Minerālvielas un mikroelementi. 1.daļa

Bors

Mazina risku saslimt ar reiamtismu un osteoporozi, labvēlīgi ietekmē absorbēšanas procesus kuņģī un zarnu traktā, ir ļoti svarīga substance vairogdziedzera darbības regulēšanai, sargā kaulus un zobus no kalcija un vitamīnu trūkuma, veicina organisma augšanas procesus, D vitamīna, kalcija, fosfora, magnija un silīcija uzsūkšanos.
Visavirāk bora ir persikos, šampinjonos, gurķos, lazdu riekstos, sarkanajās bietēs, rutkos, cigoriņos, seleriju saknēs, avokado, mandelēs, zemesriekstos, balatjās jāņogās un rozīnēs.

Cinks

Labvēlīgi ietekmē brūču dzīšanu un saistaudu elastību, veicina insulīna veidošanos un enzīmu darbību, regulē ogļhidrātu vielmaiņu, veicina limfocītu veidošanos.
Visavirāk cinka ir zivīs, alus raugā, pilngraudu maluma maizes izstrādājumos, olas dzeltenumā, jūras aļģēs un sēnēs.
Cinks ir vajadzīgs diabētiķiem un cilvēkiem, kas lieto daudz alkoholisko dzērienu. Ar cinku bagāts uztur jālieto arī sportistiem, grūtniecēm, mātēm, kas baro bērnu ar krūti, un tad, ja parādās ādas slimības.

Cisteīns (olbaltumvielās ietilpstoša aminoskābe)

Pagarina organisma šūnu mūžu, nepieciešams ādas, matu un nagu veselībai. Tas gludina ādu, stiprina matus un nagus.
Visvairāk cisteīna ir olās, ķiplokos, sīpolos, gaļā un piena produktos.

Dzelzs

Nodrošina organisma apgādi ar skābekli, veicina hemoglobīna veidošanos, vielmaiņu un organisma augšanas procesus, regulē atindēšanas reakcijas, uzlabo ādas krāsu, stiprina organismu.
Visvairāk dzelzs ir jēra gaļā, garnelēs, sojas pupiņās, baravikās, gailenēs, linsēklās, kviešu asnos, saulespuķu sēklās un nātrēs.
Paaugstināta nepieciešamība pēc dzelzs ir sievietēm un meitenēm pārejas vecumā, kad sākas mēnešreizes. Vairāk dzelzs ir vajadzīgs arī grūtniecēm, jo auglis dzelzi izmanto, lai nodrošinātu sevi ar skābekli.

Fluors

Stiprina zobus, veicina kaulu augšanu, kas ir īpaši svarīgi bērniem.
Visvairāk fluora ir valriekstos un eļļā konservētās sardīnēs. Vairāk fluora vajag cilvēkiem, kam bieži bojājas zobi un ir trausli kauli.

Fosfors

Piegādā ķermenim enerģiju, piedalās kaulu un zobu veidošanā, regulē kalcija līmeni asinīs, veicina vielmaiņas procesu norisi.
Visvairāk fosfora ir zivīs, pākšaugos, piena produktos, olās, riekstos, kviešu klijās un asnos, linsēklās un saulespuķu sēkliņās.
Paaugstināta nepieciešamība pēc fosfora ir sportistiem, kas treniņos patērē daudz enerģijas.

Hlors

Regulē cukura daudzumu asinīs, uzlabo vielmaiņu un taukvielu noārdīšanos.
Visvairāk hlora ir vārāmajā sālī, jūras produktos un olīvās.

Hroms

Uzlabo insulīna iedarbību, stimulē enzīmus vielmaiņas laikā, piedalās taukskābju un olbaltumvielu sintēzes procesā, sargā asinsvadus no pārkaļķošanās.
Visvairāk hroma ir dārza pupiņās, sīpolos, kukurūzā, datelēs, rudzu graudos, nevārītos kartupeļos.

Jods

Viens no vairogdziedzera hormona veidotājiem, uzlabo sausas ādas un sausu matu stāvokli, veicina augšanas procesus, gādā par psihisku labsajūtu.
Visvairāk joda ir lašos, garnelēs, siļķēs, mencās, asaros un makrelēs.
Visvairāk joda vajag grūtniecēm, mātēm, kas baro bērnu ar krūti, un bērniem pārejas vecumā.

Kalcijs

Stiprina kaulus un zobus, veicina aisns piegādi audiem, stiprina sirdi un nervu sistēmu.
Visvairāk kalcija ir piena produktos, īpaši biezpienā un sieros.
Daud zkalcija vajag bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, sievietēm pēc menopauzes iestāšanās, grūtniecēm un mātēm, kas baro bērnu ar krūti.