Viedoklis: Kad locekļa vietā malka...

Saka garu Jāņu nakti, -
Tas ir melis, kas to saka:
Te satumsa, te izausa,
Te saulīte gabalà.

Kaķis maisā

Bieži nākas dzirdēt frāzi: «svarīgi ir saprast»? Un kā tad ir ar to saprašanu patiesībā? Viena no lietām, kas traucē atšķirt graudus no pelavām, ir neiedziļināšanās tajā, ko dzirdam, redzam un jūtam.

Tā kā iepriekšējajā rindkopā atļāvos apgalvot, ka daudziem ir grūtības ar saprašanu, lai būtu mazāk pārpratumu, runāšu līdzībās, kaut par šo daudzkārt esmu pārliecinājies, ka arī šī metode strādā vāji. Vispirms kāda līdzība no tā, ko lietojam ikdienā, bet reti saprotam, kā tas uzbūvēts.

Ja skatāmies sociālajos tīklos, Youtūbē vai citur kādu video, tad tas ir kādā konteinerā, piemēram, ar paplašinājumu pēc punkta faila nosaukumā – mkv vai mp4. Ir multimediju konteineri, kas vienā failā apvieno: video, skaņu, subtitrus, attēlus, dažādu pakalpojumu informāciju apzīmējumus, bet pats video var būt kodēts dažādos kodekos un skaņa atkal citādos kodekos. Tas nozīmē, ka konteiners ir līdzīgs kā lielveikalā iepirkuma maisiņš, kurā saliekam dažādus pirkumus. Ne katrā maisiņā var likt visu, tas var neizturēt fiziski un var izkust vai citādi būt nederīgs. Arī ar minētajiem video konteineriem ir līdzīgi. Ne katrā konteinerā var ievietot visu. Ir arī tādi konteineri, kurus ved ar kuģiem. Arī tie ir konteineri, kurus izmanto, lai kaut ko pārvietotu vai glabātu.

Saturs

Lai no veikala atnestu pirkumu, to parasti liekam vienreizējas lietošanas maisiņā, kurš mēdz būt aprakstīts, apzīmēts un citādi noformēts. Līdzību turpinot, tas ir tikai konteiners, bet tas nav saturs. Bieži šo jaucam vai saskatām tikai konteineru, bet saturs paliek nepamanīts, un tāds jau arī ir ļaunprātīga iepakotāja nolūks. Iesmērēt to, kas paslēpts aiz spīdīga ietinamā papīra.

Saturs var būt arī derīgs, bet ja nespējam nodalīt maisiņu no satura, ja nespējam ielūkoties maisiņā un saskatīt, kas tajā, ja nevēlamies ielūkoties un mums pietiek ar maisiņa aplūkošanu vien, tas rada bēdīgas sekas pašiem.
Vairums no mums neiet uz veikalu tikai pēc maisiņa, bet maisiņš ir tikai palīglīdzeklis nopirkto pārvietot no punkta A uz punktu B.

Lai varētu pārvietot, piegādāt, iebarot un citādi izplatīt informāciju, ir radīti dažādi konteineru tipi: ziņu raidījumi, mākslas un dokumentālās filmas, koncerti, lekcijas, ceļojumu piezīmes un citādi. Tetovējums, auskari, lūpukrāsa, ūsas, bārda arī ir tikai konteineru paveids. Arī valsts pamatdokuments un likumi ir konteiners, bet ne pati valsts un tās pilsoņi.

Atminos jaunības laika anekdoti, kad man uz malkas šķūnīša bija kāds uzrakstījis xy... Bet, kad atvēru šķūnīša durvis, izrādījās, ka iekšā ir malka, bet no rakstītā ne miņas.
Radiotehniķi to sauc par nesošo frekvenci. Lai raidījums mūs sasniegtu tas izmanto konteineri – radiosignālu nesošo frekvenci.

Kā atšķirt konteineru no satura? Ir jāmācās. Kad noskaties ziņas, filmu vai izlasi grāmatu, attīsti prasmi atšķirt konteineru no vēstījuma. To nav viegli izdarīt, un ne vienmēr to ir vienkārši nodalīt un definēt, bet ir jācenšas.
Pēc katras ziņu pārraides, pēc katras filmas noskatīšanās, pēc katras mūzikas noklausīšanās, grāmatas izlasīšanas izdari secinājumus, ko minētais man vēstī, ko vēlas pavēstīt, kā vēlas mani ietekmēt un kurp ievirzīt, kā arī kur tajā visā ir ietinamais papīrs.

Aplami ir iedziļināties un «domstarpīgoties» par ietinamā papīra vai iepirkuma maisiņa izskatu, noformējumu, materiālu, no kura tas ražots. Daudzi tam izšķiež nelietderīgi daudz laika.

Mēs esam pieraduši visu noformēt, ietīt un paslēpt maisā. Pat kaķi pārdodot, slēpjam maisā. Bieži, kad man kāds piezvana, tas sarunu sāk ar apjautāšanos – kā man iet. Mēdzu būt nepieklājīgs un pārtraucu runātāju sakot: ne jau tāpēc, lai to noskaidrotu, tu man zvani. Pāriesim pie tā, ko patiesībā vēlies. Es definēju, ka viņš grib mani ievilināt konteinera apspriešanā un tikai vēlāk pāriet pie satura un būtības.

Kosmiskā putra

Tie, kuri ir dzīvojuši padomju gados, noteikti atminās kādu epizodi no mākslas filmas, kur bērni neēda putru un audzinātāja izmisusi par to sūdzējās dārziņa vadītājam. Vadītājs bija gana pieredzējis, viņš uzrunāja bērnus un putru ievietoja iedomājamā konteinerī.

Viņš teica apmēram šādi: «Tā, šodien putras ēšana tiek atcelta!» Bērni ar sajūsmas saucieniem atsaucās. Tad vadītājs paziņoja: Šodien lidosim uz citu planētu. Bērni atkal bija priecīgi. Bet, lai mēs varētu izturēt tālo un negaidītu pārsteigumu pilno ceļu, ir labi jāpaēd. Apēdiet kārtīgi kosmisko putru un dosimies ceļā. Bērni ar prieku un steigšus ķērās pie kosmiskā uztura... Arī minētais ir tikai konteiners, kurā ir parasta putra. Ja putru iepako kosmiskā konteinerā, tad tā kļūst ēdama un garda.

Šo plaši izmanto dažādi blēži, sludinot savas mācības, bet arī tie, kuri nevēlas neko iesmērēt, tomēr mēdz izmantot dažādus konteinerus. Piemēram, Svētie raksti arī ir konteiners, kurā ir noteikts saturs. Arī latviešu dainas. Lielākoties cilvēki aprobežojas tikai ar konteinera analīzi un tā noformējumu.

Arī banku piedāvājumi ir tikai konteiners, kurā, protams, ir arī saturs, bet kurš tad to grib zināt, kas tur iekšā un kāpēc banka to dēvē par produktu, – viņi pamana tikai maisiņu.

Arī politisko partiju programma ir tikai konteiners, ar kuru mūs pievilina un caur kuru izmanto mūsu nespēju atķirt un nodalīt ietinamo papīru no tā, kas tajā ietīts.

Mūzikā, piemēram, aranžējums ir konteiners, bet melodija un harmonijas ir pats skaņdarbs.

Raksta un video autors: Leonards Inkins

Video: youtube.com, konts Leonards Inkins. Konteiners. Tiešraide «Svēto nometne»