Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:8, Did:0, useCase: 3


Kā kopt linu izstrādājumus

Kā kopt linu izstrādājumus
Linu ziedi

Atsvaidzini zināšanas par linu šķiedru vēsturi, linu izstrādājumu raksturīgākajām īpašībām, izmantošanu un kopšanu.

*Linu attīstības vēsture:
Lini pieder pie vissenākajiem kultūraugiem. Linu šķiedras cilvēki pazina jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Linu augs tika kultivēts Ēģiptē un Babilonijā jau 5000 gadu pirms Kr. Senās Ēģiptes bagātnieki lepojās ar drānām, kas bija šūtas no apbrīnojama auduma- tas viegli uzsūca mitrumu un tikpat ātri to iztvaikoja, dzestrā naktī tas sildīja, bet svelmīgā pusdienā vēsināja sakarsušās miesas. Tajā pašā laikā kokvilnas šķiedras un audumus ēģiptieši nepazina, par to mums stāsta piramīdās atrastās mūmijas, kas bija ietītas linu audeklos. Ļoti lielu uzplaukumu linu šķiedru ražošana ieguva viduslaikos.
Par šo brīnumaino augu ir sastādīta pat mīkla: „Galvu ēd, miesas aizmet, bet ādu valkā.” Atminējums skan aptuveni šādi: no linu auga ziedu pogaļām iegūst sēklas, ko pārvērš eļļā, linu stiebrs ir ciets un nevajadzīgs, tāpēc to aizmet, bet stiebra garozu pārstrādājot, iegūst šķiedras, ko pēc tam izmanto audumu izgatavošanai.

*Linu nozīme un ražošana:
Linus audzē apmēram 20 valstīs, taču galvenās ražotājvalstis ir: Ķīna, Krievija, Ukraina, Francija, Baltkrievija, Nīderlande, Ēģipte, Beļģija, Lietuva. Latvijā faktiski beigusi pastāvēt linkopības nozare.

*Linu raksturojums:
Linu šķiedras iegūst no linu auga stiebra. Šķiedras, ko iegūst no auga stiebra sauc arī par lūksnes šķiedrām. Linu šķiedru iegūšanai visvairāk izplatīti garstiebrainie viengadīgie lini. To garums sasniedz 80 līdz 120 cm. Īsstiebrainos krūmveida linus galvenokārt izmanto linu sēklu un eļļas iegūšanai, jo šķiedras ir īsas, trauslas un rupjas. Linu augs var augt gandrīz jebkurā klimata joslā, vislabākā tam ir piejūras, mērenā klimata josla.
Linu šķiedru pirmsapstrādes procesā ietilpst: novākšana, sukāšana, mērcēšana, žāvēšana, mīkstīšana un kulstīšana, kā arī sukāšana un ķemmēšana.

*Lini pēc taustes:
Salīdzinot ar kokvilnu, linu šķiedras ir cietākas, smagākas, neelastīgākas.

*Krāsa un spīdums:
Liniem raksturīga gaiši līdz tumši dzeltenpelēka nokrāsa un gluda, spīdīga virsma. Gludās virsmas dēļ, linu audumi lēni un slikti smērējas.

*Siltumizolācijas spējas:
Linu audumi slikti saglabā siltumu, tāpēc taustot tie vienmēr liekas vēsi.

*Higroskopiskums:
Normālos apstākļos lini uzsūc 12% mitruma. Tie ļoti ātri uzsūc mitrumu un ātri atdod to atpakaļ (ātri žūst). Žūstot audumi saraujas.

*Ietekme uz cilvēka ādu:
Linu šķiedras cilvēkam ir nekaitīgas, jo tās ir higroskopiskas un elpojošas, tomēr, salīdzinot ar kokvilnu- ne tik patīkamas.

*Stiprība:
Ļoti izturīga šķiedra. Mitrā stāvoklī šķiedras stiprība uzlabojas.

*Pagarinājums:
Ļoti mazs, tikai 2%, vismazākais no visām šķiedrām.

*Elastība, burzīšanās, deformācija:
Ļoti maza elastība, tāpēc tie stipri burzās. Piemīt plastiska deformācija.

Elektrizēšanās:

Tā kā šķiedra satur pietiekoši daudz mitruma, tad tā praktiski nemaz neelektrizējas.

Gaismas izturība:

Labāka nekā kokvilnai, bet tiešos saules staros ātri zaudē savu izturību.

Izturība pret mikroorganismiem:

Ļoti laba.

Šķiedras atpazīšana:

Pārraujot sausu linu dziju ir redzami skaidrāki un garāki šķiedru galiņi, nekā pārraujot kokvilnas dziju.

Audumi:

Atkarībā no šķiedru garuma, resnuma var iegūt dažāda biezuma, gluduma, mīkstuma un stiprības audumus. Tipiskie linu audumi ir drellis, audekls, batists, teresēts, kamka u.c.

Izmantošana:

Linu izmanto gan tīrā (100%) veidā, gan maisījumos, piemēram, ar kokvilnu, citām lūksnes šķiedrām (kaņepāji, rāmija, džuta) vai ķīmiskām šķiedrām (viskozi, modālviskozi, poliesteri, poliamīdu, poliakrilnitrilu). Izmantojot linus jauktā veidā, tiek panākta mazāka auduma burzīšanās.

*Kopšana:
Linu izstrādājumi ir viegli kopjami – drīkst mazgāt jebkurā temperatūrā, drīkst vārīt, ātri žūst, drīkst gludināt jebkurā temperatūrā, tomēr pēc mazgāšanas ir jāgludina.

1. Drīkst mazgāt veļas mašīnā, maksimālā ūdens temperatūra 95°C (baltai veļai)
2. Drīkst mazgāt veļas mašīnā, maksimālā ūdens temperatūra 60°C (krāsainai veļai)
3. Drīkst mazgāt veļas mašīnā, maksimālā ūdens temperatūra 40°C (tumšai veļai)
4. Gludināšanas temperatūra ļoti augsta- līdz 220°C
5. Drīkst žāvēt veļas žāvētājā vai automātiskajā veļas mašīnā augstā temperatūrā
6. Drīkst balināt tikai ar hloru saturošiem balinātājiem (labāk iedarbojas)
7. Drīkst ķīmiski tīrīt ar jebkuru šķīdinātāju (varētu būt arī ierobežojumi)