Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:125, Did:0, useCase: 0


Bukmeikeri: Šlesers iekļūs Saeimā, ja viņam izdosies apvienot neapmierināto balsis

Redakcija
Redakcija

Pēc septiņu gadu prombūtnes uz Latvijas politiskās skatuves sevi nupat kā atkal pieteicis Ainārs Šlesers. Par buldozeru dēvētais politikas veterāns 14. augustā dibināja jaunu partiju ar nosaukumu “Latvija pirmajā vietā”. Tās dibināšanas pasākums izpelnījies plašu sabiedrības ievērību, un jaunās partijas sastāvs aizvien tiek aktīvi apspriests arī sociālajos tīklos. Vienlaikus daudzi vaicā - “cik lielas ir izredzes pieredzējušajam politiķim un uzņēmējam atkal nonākt deputāta krēslā?” “Betsafe” bukmeikeri iespēju, ka nākamgad rudenī gaidāmajās vēlēšanās Ainārs Šlesers tiks ievēlēts Saeimā, vērtē ar 50% varbūtību.

“Šādi šobrīd lēšam notikumu attīstības iespējas, jo ir vēl ļoti daudz nezināmu faktoru. Līdz vēlēšanām ir atlicis vairāk nekā gads, un nav zināms partijas kandidātu galējais saraksts, kā arī tas vai, vai notiks apvienošanās ar vēl kādu citu partiju. Šleseram un partijai “Latvija pirmajā vietā” par labu nāk fakts, ka iepriekšējās vēlēšanās visai iespaidīgs skaits vēlētāju - gandrīz 30% - balsoja par jaunajām partijām “KPV.LV” un “JKP”. Tas ir arī šīs partijas elektorāts. Turklāt Šlesers nav viens, bet nāk ar sabiedrībā un politikā labi pazīstamiem cilvēkiem. No otras puses – neapmierināto cilvēku balsis nāksies sadalīt starp vairākām partijām, un to skaits šobrīd pat īsti nav zināms. Turklāt arī Covid-19 pandēmija vēl varētu ienest zināmas izmaiņas vēlēšanu procesā un aktivitātē,” komentē “Betsafe” prognožu eksperts Valters Rozmanis.

Sabiedrisko norišu vērotāji pagaidām gan ir piesardzīgi un nesteidz izteikt konkrētas prognozes. Politologs Filips Rajevskis portālam “Jauns.lv” klāstīja, ka Šlesers ir sajutis zināmas iespējas un brīvu nišu esošajā partiju tirgū. Savukārt pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš ir optimistiskāks, vērtējot, ka “potenciāls jaunizveidotām partijām iegūt labus vēlēšanu rezultātus, kā tas pēdējās desmitgadēs bijis vērojams, ir ļoti augsts”. “Latvija pirmajā vietā” dibināšanas pasākumā pirmo reizi bija iespēja redzēt visu partijas sastāvu, kurā netrūka pārsteigumu. Partijas ģenerālsekretārs būs ilggadējais Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars; tāpat tajā var atrast bijušo ceļu policijas priekšnieku Edmundu Zivtiņu un bijušo KNAB vadītāja vietnieci Ilzi Jurču, kā arī vienu no kādreizējās partijas “KPV.LV” vadošajiem biedriem - Lindu Liepiņu. Bet bijušais svarcēlājs un Saeimas deputāts Viktors Ščerbatihs pieteikts kā “jaunatnes un sporta lietu” ministrs.

Jau iepriekš bijis zināms, ka partijā darbosies arī tikko no Alda Gobzema partijas “pārbēgusī” Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko. Viņa kļuvusi par jaunās partijas priekšsēdētāju un pieteikta kā “Latvija pirmajā vietā” prezidenta amata kandidāte. Tikmēr finanšu ministra amatu gatavs uzņemties bijušais premjers Vilis Krištopans. Starp partijas biedriem var atrast arī senus A. Šlesera līdzgaitniekus, piemēram, mācītāju Ēriku Jēkabsonu. Partijas “Latvija pirmajā vietā” biedru rindās atrodamas arī par sociālo mediju influencerēm jeb viedokļa līderēm dēvētās Elīna Didrihsone un Maija Armaņeva. Iespējams, tieši šādā veidā partija, kas solās aizstāvēt tradicionālās un kristīgās vērtības, cer iegūt lielāku popularitāti jaunāku vēlētāju vidū.

Partijas līderis A. Šlesers startēs kā pēdējais no Rīgas vēlēšanu apgabala, jo, kā pats uzsvēra, “neraujas pie varas”. Tiesa gan, politisko partiju veidošanā viņu noteikti nevar dēvēt par iesācēju. Šī kopumā ir jau astotā partija vai partiju apvienība, ko dibina vai kuras līderis ir pazīstamais uzņēmējs un politiķis. 1998. gadā 28 gadu vecumā viņš kopā ar Raimondu Paulu nodibināja “Jauno partiju”. Pēc tam sekoja “Jaunā kristīgā partija”, tad “Latvijas Pirmā partija”, kas 2002. gadā Saeimā ieguva 10 mandātus un atradās valdošajā koalīcijā, bet pēc tam apvienojās ar “Latvijas Ceļu”. Vēlāk šai apvienība klāt nāca arī “Tautas partija”, un politiskais veidojums ieguva nosaukumu “Par labu Latviju”. Pēdējie divi mēģinājumi iekļūt Saeimā ar “Šlesera Reformu partiju” 2011. gadā un partiju “Vienoti Latvijai” 2014. gadā gan cieta neveiksmi.

A. Šlesera politiķa karjera bijusi Latvijas mērogam gara, kā arī amatiem un skandāliem bagāta. Viņš ieņēmis gan ekonomikas ministra, gan satiksmes ministra, gan arī Rīgas vicemēra amatus. Līdz ar diviem citiem bijušajiem politikas smagsvariem un miljonāriem – Aivaru Lembergu un Andri Šķēli – daļā sabiedrības bieži dēvēts par oligarhu. Starp plašāko rezonansi izraisījušajiem skandāliem jāmin tā dēvētā “Jūrmalgeita”, “Rīdzenes sarunas”, kā arī šofera dēla iecelšana AS “Pasažieru vilciens” valdē. Zīmīgi, ka A. Šlesers par atgriešanos politikā un piedalīšanos Saeimas vēlēšanās paziņoja šī gada 25. martā pēc Ģenerālprokuratūras apmeklējuma. Tieši šajā dienā viņam uzrādītas apsūdzības jaunajā digitālās televīzijas lietā.