Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:417, Did:0, useCase: 3


Nevalstiskās organizācijas meklēs risinājumus sadarbībai ar valdību un valsts pārvaldi

Redakcija
Redakcija

Šodien, 22. februārī, norisinās Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda (turpmāk – Memoranda) īstenošanas padomes (turpmāk – Memoranda padomes) rīkota konference “Līdzdalība=partnerība?”, kurā nevalstisko organizāciju pārstāvji spriedīs par pērn paveikto, nākotnes plāniem un turpmākās sadarbības iespējām starp valdību un nevalstisko sektoru.

Pēdējo gadu starpsektoru sadarbība ir bijusi neviendabīga. Pilsoniskā sabiedrība līdz šim bieži ir bijusi “sargsuņa” lomā daudzu likumu un Ministru kabineta noteikumu izmaiņu gadījumos, jo valsts pārvaldes plāni līdz sabiedrībai ir nonākuši pārāk vēlu. Spilgts piemērs tam ir pagājušā gada nogales ievērojamie sabiedrības protesti pret obligāto minimālo valsts sociālās apdrošināšanas likmes ieviešanu un daudzi citi līdzīgi gadījumi, kad tika apdraudēta biedrošanās, vārda brīvība un citas demokrātiskas vērtības. Bet nevalstiskās organizācijas nevēlas pildīt šādu lomu - pilsoniskā sabiedrība Latvijā ir pietiekami nobriedusi, lai kļūtu par pilnvērtīgu un vienlīdzīgu valdības sadarbības partneri. Nevalstiskās organizācijas 25 gadu laikā ir kļuvušas profesionālas interešu aizstāvībā, tās apkopo tūkstošiem ekspertu dažādās nozarēs un sniedz kompetentu viedokli, kad tās tiek uzrunātas vai, kad tām ir iespēja paust savu viedokli. Nevalstiskajā sektorā strādā gandrīz 12 tūkstoši darbinieku un daudzās jomās nevalstiskās organizācijas sniedz sabiedrībai nepieciešamus preces un pakalpojumus, ko nesniedz ne valsts, jo tā nespēj tik ātri reaģēt uz vienmēr mainīgajām sabiedrības vajadzībām, ne arī komersanti, jo šie pakalpojumi nav komerciāli izdevīgi. Tādēļ tos var īstenot tikai pilsoniskās sabiedrības aktīvisti un organizācijas, tam papildus piesaistot privātu vai starptautisku organizāciju finansējumu.

Pērn darbu uzsāka ilgi gaidītais Nevalstisko organizāciju (NVO) fonds, kas ir labs žests no valdības un Saeimas puses, jo tā tiek apliecināts, ka valdība un Saeima apzinās proaktīvas pilsoniskās sabiedrības nozīmi valsts attīstībā un drošības jautājumos un ir gatava veicināt tās attīstību, tomēr priekšā vēl ir vairāki uzdevumi, kas jāveic, lai panāktu īstu valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju partnerību.

Runājot par spēcīga nevalstiskā sektora nepieciešamību, Memoranda padomes vadītāja vietniece un biedrības “Ascendum” valdes priekšsēdētāja Zaiga Pūce uzsver: “Latvijas sabiedrība un valsts būtu citāda, ja pilsoniskā sabiedrība ik dienas nepiedalītos tās problēmu risināšanā un atrisināšanā. Tādas nozares kā kultūra, sports, sociālā palīdzība, izglītība, vides aizsardzība, interešu aizstāvība, attīstās un dažreiz pat pastāv tikai tāpēc, ka ir pašaizliedzīgi cilvēki, kas darbojas nevalstiskajā sektorā un dara darbu, kas lielai daļai sabiedrības ir neatsverams. Valsts un pašvaldību iestādes nekad nespēs pilnvērtīgi aizstāt nevalstiskās organizācijas.”

Nevalstiskās organizācijas cer, ka konferences “Līdzdalība=partnerība?” laikā tiks pārrunāta vīzija labākas partnerības veidošanai ar premjeru, valdību un valsts pārvaldi, kā arī, tiks atrasti risinājumi problēmjautājumiem, kas aktuāli nevalstiskajām organizācijām, tostarp finansējuma jautājumam un pēdējo gadu valsts sektora tendencei nākt klajā ar iniciatīvām, kas īstenošanas gadījumā būtiski apgrūtinātu nevalstisko organizāciju darbu.

Darbs konferencē notiks trijās darba grupās, kur tiks aplūkoti nevalstiskajām organizācijām aktuāli jautājumi: interešu pārstāvniecības efektivitāte, finanšu pieejamība un ilgtspēja, kā arī Memoranda padomes darba efektivitāte. Tāpat viens no konferences mērķiem ir vienoties par Memoranda padomes trīs gadu prioritātēm un stiprināt Memorandu kā sadarbības instrumentu.

Interesentiem konferencē būs iespēja uzzināt par NVO līdzdalību un panākumiem 2016. gadā, Memoranda padomes darbības rezultātiem, kā arī nevalstiskā sektora finanšu rādītājiem.

Konferenci atklās Ministru prezidents Māris Kučinskis, un tās dalībniekus uzrunās arī Memoranda padomes vadītājs, Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš, Memoranda padomes vadītāja vietniece, biedrības “Ascendum” valdes priekšsēdētāja Zaiga Pūce, biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktora pienākumu izpildītāja Kristīne Zonberga un Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta direktore Jana Salmiņa.

Paredzēta arī jaunu nevalstisko organizāciju pievienošanās NVO un Ministru kabineta sadarbības memorandam.

Memoranda padome izveidota ar mērķi sekmēt efektīvas un sabiedrības interesēm atbilstošas valsts pārvaldes darbību, iesaistot pilsonisko sabiedrību lēmumu pieņemšanā. Tās izveide tika rosināta 2005. gada 13. janvārī pēc 21 NVO pārstāvju tikšanās ar Ministru prezidentu. Memoranda parakstīšana ar 57 NVO dalību notika 2005. gada 15. jūnijā. Šobrīd memorandu ir parakstījušas vairāk nekā 400 organizācijas.