Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:70, Did:0, useCase: 3


Kāpēc mēs pieņemam lēmumus?

Dzīve sastāv no lēmumiem. Jums tā nešķiet? Ikvienam un vienmēr pastāv iespēja izvēlēties, pieņemt lēmumu kaut ko darīt un tajā pat mirklī no kaut kā atteikties. Lēmumus mēs pieņemam katru brīdi, nemaz nebrīnīšos, ka jau šobrīd jūs pieņemsiet lēmumu vai lasīt šo rakstu vai nē. Vai piekrist manam rakstītajam vai oponēt tam. Vai komentēt rakstu ar savu viedokli, vai vienkārši to noklusēt. Lēmumi. Lēmumi. Lēmumi.

Pēc kādiem kritērijiem jūs vadāties, lai pieņemtu lēmumus? Un kādus papildspēkus jūs piesaucat – intuīciju, prātu, sirdi vai laika analīzi? bet varbūt jūs šobrīd kļūdāties pieņemot lēmumu lasīt tālāk? Zinātnieki ir nonākuši pie jaunām atziņām lēmumu pieņemšanas shēmā: jo vairāk ir ko apdomāt, jo mazāk būtu par to jādomā. Izklausās parodoksāli, taču tieši šis jaunatklātais apgalvojums ir lēmumu pieņemšanas pamatā.

„Stāvoklis Moro ciltī bija kļuvis tik nožēlojams, cik nu nožēlojams tas var būt. Nelielā Sahelas zonas malā dzīvojošā ganu cilts, kas kopš neatminamiem laikiem ar savu liellopu ganāmpulku bija migrējusi no vienas ūdensšķirtnes pie otras, pa ceļam audzējot prosu, cieta badu. Cecemušas bija inficējušas ganāmpulku ar nāvējošu tripanosomozi, sausums bija iznīcinājis prosas laukus, bet bērni mira jau zīdaiņa vecumā, turklāt tikai retais pieaugušais cilts pārstāvis nodzīvoja ilgāk par piecdesmit gadiem.

Tad kādā dienā grupa cilvēku sāka rūpēties par cilts nākotni. Viņi raka akas, lai padzirdinātu ganāmpulku, iznīdēja cecemušas un izveidoja veselības aprūpes dienestu. Tādējādi, viņi panāca, ka īsā laikā cilts dzīves apstākļi jūtami uzlabojās. Taču pagāja 20 gadi – un Moro ciltij klājās vēl smagāk nekā senajos grūtajos laikos. Sākumā, pateicoties kaitīgo mušu iznīdēšanai un mākslīgi apūdeņotajām ganībām, liellopu skaits bija palielinājies, taču drīz augošajam ganāmpulkam ganības kļuva par šaurām. Lopi bija izdzēruši sausas akas un noēduši visu zāli. Īslaicīga stāvokļa uzlabošanās tika panākta, izrokot dziļākas akas – taču tas savukārt veicināja ātrāku gruntsūdeņu izsmelšanu. Tā kā mirstība bija strauji samazinājusies (pateicoties veiksmīgajai veselības aprūpei), cilts pārstāvju kļuva aizvien vairāk, bet ūdens daudzums, ar ko viņiem bija jāiztiek, arvien saruka. Jau drīz cilti piemeklēja nākamā bada katastrofa. Un šoreiz – vēl postošāka nekā visas iepriekšējās.

Vai to visu noteica virkne nepareizu lēmumu? Nē, jo vispārzināmus aplamus spriedumus izdara ikviens, un šoreiz tas gadījās Moro cilts palīgiem. Laimīgā kārtā tā bija nevis īstenība, bet Bambergas universitātes Teorētiskās psiholoģijas institūtā (Vācijā) veikta datorsimulācija. Šeit jau 30 gadus ar līdzīgiem uzdevumiem kā Moro cilts scenārijā pētnieki analizē menedžeru, uzņēmumu konsultantu un studentu lēmumu kompetenci. Šādos virtuālos pārbaudījumos eksperimenta dalībniekiem jāizvēlas viena no daudzajām rīcības stratēģijām un tad jānoraugās, kā dators paātrinājumā izspēlē tās sekas ilgākā laika periodā. Un, kā apgalvo pētnieciskais vadītājs Dītrihs Derners, „bieži tās ir patiesi traģiskas”. Pozitīvi ir tas: ja kļūst pārāk šausmīgi, datoru jebkurā brīdī var izslēgt.”

Taču kā ar īsto dzīvi? To diemžēl nevar izslēgt tajā mirklī, kad paliek pavisam slikti pieņemto lēmumu un rīcības dēļ. Mūsu acu priekšā paveras milzīga iespēju un lēmumu jūra. Un katrs pieņemtais lēmums var ietekmē arvien tālāku mūsu nākotni. Mūsdienās iespējams ir viss, tieši tādēļ lēmumu pieņemšana, pa kuru ceļa pusi mēs iesim, ir ļoti nozīmīga. Jebkurš pieņemtais lēmums ietekmēs mūsu turpmāko dzīvi. Tādēļ nav tādu labu vai sliktu lēmumu, jo nekad nevar zināt, kā šis lēmums ietekmēs mūsu turpmāko nākotni. Šķietami labs lēmums šobrīd, var izrādīties slikts lēmums pēc pāris gadiem.

Iespaidīgus rezultātus uzrāda, piemēram, radikālu lēmumu pieņemšanas procesa saīsināšana. Ikdienā mēs pieņemam līdz pat 100 tūkstošiem lēmumu, un lielākoties tas viss notiek zemapziņā. Mēs ēdam, vadām automašīnu, runājam pa tālruni un par to īpaši pat neaizdomājamies.

Pētnieki ir secinājuši, ka cilvēks apzināti izmanto tikai 0,1 procentu no tā, ko paveic viņu smadzenes. Patiesi pārsteidzoši ir tas, ka bieži vien ātri un intuitīvi lēmumi izrādās veiksmīgāki nekā rūpīgi pārdomātie. Neskaitāmus nenovērtētās zemapziņas kompetences pierādījumus pēdējos gados ir apkopojis amerikāņu psihologs un lēmumu pieņemšanas teorijas eksperts Gerijs Kleins.

Veiksmīgo lēmumu pieņemšanas stratēģija ir šāda: seko iekšējai balsij, un, jo skaļāka tā ir, jo ātrāk rīkojies! Ir pierādīts, ka vislabāko sitienu profesionāli golfa spēlētāji izdara tad, kad viņiem netiek dots laiks sitienu pārdomāt.

Berlīnes psihologs Gerds Gigerencers, kas jau gadiem cīnās par zemapziņas reabilitāciju, skaidro: „Evolūcijas gaitā cilvēka smadzenes sasniegušas tādu meistarību, ka noderīgus secinājumus veikli izdara pat no niecīgas informācijas daudzuma.”

Amerikāņu psihologs Berijs Švarcs nepiekrīt atziņai, ka lielākas izvēles iespējas garantē lielāku apmierinātību. „Mūsdienās izvēle ir pārāk liela, tāpēc cilvēku nepamet sajūta, ka viņš kaut ko ir izdarījis nepareizi,” savus uzskatus pamato pasniedzējs no Svartmora koledžas Pensilvānijas štatā ASV. „Pat ja jūs esat izdarījis lielisku izvēli, šaubas, vai nebija iespējama vēl labāka, apmierinātību noēd,” pārliecināti saka pētnieks.

Nepārredzamas situācijas kļūst tad, kad jāpieņem lēmums par savu nākotni. Uzjautrinošajā un vienlaikus nomācošajā grāmatā „Klupiens laimē” Hārvarda universitātes psihologs Daniels Žilbērs skaidro, kāpēc viss vienmēr izvēršas citādi, nekā bijām iedomājušies. Iemesls – cilvēks iedomājas nākotni pēc iespējas līdzīgāku tagadnei, tāpēc iztēlē tā nenovēršami izskatās kā viegli sašķobīta tagadnes versija.

Rodas jautājums: „Kad tad es varu akli uzticēties savai zemapziņai, un kuros gadījumos viss būtu rūpīgi jāapsver? Un cik ilgi tas jādara?” Dītrihs Dērners uzskata, ka māksla pieņemt pareizos lēmumus slēpjas tieši operatīvajā inteliģencē – zināšanā, kurs lēmums kurā situācija ir pareizākais. To var iemācīties. Jo vairāk lēmumu atkal un atkal tiek pieņemts, jo vairāk kļūdu pieļauts un no tām mācību gūts, jo veiksmīgākas izvēles cilvēks izdarīs. Tas, kas lēmumus pieņem ar prieku, nonāks arī pie labākiem ilgtermiņa lēmumiem.

Mēs katrs esam savi laimes kalēji – tā vēsta kāds sens latviešu sakāmvārds. Neviens cits izņemot mūs pašus nepieņems lēmumus mūsu vietā, lai cik grūti tie nebūtu. Visa dzīve sastāv no „jā” vai „nē”. Kaut ko izvēloties, mēs no kaut kā arī atteiksimies. Iespējams ir labi, ka nekad arī neuzzināsim, kas ir tas, no kā atsakāmies, izdarot izvēli. Taču domāju, ka ikviens man piekritīs, ka laiku pa laikam gribētos zināt, kā būtu, ja būtu ..

Šahs un mats racionalitātei. Fakts: Vai katrs gājiens nozīmē apzinātu garīgu piepūli? Nē. Šaha profesionāļi ir drīzāk apgūtas intuīcijas meistari. Gandrīz vai neapzināti tie atpazīst līdz pat 50 tūkstošiem pozīciju, un tas viņiem palīdz pieņemt lēmumu zibens ātrumā. Jau pēc pirmajiem trīs gājieniem spēlētāju līdz uzvarai var aizvest vairāk nekā deviņi miljoni iespējamo gājienu.

Pārpilnība rada pajukumu. Fakts: Jo plašāks piedāvājums, jo lielāks ir prāta apjukums un bailes kļūdīties. Tāpēc cilvēki izvēlas pārbaudītas lietas: zīmoli glaimo mūsu zemapziņai.
Zemapziņai pa spēkam ir vēl kas vairāk. Pēc pirmās šķirošanas tā informāciju vēlreiz sadala pozitīvajā un negatīvajā, par svarīgu kritēriju ņemot faktu, vai līdzīga pieredze pagātnē saistīta ar prieku un labām emocijām vai ar bailēm un riebumu.

Drosme nozīmē - rīkoties. Fakts: Jau zīdaiņu vecumā cilvēki uz baiļu kairinājumu reaģē atšķirīgi, tikai 25 procentiem šī izturēšanās ir iedzimta. Paļāvība pieaug, gan labāk izprotot savu ķermeni, gan pateicoties stimulējošajam adrenalīnam, gan piedzīvojot veiksmi, gan saņemot uzticēšanos, gan iepazīstot lomu modeļus – ko var mani draugi, tas pa spēkam ir arī man.

Rituāli pret aplamiem lēmumiem. Fakts: Mandeju iknedēļas kristības – līdzīgi kā kristiešu grēkusūdze tās kalpo dvēseles attīrīšanai no grēcīgiem, tātad aplamiem lēmumiem. Daudzas reliģijas ticīgo dzīvi ļoti ierobežo: piemēram, Irākā un Irānā monoteistiem mandejiem ir aizliegtas laulības ar citu konfesiju piederīgajiem un strikti noteiktas dzimumu lomas.

Jo līdzīgāks, jo mīļāks. Fakts: Jau agrā vecumā par draugiem mēs izvēlamies cilvēkus, kas līdzinās mums pašiem. Turklāt būtisku lomu te spēlē ne tikai vecums, izcelšanās un temperaments, bet arī fiziskā ķermeņa īpatnības. Lai atraisītos no vecāku mājam, svarīgi ir izvēlēties sev līdzīgu kompāniju.

Izvēle, nostāties pret. Fakts: Dzīves uzskati nobriest jaunībā. Tad, lai tos aizstāvētu, nerimst vēlēšanās iziet ielās, piemēram, kā globalizācijas pretiniekam G8 galotņu tikšanās laikā Vācijā. Būtiski pasaules notikumi un sabiedriskie strāvojumi īpaši ietekmē cilvēkus vecumā no 15 līdz 25 gadiem.

Jāvārds dzīvei. Fakts: Neatkarīgi no tā, vai lēmums slēgt laulību pieņemts agri vai vēlu – tas tiek grozīts samērā bieži. Daudzās Rietumeiropas valstīs tiek šķirti vairāk nekā 30 procenti laulību.

Izskaņā vēlētos ieteikt filmu, kas mudinās padomāt par tekstā rakstīto - Jaco Van Dormael filmu Mr. Nobody (2009)

Informācijas avots: @ GEO 09’