Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:423, Did:0, useCase: 3


Ziemeļzemes cēlā tauta. Somijas tēls latviešu presē 1822-1945

Redakcija
Redakcija

Ir tautas, kuru ceļš vijies līdzīgos līkločos kā šogad simtgadi svinošajai Latvijai. Viena no šīm tautām ir Somija, kuru savā jaunākajā grāmatā "Ziemeļzemes cēlā tauta. Somijas tēls latviešu presē 1822–1945" apraksta Somijas dziļa pazinēja rakstniece un tulkotāja, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle, bijusī Latvijas vēstniece Somijā (1991-1998) un Igaunijā (1992-1994) Anna Žīgure.

Šajā darbā apkopotas latviešu avīzēs atrodamās publikācijas, kas stāstījušas par Somiju un somiem no 1822. līdz 1945. gadam. Iespēju robežās apskatīti visi raksti latviešu valodā, ārpusē atstājot Latvijā iznākošo krievu un vācu presi. Nav iekļauti arī latviešu rakstnieku un žurnālistu ceļojuma apraksti, ja tie iepriekš nav nodrukāti avīzēs. Autorei pavisam izdevies atrast vairāk nekā 2200 rakstu. Šo rakstu kopuma lielākā daļa veido “mūsu, latviešu Somijas tēlu”, reizē metot plašu skatu uz Somijas vēsturi vairāk nekā 120 gadu garumā. Tā kā par politiku nedrīkstēja rakstīt līdz pat 19. gadsimta beigām, autori koncentrējušies uz citiem tematiem – izglītību, kultūru, dabu, tautsaimniecību. Rakstītāji bija pirmās latviešu nacionālās atmodas darbinieki un citi tā laika latviešu inteliģences pārstāvji, īpaši tie, kuri studēja Tērbatas Universitātē.

Annas Žīgures grāmata sniedz fascinējošu ieskatu Somijas vēsturē caur aprakstīto notikumu laikabiedru stāstiem, viedokļiem un liecībām, vienlaikus atklājot līdzīgo un atšķirīgo Latvijā un Somijā. Kopīgo atrodam vēsturiski politiskajā stāvoklī, abām valstīm atrodoties Krievijas impērijas sastāvā, gan ar atšķirīgiem noteikumiem Somijas lielhercogistei un trijās guberņās sadalītajai Latvijai. Līdz pat Otrajam pasaules karam Somija bija Baltijas valsts līdzās Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Polijai, un tikai Otrā pasaules kara sekas Somiju atstāja dzelzs priekškara ziemeļvalstu pusē.

Autore analizē katru no trim lielajiem vēstures periodiem, sniedzot vispārēju ieskatu katra laikmeta notikumos un bagātīgi izmantojot citātus un materiālus no arhīvos atrastajiem rakstiem.

2017. gadā Somija atzīmēja savas neatkarīgās valsts dibināšanas 100. gadadienu, Latvija to atzīmēs šogad. Joprojām, tāpat kā 19. gadsimta otrajā pusē, aktuāls ir jautājums – ja somi spēja, kāpēc lai mēs nespētu kā valsts un sabiedrība izveidot savu ideālo valsti. Šī pamodinātā griba vien jau būtu laba dāvana Latvijas simtgadei.

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla finansiālu atbalstu.