Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:5, Did:0, useCase: 3


TOP 6 „zaļās” inovācijas Baltijā

Redakcija
Redakcija

Tīro tehnoloģiju jaunuzņēmumu (start-up) ekosistēma visās Baltijas valstīs ir salīdzinoši jauna, taču ļoti novatoriska. Labākie zinātņietilpīgie projekti strauji aug, gūst starptautisku atzinību un rada brīnišķīgus produktus, atzīst „zaļo” inovāciju eksperti.

Lai Latvijā popularizētu „zaļo” inovāciju attīstību, runātu par Baltijas veiksmes stāstiem un informētu par Norvēģijas finansējuma piesaistes iespējām, 15. jūnijā Rīgā norisināsies „Baltijas „zaļo” inovāciju forums”.

Interesantas Baltijā tapušas inovācijas min „Baltijas „zaļo” inovāciju foruma” eksperti: Lietuvas Ekonomikas ministrijas pārstāve Indre Klimantavičiene, Igaunijas Attīstības fonda vadītāja Marita Salla un Zaļo tehnoloģiju inkubatora komercdirektors Matīss Neimanis.

„InCell”: Šūnu transplantācijas produkts sporta zirgiem „AlloMT” palīdzēs ātrāk sadziedēt traumas

Projekta attīstītājs SIA „InCell” ir trīs Latvijas jaunu zinātnieku – Jāņa Ancāna, Mārtiņa Borodušķa un Annas Ramatas-Stundas – veidots jaunuzņēmums, kura nodarbošanās ir pētījumi „in vitro” – šūnu līmenī aktīvo vielu iedarbības testēšana laboratorijas apstākļos. Pirmais projekts īstenots 2011. gadā pēc „Madara Cosmetics” pasūtījuma. „InCell” ir pirmais ar LU Bioloģijas fakultāti saistītais jaunuzņēmums pēdējo desmit gadu laikā.

Paralēli pētījumiem zinātnieki paši izstrādājuši šūnu transplantācijas produktu sporta zirgiem „AlloMT”, kas palīdz ātrāk sadziedēt kāju cīpslu traumas. Patlaban Dānijā un Baltijā notiek pilotpartijas testēšana. Idejas komercializācijai un eksportam saņemts arī 100 tūkstošu eiro atbalsts no Norvēģijas finanšu instrumenta.

„Šis gadījums uzskatāms par klasisku inovāciju. Vispirms – pētniecība, tad lietišķie pētījumi, līdz zinātnieki saskatīja iespēju komercializēt savas zināšanas,” atzīst Zaļo tehnoloģiju inkubatora pārstāvis Matīss Neimanis.

„ALINA”: videi draudzīgas antimikrobiālās piedevas celtniecības apdares materiāliem

Kaut arī jaunuzņēmums ir dibināts pērn, tomēr ar savām izstrādnēm jau paguvis piesaistīt starptautisku uzmanību un ir uzņemts Silīcija ielejas akseleratorā „Plug and Play”. Tas attīsta un ražo uz minerālu bāzes izstrādātas antimikrobiālās piedevas, kas aizkavē baktēriju un sēnīšu rašanos ārdarbu, iekšdarbu krāsai, apmetumam un gruntij. Videi draudzīgo un efektīvo piedevu idejas autors ir izgudrotājs Juris Kostjukovs. Savukārt jaunuzņēmumā darbojas viņa meita Solvita Kostjukova, kas straujākai attīstībai piesaistījusi Dāvidu Štēbeli un Ģirtu Ozolu. Latvijas uzņēmums jau šobrīd sadarbojas ar vairākiem Baltijas un Eiropas līmeņa būvniecības materiālu ražotājiem.

„ALINA” ir lielisks piemērs, kā, pateicoties labam komandas darbam, var komercializēt zinātniskas izstrādnes,” atzīst Neimanis.

„Skeleton Technologies”: augstas veiktspējas grafēna kondensatori enerģijas uzkrāšanai

Igaunijā un Vācijā bāzētais tehnoloģiju jaunuzņēmums ir vienīgais ražotājs, kas t.s. ultrakondensatoros izmanto t.s. izliekto grafēnu – ļoti cietu un ļoti plānu grafīta (oglekļa) modifikāciju ar izcilām elektronu vadītspējas īpašībām. Izliekta grafēna loksnes padara šīs enerģijas uzkrāšanas ierīces jaudīgākas, efektīvākas (apmēram miljons uzlādes ciklu) un ilgāk izmantojamas (dzīves cikls – 15 gadu) nekā litija jonu akumulatorus.

Tāvi Madiberka un Olivera Ālberga veidotais jaunuzņēmums ir viens no retajiem, kas ražo fiziskus augsto tehnoloģiju produktus un ir viens no pasaules līderiem savā nišā. „Skeleton Technologies” veiksme ir modernās patentētās tehnoloģijas, ne velti tajā strādā četri zinātņu doktori, pieder pieci patenti un procesā ir 16 patentu pieteikumi Eiropā, ASV un Āzijā. Klientu vidū ir gan vadošie Eiropas autoražotāji, gan Eiropas Kosmosa aģentūra, savukārt Igaunijā un Vācijā produktu attīstībai saņemts atbalsts vairāk nekā desmit miljonu eiro apjomā.

„CoModule”: platforma vieglā elektrotransporta pārveidošanai par viedo transportu

Arī transportā, tāpat kā citās jomās, tuvākā nākotne saistās ar viedajiem risinājumiem, kas ļaus cieši sadarboties to ražotājiem un lietotājiem. Berlīnē un Tallinā bāzētais jaunuzņēmums ir izveidojis vienotu aparatūras un programmatūras platformu, kas pārvērš elektrovelosipēdus un elektromotorollerus modernās, „runājošās” mašīnās. Nelielā ierīce, kas paslēpta rāmī vai displejā, ļauj ražotājam iegūt produktu izstrādei un attīstībai svarīgus datus. Savukārt lietotājs var izmantot īpašu viedtālruņa lietotni, kas rāda precīzu akumulatora uzlādes līmeni, nodrošina navigāciju, maršruta izsekošanu, tā mazinot zādzību riskus. Patlaban jaunuzņēmums sadarbojas ar astoņiem elektrovelosipēdu ražotājiem Eiropā, ASV un Āzijā.

Interesanti, ka „CoModule” komanda (Velikss Klāss, Heigo Variks, Kristiāns Maruste un Tīts Parki) izveidojās laikā, kad jaunieši mācījās Tallinas tehnoloģiju universitātē un piedalījās konkursā „Formula student”.

„Redzes lokā ir vērts paturēt ne tikai šos, bet vēl dažus tīro tehnoloģiju iesācējuzņēmumus, piemēram, „Reverse Resources”, „Sympower” vai „Smart Load Solutions”,” atzīst Igaunijas Attīstības fonda vadītāja Marita Salla.

„SG Dujos”: sašķidrinātās gāzes papildināšana ar ūdeņradi

Uzņēmuma pamatdarbība ir sašķidrinātās gāzes ražošana, tomēr jau kopš 2011. gada tiek pētīta iespēja izmantot ūdeņradi kā degvielu vai degvielas piedevu. Ņemot vērā aizvien augošo pieprasījumu pēc videi draudzīgas un pietiekami lētas degvielas, Lietuvas uzņēmums „SG Dujos” lēš, ka perspektīvā dabas gāzes un ūdeņraža maisījums būtu izmantojams ne vien transportam, kuru darbina gāze, bet arī benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem. Marjampoles, Telšu un Ukmerģes autobusos ir uzstādīti pirmie ar ūdeņradi bagātinātas gāzes ražošanas moduļi.

„Veika”: ekoloģiskas tapetes bez polivinilhlorīda (PVC) krāsām

Lielākā daļa tapešu, kas ir pieejamas patērētājiem, ir gatavotas, izmantojot polivinilhlorīda (PVC) krāsas. Šis polimērs ir ļoti stabils, tādēļ garantē labu produktu kvalitāti, taču lēni sadalās un rada visai nopietnas vides problēmas. „Veika” ir izveidojusi jaunu tapešu krāsu bāzi, kas nesatur ne PVC, ne arī plastifikatorus – „Greencover”. Uzņēmumā, kas darbojas jau kopš 1991. gada, ir izveidota moderna zinātniskās pētniecības un eksperimentālās izstrādes laboratorija, tādējādi „Veikas” speciālistu pieredze un zināšanas ļauj uzlabot ne tikai krāsu tehnoloģijas, bet padarīt videi draudzīgāku arī pašu tapešu ražošanu.

„Abi minētie projekti ir tapuši Lietuvas „zaļo” inovāciju programmas ietvaros. „SG Dujos projekts jau ir noslēdzies, savukārt inovatīvā, vidi saudzējošā tapešu tehnoloģija „Greencover” klientiem būs pieejama jau tuvākajā laikā,” skaidro Lietuvas Ekonomikas ministrijas pārstāve Indre Klimantavičiene.

Trešdien, 15. jūnijā, LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā (Rīga, Jelgavas ielā 1) norisināsies „Baltijas „zaļo” inovāciju forums”, kurā tiks runāts par „zaļo” inovāciju tendencēm Baltijas valstīs un sniegta informācija par Norvēģijas finansējuma piesaistes iespējām.

Baltijas „zaļo” inovāciju forumu organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Innovation Norway Norvēģijas finanšu instrumenta programmas „Inovācijas „zaļās” ražošanas jomā” ietvaros. Atbalsta: Norvēģijas Karalistes vēstniecība.