Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:86, Did:0, useCase: 3


Liepājas muzejs bērniem piedāvā nodarbību par svētku eglītes rotāšanas tradīcijām

Redakcija
Redakcija

Ziemassvētku ieskaņā Liepājas muzejs šogad bērniem piedāvā īpašu muzejpedagoģijas nodarbību „Ak, eglīte...” par svētku eglītes rotāšanas tradīcijām un svētku rotaļām.

Nodarbībā būs iespēja uzzināt par Ziemassvētku eglītes izcelsmi un tās rotāšanas tradīcijām.
Vienas no senākajām liecībām, ka Ziemassvētkos rotāta eglīte, saglabājušās no 1476. gada. Ir ziņas, ka Rīgā Melngalvju brālības biedri Ziemassvētku ceremonijas laikā izmantojuši mūžzaļu koku, kas, svētkiem beidzoties, ar dziesmām un dejām iznests laukā no svinību nama un sadedzināts.

Cits stāsts vēsta, ka 1510. gadā Ziemassvētku vakarā Doma laukumā eglīti ar papīra ziediem izrotājuši Rīgas amatnieki. Lielbritānijā tradīcija rotāt eglīti ienāca tikai 19. gadsimtā. Pie Vindzoras pils pirmo Ziemassvētku egli lika novietot karalienes Viktorijas vīrs Saksijas, Koburgas un Gotas princis Alberts no Vāczemes.
Savukārt Latvijas pilsētās eglītes rotāšanas tradīcijas Ziemassvētkos 19. gadsimtā tika pārņemtas no šeit dzīvojošiem vāciešiem.

Ja vēsturiski pirmie eglītes rotājumi bija āboli un dažādi dabas materiāli - salmi un čiekuri, tad, attīstoties rūpniecībai, cilvēki egļu rotājumus sāka darināt no daudzveidīgākiem materiāliem - papīra, kartona, vates, stikla un citiem materiāliem, veidojot mīļas un dārgas rotas, kuras karināmas eglītes zaros. Tie varēja būt ziedi, konfektes, papīra rotājumi, virtenes, koka figūriņas un krāšņas vizuļojošas bumbas.

Vairāk nekā pirms 120 gadiem uz Ziemassvētkiem Liepājā varēja nopirkt ne tikai Vācijas, Anglijas, Austrijas vai Dānijas fabrikās tapušas eglīšu mantiņas, bet arī tepat Liepājā ražotus rotājumus. Liepājas baltmetāla ražotne "Folga" ražoja krāšņas, gaisīgas dāvanu vecīšu zeltītas „bārdas” un sudrabotus „eņģeļu matus”, eglīšu svečturīšus, alvas folijas bumbas un Betlēmes zvaigznes. Vispopulārākie tomēr bija autentiskās uniformās izkrāsoti alvas zaldātiņi.

Ikdienā Liepājas baltmetāla ražotne "Folga" ražoja metāla kapsulas un vāciņus, alvas un svina tūbiņas, virzulīšus šļircēm, alvas folijas bez svina piejaukuma, zelta un krāsainās alvas folijas, svina un alvas plombes, rotaļlietas un greznumlietiņas.

Nodarbībā „Ak, eglīte...” noskaidrosim, kāpēc cilvēki izvēlējās eglīti kā Ziemassvētku koku un kā eglīti pušķoja dažādos laikos. Eglīti godinot, skaitīsim dzejoļus, dziedāsim dziesmas, kā arī veidosim paši eglītes rotas. Un, lai svētki ieskanētos priecīgi – iesim dažādās rotaļās.

Pieteikšanās un vairāk informācijas:
 zvanot pa tālruni +371 29605223, +371 63422604 vai
 rakstot elektroniski: maruta.eistere@liepajasmuzejs.lv; pasts@liepajasmuzejs.lv.