Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:70, Did:0, useCase: 3


Vēlies zeltu un nezini, ko pirkt? Padomi zelta iegādei

Redakcija
Redakcija

Šajā rakstā apskatīsim jautājumu par rotaslietām un juvelierizstrādājumiem. Mēģināsim saprast, vai iegādājoties juvelierizstrādājumus ne tikai kā rotu, bet arī tos uzskatīt kā naudas ieguldījumu alternatīvu, var nopelnīt vai zaudēt.

Droši vien daudziem ir jautājums-kas tas tāds investīciju zelts vispār ir? Oficiālā definīcija investīciju zeltam ir – augstas proves (raudzes) zelts, kuru oficiāli izgatavo ražotājvalstis un tas ir pieejams zelta stieņu (Bullion Bars) vai zelta monētu (Bullion coins) veidā. Šādu monētu tirgus vērtība galvenokārt ir atkarīga no zelta satura tajās, nevis no monētas retuma vai nomināla. Par investīciju zeltu uzskata zelta stieņus, ar tīrību ne mazāk par 995 daļām uz 1000, kas ir 23,88 karāti, kā arī zelta monētas, ražotas pēc 1800. gada ar tīrību ne mazāk par 900 daļām uz 1000.



Mūsu valstī nav ilgu investīciju tradīciju, ka saistīts ar to, ka daudzus gadus dzīvojām tādā iekārtā, kad uzkrāt līdzekļus nebija jēgas, jo nebija par to ko pirkt. Kad, līdz ar neatkarības atgūšanu, parādījās kapitālisma iekārtai raksturīgās iespējas tērēt un uzkrāt līdzekļus, izplatītākās uzkrāšanas iespējas bija un palika banku depozīti un, pēdējā laikā, arī vērtspapīri. Nesenā nekustamā īpašuma cenu bumā ļoti daudzi ieguldīja arī nekustamajos īpašumos, tiesa, pēc cenu burbuļa plīšanas, šajā segmentā palikuši pārsvarā nozares profesionāļi.

Runājot par ieguldīšanu zeltā, pirmais, kas nāk prātā, ir juvelierizstrādājumi. Mūsu apziņā tieši juvelierizstrādājumi parasti asociējas ar iespējām uzkrāt līdzekļus zeltā. Tomēr tas nav īsti pareizi un, lūk, daži no iemesliem, kāpēc:

1. Zelta saturs. Parasti juvelierizstrādajumu zelta saturs mērāms ar 585-750 raudzi, lai gan var būt gan lielākas, gan arī mazākas raudzes saturs. Savukārt, ieguldījuma zelta raudze ir ne mazāka kā 900. Rotaslietās zelta saturs ir mazāks tādēļ, ka tām jāpilda praktiskas funkcijas, bet tīrs zelts, to lietojot kā rotu, viegli skrāpējas un nobružājas.

2. Uzcenojums. Rotaslietu uzcenojums zeltam, mērot to uz gramu tīrā zelta, ir ievērojami augstāks nekā investīciju zeltam. Tas saistīts gan ar rotu māksliniecisko vērtību, gan izgatavošanas izmaksām, gan arī tirgotāju uzcenojumiem un mārketinga izmaksām. Rotaslietas vērtība ir emocionālā, nevis reālā, atšķirībā no ieguldījuma zelta, kurš tiek izlaists standartizētu stieņu vai monētu veidā. Investīciju zelta cena parasti ir pietuvināta pasaules biržas metāla cenām un tiek tirgots ar nelielu uzcenojumu.

3. Likviditāte. Pārdot savu rotaslietu par cenu, kādu tā tika iegādāta, ja vien tas nav kolekcionāru un izsoļu namu intereses objekts, praktiski nav iespējams. Labākajā gadījumā Jūs varat cerēt uz lombarda pakalpojumiem, kuri piedāvās cenu, kas gan var būt pietuvināta metāla (zelta) reālajai vērtībai, bet , ņemot verā uzcenojumu par kādu tā iegādāta, vienalga, visticamāk, radīs tās īpašniekam zaudējumus. Investīciju zelts, kurš pirkts par biržas cenu, par tādu arī tiek pārdots. Jārēķinās gan, ka arī investīciju zelta darījumos gan pērkot, gan pārdodot to, būs pārdevēja vai pircēja komisijas, kas samazinās peļņu, bet darījums tomer būs daudz izdevīgāks, nekā ar rotas leitām.

Lai ilustrētu visu augstāk teikto, apskatīsim nelielu piemēru. Piemeram paņēmām zelta gredzenu no 585 proves zelta ar svaru 3.81 gr, kas rotāts ar 0.11 karātu briljantiem un 1.22 karātu safīru. Šis gredzens pēc nejaušības principa tika izvēlēts no pirmā juvelierizstrādājuma interneta veikala, kas pagadījās raksta autoram, sastādot šī piemēra aprēķinu. Gredzena pārdošanas cena ir 168.75 Ls.



Nenoliedzami, gredzens ir skaists un mākslinieciski augstvērtīgi izpildīts. Ja vēlaties kādu iepriecināt vai sevi palutināt-lielisks pirkums. Taču, ja runājam par praktisko lietas pusi, aprēķini rāda sekojošo.

Pārdot iegādāto rotu, visticamāk, varēs tikai caur lombardu. Vidējā lombardu cena uz šodienu ir ap 14.25 Ls/gr. par 585 raudzes zeltu. Pie tam dārgakmeņu vērtību (briljanti un safīrs) lombardā netiek ņemti vērā. Tātad, par 3.81 gramu zelta gredzenu Jūs saņemsiet 54.29 Ls. Iespējams, ka kādā vietā tomēr novērtēs Jūsu gredzenu vai kādam tas tik ļoti iepatiksies, ka samaksās, piemēram, 80 Ls par to-gandrīz divas reizes mazāk, nekā Jūs samaksājāt to pērkot. No praktiskā viedokļa, neapšaubāmi, neizdevīgs ieguldījums.

Ja to pašu naudiņu izlietotu ieguldījuma zelta iegādei, tad varētu iegādāties aptuveni 6.4 gramus tīra investīciju zelta. Taču šāda izmēra stieņus neražo-var iegādaties vai nu 5 gramu, vai nu 10 gramu zelta lietņus attiecīgi par 139.80 Ls vai 265.18 Ls (cenas norādītas uz 7.janvāri). Pārdošanas cenas šajā pašā dienā būtu 117.10 Ls un 234.12 Ls attiecīgi jeb ar 11%-16% lieliem zaudējumiem. Taču jāņem vērā, ka pērkot lielāka svara stieņus, piemēram, 50 vai 100 gramu , šī starpība starp pirkšanas un pārdošanas cenu sarūk līdz pat 4.5%. Saviem klientiem norādama, ka investīciju zelts ir ilgtermiņa ieguldījums, tas ir rezerves kapitāls nākotnei. Tātad, parasti šo zeltu nepārdod uzreiz, bet pēc ilgāka laika perioda, kad rodas nepieciešamība.



Patreizējos tirgus apstākļos, kad zelts aug jau 10 gadus pēc kārtas, iespējams nopelnīt ļoti ātri, taču tas neturpināsies mūžīgi. Taču šobrīd var izmantot izdevīgo tirgus stāvokli un nopelnīt, jo 2010.gada laikā tā cena pieauga par 25%.

Katram produktam ir savs pielietojums-juvelierizstrādājumus pirka un pirks vienmēr. Tie priecēs savus īpašniekus ar savu estētisko piepildījumu un atstās meistariem, kas tos radījuši, gandarījumu un prieku. Taču ja tomēr vēlaties ieguldīt naudu zeltā, tad labāk iegādāties zelta stieņus un monētas.

Gadījumā, ja tomēr savu zelta vai citu dārgmetālu rotu Jums nākas pārdot, nopirksim no Jums par tirgus cenu.

Konsultācijas par iespējām iegadaties investīciju zeltu, nopirkt to vai pārdot, Jūs varat mūsu veikalos Brīvības gatvē 214 darba dienās no 10.00 līdz 17.00 vai tirdzniecības centrā Galleria Riga, Dzirnavu ielā 67, 2.stāvā veikalā Zelta vidusceļš katru dienu no plkst. 9.00 līdz 22.00.



Turpat ir iespēja arī pārdot zelta, sudraba un citu dārgmetālu lūžņus, izstrādājumus, sadzīves priekšmetus un rotas.

     [+] [-]

, 2011-01-14 10:23, pirms 13 gadiem
Paldies par padomu Tagad ir īstais laiks atbrīvot māju no krāmiem, bet zelta un sudraba krāmus žēl vienkārši izmest. Ir taču katram mājās kāds viens auskars vai saplīsusi ķēdīte. Tagad ar krāmiem var arī nopelnīt

     [+] [-]

, 2011-01-14 10:25, pirms 13 gadiem
man bija draudzene, kas speciāli izdūra vienā ausī otru caurumu, lai varētu lietot auskarus, kam pāris ir pazudis. Izmest žēl.

     [+] [-]

, 2011-01-14 13:46, pirms 13 gadiem
Cik labi, ka ir gudri padomi, ko palasīt. Nu re, man jau vairākus gadus mājās mētājas salūzuši zelta izstrādājumi, ar kuriem nezinu, ko darīt. Pareizāk sakot, nezināju. Tagad došos tos nodot, cena arī apmierina, daudz labāka atšķirībā no tām vietām, kur biju kaut kad agrāk interesējusies.

     [+] [-]

, 2011-01-14 17:44, pirms 13 gadiem
Ziniet tas ir rupji izsakoties..... Passi saprotat ko domaju!!!! Man majs ir loti daudz juvelierizstradajumu no zelta, nekad neesmu nozelojusi so pirkumus, jo grozi kaa gribi zelts taa vienmer ir vertiiba. Vienmer priecajos par sadaam daavanaam, viirs vienmer nav zaudetajs visos svetkos. Jaa man arii ir zelta luuzzni, veci gredzeni, sapliisussas keediites, kopskaitaa uz doto briidi ir 35 grami. Bet nekad nelauzu galvu vai kur lai izmet ko lai dara, vai kaa augstakmineets vecu zelta usskaru izmest zzel. Luzznus vienmer var paarliet jaunaa izsdtradajumaa, ko var uztaisit arii par individuaalu. Pilniigs mesls sis raksts esmu juutu spradzienaa (sliktajaa noziimee). Kuram tad Latvijaa ir tik daudz naudas lai inesticijas ieguldiit cilveki nezin kaa kadu maizi dazkart izvelas vai pirkt bernam sokolades sierinu, un jus kasjat investiicijas.
Smiekliigi................
Rakstat padomju laikaa nevajadzeja taisiit uzkrajumus, jo nebija kur teeret. Man ir tikai 28 gadi, bet labi atceros ka visiem bija uzkrajumu gramatinas un katrs nopelnija 25 % gadaa. Vecaki taisija pat saviem mazajiem berniem uzkrajumu gramatinas. Praktiski katrasm bija uzkrajumi. Un pectam pateicoties musu Valsts politikai cilveki palika par UBAGIEM. Mammai bija uzkrajums, gimene taisijas pirkt Ziguli, pec taa ka viss pajuka vina vareja nonemt naudu un sanaca paris paksnites ar koslenem berniem. Smiekliigi.
Paskaik dziviju Irijaa un redzu kada ir politika sajaa valstii nesaku ka viss te ir rozaa un puukaini ir savi dzeloni, bet ja tu peksni atrodi veco naudu( papiira) kuras apgrozijumaa vairs nav pietiekami sen, joprojam vari vinu nest uz valsts banku un saminit pret eksistejosu naudu. Draudzene atrada vecu maku ar 2000 vecas iru naudas aiznesa uz Nacionalo Irijas banku saminija un dabuja 1700 eiro. Luuk par cilvekiem ir padomaats.
Paldies par uzmaniibu.
Investejie ja kadam ir ko investeet
Ar Cinu Latvijas Republikas Pilsone Diana Valtmane

     [+] [-]

, 2011-01-14 18:20, pirms 13 gadiem
Man ir krietni vairāk par 28 un nedomāju, ka Diāna ko varētu atcerēties no tiem laikiem, kā viņa te raksta. Mēs augām septiņu bērnu ģimenē, mamma ar tēvu strādāja no rīta līdz vakaram, jo bez valsts darba bija arī saimniecība. Ja tās nebūtu, mēs būtu pusbadā. Bieži mūsu vakariņas bija maize ar ievārījumu un pienu. Nekādu uzkrājumu maniem vecākiem nebija, jo bija jābaro bērni. Algas bija smieklīgas, ja nestrādāji valsts aparātā un nebija blatu, pat normālu apģērbu nebija iespējams nopirkt. Atceros, ka kurpes manam izlaidumam pirkām vienu izmēru mazākas, nekā patiesībā bija nepieciešams un tad mamma ar kaut kādiem viņai vien zināmiem paņēmieniem tās stiepa lielākas, lai man izdotos vismaz to vienu dienu tajās izturēt. Kāpēc tā? Tāpēc, ka mana izmēra vienkārši nebija. Tā, lūk. Muļķības, ka visām ģimenēm bija uzkrājumi. Kaut ko jau daži uzkrāja, arī viena mana radiniece krāja žigulim. Bet par kādu cenu tas žigulis nāca? Tā bija daudzu gadu garumā atteikšanās no visa - laba ēdiena, apģērba, rotaļlietām bērniem utt. Par ceļojumiem nemaz nerunāsim. Nekur jau nedrīkstēja braukt, vienkārši cilvēkus nelaida laukā no valsts, lai viņi nedod dievs, neierauga kā citur pasaulē dzīvo.
Ar šo negribu teikt, ka toreiz viss bija slikti un tagad labi. Nebūt nē. arī tajā valsts pastāvēšanas iekārtā bija savi plusi, nu kaut vai piemēram, noziedzniekus sodīja par to ko viņi pastrādāja un ieslodzījuma vietās viņiem bija jāstrādā, nevis kā tagad - mēs viņus uzturam, maksājot nodokļus un esam tik humāni, ka riebj.
tomēr nevar teikt, ka viss tagad ir slikti. Ir daudz labu pārmaiņu. mēs šeit varētu dzīvot ļoti labi, ja vien mūsu valdība nebūtu tik korumpēta.

     [+] [-]

, 2011-01-14 18:35, pirms 13 gadiem
Zelts visos laikos ir bijusi un bus vērtība. Nav jau nemaz tā, ka neviens nevar neko atļauties. visi tikai skaļi bļauj, ka nav naudas, bet paskataties, kas notiek pie lielveikaliem...mašīnu nav kur nolikt. ko jūs vienmēr varat muldēt, ka nekā nav. No veikaliem visi stumjas ārā ar līdz augšai piekrautierm iepirkumu ratiņiem.

     [+] [-]

, 2011-01-14 23:32, pirms 13 gadiem
jēziņ, šeit nu gan iet karsti

     [+] [-]

, 2011-01-15 18:47, pirms 13 gadiem
Mana mamma mācīja jau bērnībā, ka zelts ir tā lieta, ko var pirkt un uzkrāt. Es tieši tā esmu darījuis. Ja ļoti patīk kāds zelta izstrādājums, cenšos to nopirkt. Bet nekad nebiju iedomājusies tā parēķināt vērtības kritumu zelta rotaslietām. tagad šķiet, ka tā kā migla no acīm būtu nokritusi. Es taču nekd nedabūšu atpakaļ to naudu, ko esmu ieguldījuis rotās.

     [+] [-]

, 2011-01-16 01:03, pirms 13 gadiem
Cien. Maija Purina!!!!!
Mes bijam 2 berni gimenee, esmu no laukiem arii mana mamma turej 1 gotinu, cuku, un 3 aitas. dzivoja bez vira jo tetis aizgaja pie kaiminienes. Un es tiesam atceros ka mes katru gadu braucaam mammas atvalinajumaa pie mammas braala uz Krieciju tas arii bija celojums. Vai tagad daudzi var atlauties vienreiz gadaa kur aizbraukt no Rigas uz Ludzu?!
Un zinat Mana viira gimenee ir augusi 7 berni visi puikas visi kaa jau puissi grib est un virs atceras ka mamma stradaja par slauceju fermaa. Vinss atceras kapadomju laikaa est vienmer bij, maize uz galda vienmer bija. Savukart tagad vina mamma biezivien zvana un prasa vai nevaram atsutiit kadu latu mizei galiigi neesot.

Vai kad beidzi Skolu padomju laikaa pamegini nenoformeties darbaa atri vien tevi aizpaklas panems un noformes. Vai tagad apsolventam ir viegli atrast darbu?????Palasot sludinajumsu rodas iespaids ka valstii ir jadzivo vecumaa no 25-40 gadiem ar neidomajamu darba pieredzi un fantastisku izglitiibu!!!!!!

Piedodiet.......

     [+] [-]

, 2011-01-18 22:35, pirms 13 gadiem
Pilnībā piekrītu Diānai. tāda situācija kā tagad cilvēkiem, nekad nebija sastopama nevienā ģimenē. visiem bija darbs un maize, visi varēja mācīties, iegūt labu izglītību, ja tikai bija vēlēšanās. Arī slimam cilvēkam nebija jānomirst, viņš mierīgi varēja tikt pie ārstiem, nebija mēnešiem jāgaida, lai tiktu uz operāciju. Bērni varēja trenēties savos iemīļotajos sporta veidos vai citos pulciņos un tā es varētu turpināt vēl ilgi....

     [+] [-]

, 2011-02-23 14:23, pirms 13 gadiem
SMS KREDIT