Pašārstēšanās var izraisīt gripas slimnieka nāvi
Bieži vien gripas epidēmijas laikā slimnieki nevis dodas pie ārsta, bet nodarbojas ar pašārstēšanos, kas var izraisīt letālas sekas. Par to, kādi profilakses pasākumi ieteicami, lai nesaslimtu ar gripu un ko darīt saslimšanas gadījumā, konsultē AIWA Clinic terapeite Anna Aleksandrova.
Ja gadījies saslimt ar gripu, noteikti ieteicams vērsties pie ārsta, kurš ikvienam pacientam noteiks piemērotāko ārstēšanu. „Diemžēl joprojām daudzi pacienti izvēlas nevis meklēt speciālista palīdzību, bet ārstēties paši. Kad pacienta stāvoklis jau ir kritisks, tiek izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, bet ne vienmēr slimnieku ir iespējams glābt – pašārstēšanās var novest pie nāves,” stāsta pieredzējusi terapeite Anna Aleksandrova.
Gripas simptomi ir drudzis, galvassāpes, vispārējas ķermeņa sāpes, iesnas, šķavas, augsta ķermeņa temperatūra – aptuveni 39, 4 grādi, kas ilgst vairākas dienas, diskomforta sajūta krūtīs. Ne vienmēr gripas slimības laikā moka klepus. Anna Aleksandrova atzīst, ka nereti gripas slimnieki maldīgi domā, ka cieš no saaukstēšanās, bet savu veselības stāvokli nav ieteicams izvērtēt pašam – jādodas pie ārsta.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka ar sezonālo gripu attīstītajās valstīs katru gadu saslimst 10 līdz 20 procenti iedzīvotāju. Katru gadu pasaulē no gripas mirst divi miljoni cilvēku. Visbīstamākā gripa ir maziem bērniem, senioriem un pacientiem, kuri sirgst no hroniskām sirds vai plaušu saslimšanām, cukura diabētu, nieru nepietiekamību, iedzimtu vai iegūtu imūndeficītu. Gripas laikā vai pēc slimošanas var attīstīties dažādas bīstamas komplikācijas, piemēram, pneimonija vai bronhiolīts, akūts laringotraheīts, meningīts, dažādas neiroloģiskās komplikācijas.
Ieteikumi gripas profilaksei:
• Vakcinācija, kas 90 procentos gadījumu samazina saslimšanu;
• Fiziskas aktivitātes svaigā gaisā;
• Pēc iespējas biežāk mazgāt rokas;
• Regulāra telpu vēdināšana un mitrā uzkopšana;
• Veselīgs, sabalansēts uzturs, regulāra vitamīnu lietošana.
