Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:2, Did:0, useCase: 3


Kas notiek organismā, kad lieto antibiotikas

Redakcija
Redakcija

Diemžēl vēl nav izgudrots preparāts, kas nonāvētu tikai tos mikrobus, kas savairojušies pār mēru un rada problēmas. Lietojot antibiotikas kādas kaites ārstēšanai, bojā aiziet arī labie mikroorganismi, kas veic svarīgu darbu mūsu organismā, un tad nepieciešami palīgi.

Jau pats nosaukums “anti-biotika” nozīmē – pret dzīvo. Kā saka daktere Gunta Laizāne, antibiotikas palīdz uzveikt ne tikai slimību izraisītājus, bet arī nonāvē daļu labo mikroorganismu, kas rūpējas par mūsu labsajūtu un to, lai organisma sistēmas strādātu nevainojami.

Ir reizes, kad antibiotiku lietošana ir ļoti nepieciešama un bez tā nevar iztikt, tomēr viens no biežākajiem nepatīkamajiem antibiotiku blakusefektiem ir problēmas ar vēdera izeju.

Mūsu barības vadu, kuņģi, zarnu traktu klāj sargājošās gļotādas, kas ir ļoti jutīgas. Ja kādu iemeslu dēļ tiek izjaukts balanss gremošanas sistēmā, zūd labo un slikto mikroorganismu balanss, savairojas mikrobi, kas bojā zarnu sieniņu un pastiprina ūdens un sāļu izvadīšanu no organisma caur zarnām. Tiek traucēti arī gremošanas un uzsūkšanās procesi zarnās, tostarp vitamīnu un mikroelementu uzsūkšanās, kas ievērojami samazina imūnās sistēmas aizsargspējas. Mēs to tūdaļ izjūtam, un visbiežāk problēma izpaužas kā caureja jeb diareja.

“Lai zarnu trakts darbotos normāli, tajā notiek vitamīnu sintēze, sabalansēta pūšana un rūgšana, kā arī citi tikpat svarīgi procesi. Infekcijas laikā visas šīs norises tiek izjauktas, un mums jāpalīdz tām atjaunoties iespējami ātri,” saka infektoloģe Gunta Laizāne.

Šādos gadījumos nepieciešams palīgi organismam – probiotikas vai dzīvā rauga sēnīte. Ir probiotikas, kas ir noturīgas pret antibiotikām, ir tādas, kurās esošās baktērijas aiziet bojā. Saccharomycesboulardii ir vienīgā dzīvā rauga sēnīte, kura ir noturīga pret antibiotiku ietekmi, tāpēc, lietojot to kopā ar ārsta izrakstītajām antibiotikām, ir iespējams izvairīties no antibiotiku radītās blakusparādības – caurejas.

Atrodoties gremošanas traktā, dzīvā rauga sēnīte strādā līdzīgi kā dabīgās zarnu mikroflorasaizsargīpašības. Vienlaikus tā ir zarnu aizstājējflora, kas darbojas gremošanas sistēmā kā pretcaurejas mikroorganismi. Patogēnie mikroorganismi piestiprinās pie rauga sēnītes un tiek izvadīti no zarnu trakta, tāpat saccharomycesboulardii samazina patogēno mikroorganismu spēju veidot toksīnus un, izvadot patogēnās baktērijas, ļauj vairoties labajām bifidobaktērijām un laktobaktērijām zarnu traktā.

Lietojot antibiotikas, caureja biežāk piemeklē:

ja nozīmētas plaša spektra antibiotikas;

ja nepieciešamas vairākas antibiotikas vienlaicīgi;

ja antibiotiku terapija ir ilgstoša;

ja cilvēkam ir kāda hroniska gremošanas trakta slimība;

ja antibiotikas lieto gados vecāks cilvēks;

ja kādu iemeslu dēļ ir pavājināta imunitāte;

Iz vēstures
1920. gadā franču biologs AnrīBulārs devās uz Indoķīnu, lai pētītu dzīvās rauga sēnītes iedarbību uz fermentācijas procesu. Akūtas zarnu infekcijas holeras epidēmijas laikā biologs novēroja, ka vietējie iedzīvotāji kā līdzekli pret caureju efektīvi izmanto tropisko augļu – mangostānas un līčijas – mizas.

Mikrobioloģisko analīžu rezultāti apliecināja, ka šo efektu izraisīja dzīvā rauga sēnīte saccharomycesboulardii, kas savu nosaukumu ir ieguvusi par godu tās atklājējam.

Lietojot saccharomycesboulardiilīdz pat 78% bērnu un 53% pieaugušo samazinās risks saskarties ar antibiotiku izraisītu caureju.

Jau 1923. gadā saccharomycesboulardii reģistrēta Pastēra institūtā, savukārt 1954. gadā tiesības uz dzīvās rauga sēnītes celmu iegādājās kompānijas “Biocodex” dibinātāji – Mišels Ulba un Fransuā Valle. Pašlaik “Biocodex” ir vienīgais saccharomycesboulardii patenta īpašnieks, un tā saldēšanas tehnika tiek turēta stingrā noslēpumā.