Kristapa Pētersona operas-lekcijas Mihails un Mihails spēlē šahu jauniestudējumu, kas saņēmis virkni dažādu apbalvojumu.

No 19. marta Jaunajā zālē jaunos skatītājus priecēs „Mazā burvju flauta”, kas taps pēc Volfganga Amadeja Mocarta operas motīviem. Izglītojošo iestudējumu veidos muzikālais vadītājs Andris Veismanis, režisore un dramaturģe Margo Zālīte un video māksliniece Ineta Sipunova. Princis Tamino iemīlas Nakts karalienes meitā Paminā, kuru nolaupījis varenais burvis Zarastro. Tamino kopā ar putnu ķērāju Papageno dodas atbrīvot meiteni. Tikai pēc tam, kad ar burvju flautas palīdzību pārvarētas nāves briesmas un apliecināta sava gudrība, pacietība, drosme un neatlaidība, princis un princese beidzot var būt laimīgi kopā. Jauno, inovatīvo iestudējumu latviešu valodā režisore Margo Zālīte veidos ģimenēm ar bērniem no piecu gadu vecuma.

8. aprīlī pirmizrādi piedzīvos balets „Šeherezade un viņas stāsti”, kurā skanēs Nikolaja Rimska-Korsakova un Aleksandra Glazunova mūzika. Baletu iestudēs horeogrāfs Leo Mujics, kura radošo rokrakstu Latvijas skatītāji iepazina baleta „Romeo un Džuljeta” iestudējumā. Austrumu sultānu Šeihrijāru pievīlusi neuzticīgā sieva, tāpēc ik nakti viņš apprec nevainīgu jaunavu un ik rītu liek to nogalināt. Tā turpinās, līdz viņš sastop sava vezīra vecāko meitu Šeherezadi, kurai ar pasakām un mītiem izdodas iekarot valdnieka nocietināto sirdi...

19. maijā pasaules pirmizrādi piedzīvos Ērika Ešenvalda otrā opera „Iemūrētie”. Operas libreta autore ir dzejniece Inese Zandere. Iestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents būs Māris Sirmais. “Iemūrētie” ir opera par bibliotēkas uzcelšanu un upuri, bez kura nav iespējams radīt neko patiesi lielu - mūslaiku leģenda, kuras avoti ir dažādu Eiropas tautu folklora un mūsdienu Latvijas sabiedrība. Šā stāsta varoņi ir mākslinieki un mūrnieki, bibliotekāri un politiķi, viņu mīlestība un nodevība, ticība un pienākums. Operas pamatā ir Ineses Zanderes ideja un dzejā rakstītais oriģināllibrets; autore to kā cieņas apliecinājumu velta izcilajam dzejniekam un atdzejotājam Knutam Skujeniekam, Eiropas tautu folkloras latviskotājam. Libreta un mūzikas tapšanas gaitā autoru konsultants bijis režisors Gatis Šmits. Librets 2008. gadā ieguva 2. vietu LNO rīkotajā libretu konkursā, kurā ar “Valentīnas” ideju uzvarēja Arturs Maskats.

Rīgas Operas festivāls 2016. Viva Verdi! notiks no 1. līdz 12. jūnijam un būs veltīts ģeniālajam itāļu romantiķim Džuzepem Verdi. Festivālā tiks izrādīti operu „Aīda”, „Traviata”, Trubadūrs”, „Makbets” un „Rigoleto” iestudējumi, kā arī notiks jau tradicionālais Galā koncerts. Feativālā kā allaž skatītājus priecēs izcilas Latvijas un pasaules zvaigznes.

Decembra nogalē un janvāra sākumā notiks jau tradicionāli un skatītāju īpaši iemīļotie „Gadumijas koncerti operā”, bet īpašs jaunums būs Valentīndienas koncerti, kuros skatītājus priecēs skaistākie mīlas dueti no klasiskā operas un operetes repertuāra. 23. martā uz koncertu aicinās Latvijas Nacionālās operas koris.