Vai naudā ir laime un cik liela tā ir
Mūsdienu civilizācija naudu ir padarījusi par pielūgsmes objektu. Sevišķi tas pamanāms lielpilsētās. Visa cilvēka dzīve paiet naudas pelnīšanā- ka tik vairāk čaukstošu papīrīšu makā. Šī dzīšanās pakaļ naudai paņem ļoti daudz spēka, enerģijas un laika. Bagātība šodien ir cilvēka veiksmes kritērijs, bet ienākumu līmenis- savdabīga vērtību skala, pēc kuras tiek noteikta cilvēka realizācijas pakāpe. Ne veselība, ne ģimene, ne bērni, ne talants netiek tik augstu vērtēti, kā iespaidīga naudas summa bankas kontā.
Tieksme pēc materiālās bagātības mūsos tiek ieaudzināta jau no agras bērnības, vēlmi iegūt daudz naudas uzspiež sabiedrība visās tās izpausmēs- televīzijas sižeti par veiksmīgiem materiāli nodrošinātiem cilvēkiem, stāsti no "zvaigžņu" dzīves, dārgu preču un pakalpojumu reklāma utt. Un tā pamazām nauda kļūst par mērķi, nevis par līdzekli.
Nabags izrāda lielāku prieku par uzziedējušu rožu krūmu aiz sava loga, nekā bagāts- par savu plašo rožu dārzu.
/ Pjērs Buasts/
Kādam ir jāiztiek ar nepilniem 200 Ls mēnesī un viņš pat iemācās ar šo naudu piepildīt savas vēlmes, kamēr citam šāda summa šķiet smieklīga.
Vēl vairāk, kad cilvēks sasniedz noteiktu ienākumu līmeni, par kuru vienmēr ir sapņojis, apmierinājums, ko viņš izbauda, ir ļoti īslaicīgs. Šī nauda nauda samērā ātri pārstāj sagādāt prieku- rodas jauni mērķi, parādās neapmierinātas vajadzības...Un atkal- nekāda prieka.
Aizvien lielāks cilvēku skaits, izvēloties starp interesantu vai labi apmaksātu darbu, priekšroku dod pēdējam variantam. Taču darbā mēs pavadām lielāko savas dzīves daļu. Sanāk, ka tērējam savu dārgo laiku, lai nopelnītu naudu, taču pilnvērtīgi izlietot nopelnīto nesanāk, jo tam vienkārši nepietiek laika.
Tie, kuriem darbs nesagādā nekādu prieku, pavada savu dzīvi kārtējā atvaļinājuma gaidās, dzīvojot tikai ar šīm ilgām un sapņiem, kamēr dzīve iet uz priekšu.
Tāpēc pēdējais laiks cilvēkiem iemācīties sagrupēt prioritātes pareizā secībā. Katram pašam jāsaprot, ko viņš gaida no dzīves. Vai tiešām tas ir jaunais mobilā telefona modelis vai dārga automašīna? Padomājiet, vai saņemsiet patiesu baudījumu, ja iegūsiet savā īpašumā izmeklētu juvelierizstrādājumu komplektu?
Saprotiet, ka visas šīs dārgās lietas ir nevajadzīga ārišķība. Tieši tas, ko propagandē apkārtējā sabiedrība. Patiesās vērtības atrodas citā plaknē. Mīlestība, ģimene, māksla, personīgā attīstība, māka priecāties par saulainu dienu- lūk, kas dod īstu un patiesu baudu. Un to nevar nopirkt ne par kādu naudu.
Taisnību saka- ne jau naudā ir laime. Un pat ne tās daudzumā. Laime- tas ir dvēseles stāvoklis. Var būt laimīgs, saņemot minimālo algu, kura ļauj apmierināt tikai pamatvajadzības- miegu, ēdienu, dzērienu, apģērbu un apavus. Vienkārši paverieties apkārt- pasaule ir skaista un brīnumu pilna! Brīnišķīgi saullēkti un saulrieti, lietus piles uz loga rūts un sniegpārsliņas siltā plaukstā, saule un mākoņi, smaržīgi ziedi un....daudz kas cits.
Protams, neviens nemēģina apgalvot, ka nauda vispār laimei nav vajadzīga. Tā palīdz piepildīt daudzus sapņus- divriteni, ceļojumus pa pasauli, labu izglītību utt. Tomēr naudai jābūt tikai kā maksāšanas līdzeklim. Naudas dēļ nav vērts bojāt attiecības ar cilvēkiem vai ziedot personīgo garīgo un fizisko attīstību. Naudai jāpalīdz sasniegt jūsu mērķus; tā nedrīkst traucēt jums dzīvot.
Šajā sakarībā, lūk, piemērota fabula:
Reiz māceklis jautāja skolotājam: "Cik patiesi ir vārdi, ka laime nav naudā?"
Skolotājs atbildēja, ka tie ir pilnībā patiesi vārdi un pierādīt to var pavisam vienkārši: par naudu var nopirkt gultu, taču ne miegu; var nopirkt zāles, taču ne veselību; var nopirkt kalpus, bet ne draugus; var nopirkt sievietes, taču ne mīlestību; var nopirkt māju, bet ne mājīgumu; var nopirkt izklaides, taču ne prieku; var nopirkt izglītību, bet ne prātu. Un tas, kas šeit pieminēts, nav viss; sarakstu var turpināt bezgalīgi.
[+] [-]
[+] [-]