Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:125, Did:0, useCase: 0


Eksperts: Vai drīkst filmēt un publicēt vakcinācijas laikā noģībušu cilvēku?

Redakcija
Redakcija

Telefoni mums ir līdzi vienmēr un tik viegli ir nospiest fotografēšanas vai filmēšanas pogu, lai nofiksētu apkārt notiekošo. Bet vai visu ko mēs nofiksējam mēs drīkstam publicēt un vai tā mēs nenodarām pāri citu personu aizsargātām interesēm? Piemēram, vai nofilmēt vakcinācijas laikā noģībušu cilvēku un izvietot sociālos tīklos ir ētiski un likumīgi? Šī iemesla dēļ Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes dekāns un personas datu aizsardzības eksperts Ivo Krievs min dažus aspektus Vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā, lai novērtētu vai publicējot kādu materiālu netiek pārkāpts likums.

Katram mums ir tiesības uz privātumu

“Nedari citam to, ko nevēlies, lai nodara Tev” vēsta latviešu tautas paruna. Šajā gadījumā pat nav nepieciešams citēt Vispārīgo datu aizsardzības regulu, lai saprastu, ka dokumentējot vakcinācijas laikā noģībušu cilvēku ir nepareizi. Viena no demokrātijas pamatvērtībām ir cilvēktiesības, savukārt viena no mūsdienās aktuālākajām cilvēktiesībām ir cilvēka tiesības uz privātumu un savu datu aizsardzību. Viens no tiesiskiem instrumentiem, kas radīts, lai šīs tiesības aizsargātu ir Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb Datu regula. Lai gan Datu regula pieļauj datu apstrādi ar mazākiem ierobežojumiem personiskām un mājsaimnieciskām vajadzībām, tas tomēr nenozīmē, ka jebkura mūsu rīcība saistībā ar datiem būs pakļauta šim izņēmumam un arī mēs varam nokļūt zem uzraudzības iestādes lupas.

Personiskas un mājsaimnieciskas vajadzības

Ja šo gadījumu varētu uzskatīt par Jūsu personiskajām un mājsaimnieciskajām vajadzībām, tad Datu regula uz šo situāciju neattiektos. Datu regula paredz, ka sociālā tīklošana (piemēram, foto vai video izvietošana sociālos tiklos) varētu tikt atzīta par personiskajām vajadzībām, tomēr, visticamāk, ka šī situācija nebūs tāda, kas atbilstu šim izņēmumam. Ja persona pati gribētu saviem draugiem vai paziņām pavēstīt, ka tā ir noģībusi vakcinācijas laikā, publicējot šādu foto ar sevi, tā varētu tikt uzskatīta par personisku un mājsaimniecisku vajadzību. Šajā gadījumā persona vēlētos nodot ar sevi saistītu ziņu trešajām personām un, pat ja šajā bildē vai video būtu redzamas arī citas - ar galveno notikumu nesaistītas personas, tas nemazinātu personisko vajadzību mērķi, jo galvenais fokuss ir uz pašas personas uzvedību vai situāciju. Savukārt, ja mēs vēlamies sociālos tīklos izvietot foto vai video ar citu personu, kura noģībusi – šādas situācijas publicēšana nevarētu tikt uzskatīta par saistītu ar publicētāja personiskām vajadzībām vai ar tā mājsaimnieciskajiem pasākumiem.

Datu apstrāde žurnālistikas vajadzībām

Datu regula tiešām paredz izņēmumu, kad dati var tikt apstrādāti žurnālistikas vajadzībām, bet arī šajā gadījumā Datu regulas noteikumi regulē šādam mērķim veiktu datu apstrādi. Galvenais nosacījums, lai varētu atsaukties uz žurnālistikas vajadzībām, ir spēt pamatot, ka sabiedrības intereses ir pārākas par noģībušās personas privātuma aizskārumu. Varam pieļaut, ka situācijas varētu būt dažādas un, iespējams, tas ir vienīgais veids, kā pierādīt, piemēram, ārstu neprofesionālu palīdzības sniegšanu un uzraudzības iestādes, kurām šāda informācija ir tikusi iesniegta izvērtēšanai, ir atteikušās to izmeklēt. Šādā gadījumā šāda rīcība varbūt varētu tikt attaisnota. Tomēr, ar mērķi apmierināt sabiedrības ziņkāri pēc skaļiem notikumiem un iegūt lielāku skatījumu skaitu ar “šokējošu” foto, šāda foto vai video publicēšana nebūs samērīga un nav saskatāma pamatota sabiedrības interese, kas būtu pārāka par cietušās personas privātuma aizskārumu – atspoguļot sabiedrībai šīs personas veselības problēmas, atspoguļot šo personu bezpalīdzības situācijā, turklāt arī radīt lieku spriedzi ārstniecības personālam, kas var atstāt sekas uz cietušās personas veselību un saņemtās palīdzības kvalitāti. Līdz ar to šāda datu apstrāde nevarētu tikt uzskatīta par apstrādi žurnālistiskām vajadzībām.

Sods par fotogrāfijas un video publicēšanu

Datu regula nosaka, ka personu, kura veic datu apstrādi, var sodīt, ja datu apstrāde nav tiesiski pamatota, t.i. datu apstrādei ir vajadzīgs kāds no Datu regulā noteiktiem tiesiskiem pamatiem. Šajā situācijā jāatceras, ka šī datu apstrāde var saturēt arī tādus īpašas kategorijas jeb sensitivitātes datus kā datus par personas veselības stāvokli, kurus var apstrādāt tikai īpašos izņēmuma gadījumos. Šajā situācijā šādus izņēmuma gadījumus, ar ko varētu pamatot datu apstrādi, konstatēt nevar. Līdz ar to arī fiziskai personai par šādu fotogrāfiju vai video publicēšanu var tikt uzlikts iespaidīgs sods atbilstoši personas ienākumiem, bet robežās līdz pat 20 miljoniem eiro. Tāpat būtu jāatceras, ka par nelikumīgām darbībām ar fiziskas personas datiem var iestāties arī kriminālatbildība un pret vainīgo personu cietušais var vērst arī materiālas prasības, lai kompensētu tam nodarīto morālo aizskārumu.

Tāpēc aicinu visus pārdomāt sociālos tīklos publicēto materiālu saturu un vadīties pēc latviešu tautas parunas: “Nedari citam to, ko nevēlies, lai nodara Tev”.

Autors: Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes dekāns un personas datu aizsardzības eksperts Ivo Krievs