Kvalitatīvi produkti no veikalu plauktiem. Vai tiešām?
Dodoties uz veikalu, mēs reti aizdomājamies par visu to produktu kvalitāti, kas izlikti plauktos. Ja paklausīties reklāmu, tad var nospriest, ka visi produkti, bez izņēmuma, ir bagāti ar vitamīniem, vērtīgi un veselīgi. Tomēr tā vis nav. Reklāmā vienkārši nestāsta par to, ka pārtikas krāsvielas, aromatizatori, piedevas un cita ķīmija nekādi nevar būt dabīga un veselībai vērtīga pārtika.
Tāpēc ņemot preci no letes, neaizmirstiet izlasīt informāciju par produkta sastāvu un derīguma termiņu, un ja rodas šaubas, vienkārši nolieciet to atpakaļ.
Bez visa pārējā, ko veikalā pērkam, mēs bieži vien iegādājamies pusfabrikātus. Grūti iebilst, ka tas ir ļoti ērti un ietaupa laiku, kas jāatvēl ēdiena gatavošanai. Taču vai tiešām pusfabrikāti ir tik vērtīgi, kā sola to ražotāji? Un vai tiešām tie nemaz nav kaitīgi veselībai?
Jebkurā gadījumā, lai arī ko jūs iegādātos, pievērsiet uzmanību etiķetei un rūpīgi izpētiet izformāciju uz tās. Jūs redzēsiet, ka nepatīkami pārsteigumi neizpaliks, uzzinot līdz šim nezināmo par produktiem, kurus esat iecienījuši un bieži vien piedāvājat savai ģimenei.
Kurš var pateikt, cik liels daudzums konservantu un dažādu citu ķīmisku vielu ļauj sākotnējam produktam palikt "svaigam" un saglabāt visas vērtīgās vielas? Nerunājot nemaz par to, kādu ietekmi visas šīs pārtikas piedevas atstāj uz cilvēka organismu, veselību un ēdienu garšas īpašībām.
Tāpēc domāsim vairāk par bioloģiski audzētu pārtiku. Par produktiem, kuri nenovājina organismu, bet gan spēcina to. Audzēsim paši vai iegādāsimies Latvijas zemnieku un mājražotāju produkciju. Tādu ražotāju produkciju, kuri nedomā par kavntitāti, bet gan kvalitāti.
Viens no variantiem, kā to izdarīt, ir pieteikties kādā no tiešās pirkšanas pulciņiem. Šis iepirkšanās modelis Latvijā veiksmīgi darbojas nu jau vairāk kā piecus gadus.
Pulciņos tiek piedāvāta Latvijas bioloģiski sertificēto zemnieku un ražotāju produkcija un tie ir izvietojušies pa visu Latvijas teritoriju, kas ļauj praktiski jebkuram cilvēkam, kam interesē sava un savu mīļo cilvēku veselība, iesaistīties kādā no tiem, lai turpmāk savai ģimenei piedāvātu tikai no veselīgiem un nekaitīgiem pārtikas produktiem gatavotu ēdienu.
Arī es jau vairāk kā gadu darbojos vienā no tiešās pirkšanas pulciņiem un kopš tā laika manā virtuvē arvien vairāk un biežāk ēdiens tiek gatavots no biloģiski audzētas pārtikas, kā rezultātā arī ievērojami uzlabojusies manas ģimenes locekļu pašsajūta, imunitāte un veselība.
Būsim gudri, domāsim, pirms ticēsim visam, ko sola, tad arī veselība būs mūsu pastāvīgā sabiedrotā!
Ieskaties! Tas var noderēt!
Apgādā Zvaigzne ABC izdotajā grāmatā "Sliktā zinātne" Dr. Bens Goldeikrs ironiski un nesaudzīgi kritizē “fokuss-pokuss” medicīnu un tās popularizētājus. Lai ilustrētu “slikto zinātni”, viņš veic sekmīgu Bārbijas detoksikāciju, panāk, ka viņa mirušais kaķis kļūst par diplomētu “uztura speciālistu”, un bez žēlastības atmasko darboņus, kuri pozicionē sevi kā “medicīnas doktorus”. Goldeikrs ne vien norāda uz aplamībām un klaju krāpniecību, bet arī sniedz lasītājam kritiskās domāšanas instrumentus, ar kuriem pseidozinātni var atpazīt arī bez universitātes grāda dabaszinātnēs.
Izlasot grāmatu, uzzināsiet, piemēram,
- kādiem kritērijiem jāatbilst pētījumam un eksperimentam, lai to vispār varētu uzskatīt par vērā ņemamu,
- vai kombinētās vakcīnas tiešām izraisa nopietnus veselības traucējumus, kā dažkārt tiek apgalvots,
- vai zivju eļļa patiesi uzlabo veselību un smadzeņu darbību,
- vai alternatīvās dziedniecības metodes, piemēram, homeopātija, ir kas vairāk par placebo un
- vai cilvēces aizraušanās ar visu veidu “toksīniem” ir racionāla un (kaut nedaudz) zinātniski pamatota.
Dr. Bens Goldeikrs ir britu rakstnieks, žurnālists un ārsts, kurš specializējas pseidozinātnes atmaskošanā. Viņš nesaudzē ne farmācijas uzņēmumus un kosmētikas industriju, ne medijus, valdības ziņojumus, PR speciālistus un vienkārši sabiedrībā populārus “ekspertus”. Lielbritānijā plaši pazīstams kā laikraksta The Guardian slejas “Sliktā zinātne” autors. Strādā par epidemioloģijas pētnieku Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolā. Viņa darbs “Sliktā zinātne” kļuva par Lielbritānijā pārdotāko darbu populārzinātniskajā kategorijā un tulkots 25 valodās.
