Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:70, Did:0, useCase: 3


20 eksistenciālās krīzes pazīmes

Redakcija
Redakcija

Eksistenciālā krīze ir kārtējais personības attīstības posms, brīdis, kad dzīve saka priekšā - ir jāsper nākamais solis uz priekšu. Kādiem signāliem jāpievērš uzmanība?

Galvenais kārtējās krīzes iemesls ir pārmaiņas, jauni dzīves apstākļi vai situācijas. Tiem nav noteikti jābūt negatīviem. Tas var būt augstskolas pabeigšana, profesionālās darbības sākums, kāzas, pirmdzimtā dzimšana, pārcelšanās uz citu pilsētu, pensionēšanās. Tos pavada ievērojamas grūtības, uzvedības un apziņas pārkārtošanās, emocionāls stress. Kā var izpausties eksistenciāla krīze?

1. Tu guli daudz vairāk vai mazāk nekā agrāk. Krīze ir stresa avots, šajā situācijā ķermenis cīnās par izdzīvošanu, kā var. Rezultāts - vai nu guļam līdz pusdienlaikam, vai arī ciešam no bezmiega, cīnoties ar domu virpuli prātā.

2. Tu salīdzini sevi ar veiksmīgākiem draugiem. Vakar tevi neinteresēja, kas noticis ar bijušo klasesbiedreni Annu. Šodien tu ciet no tā, ka viņai, atšķirībā no tevis, ir milzīgs dzīvoklis galvaspilsētas centrā, un viņa ceļo uz ārzemēm četras reizes gadā. Turklāt paša panākumi šķiet pilnīgi nenozīmīgi, un esi ar mieru sevi atzīt par neveiksminieku.

3. Šķiet, ka tevi nenovērtē. Vēl nesen darbā un ģimenē viss bija kārtībā. Bet pēkšņi kolēģu, priekšnieku vai ģimenes locekļu frāzes vai joki sāk šķist aizvainojoši, kaitinoši. Tu noslēdzies sevī.

4. Ir grūti koncentrēties. Koncentrēties var viegli, ja esi pārliecināts par sevi un nepiedzīvo stresu. Ja darbā esam noguruši, “izdeguši”, kļūst grūtāk koncentrēties pat uz vienkāršiem vai šķietami vienkāršiem uzdevumiem.

5. Gribas visu pamest un doties uz pasaules malu. Kad nav iespējams turpināt dzīvot tā, kā iepriekš, rodas vēlme pēc pārmaiņām. Liekas, ka, lai sāktu jaunu dzīvi, pietiek ar mantu sapakošanu čemodānā un biļetes nopirkšanu nezināmā virzienā.

6. Garastāvoklis mainās vairākas reizes dienā. Pirms piecām minūtēm viss bija kārtībā, un tagad viss krīt uz nerviem.

7. Iepērcies biežāk nekā parasti. Ar iepirkšanās palīdzību vēlētos abstrahēties no iedomātām vai reālām grūtībām. Iepirkšanās rada laimes ilūziju, bet ne uz ilgu laiku.

8. Nav vēlēšanās gatavot ēst. Ja agrāk patika gatavot gardus ēdienus saviem tuviniekiem, tagad nevēlies ne gatavot ēdienu, ne vispār ar kādu kopā ieturēt maltīti.

9. Radusies nepatika pret partneri. Pēkšņi pamani, ka viņš (a) ēd pārāk skaļi vai krāc, lai gan agrāk varējāt palikt kopā gultā līdz pusdienlaikam, aizmirstot par dušu.

10. Tevi māc nostalģija. Kad cilvēkam ir grūti, viņš bieži vien pievēršas pagātnei, atskatās atpakaļ, uzskatot, ka iepriekš viss bija tik brīnišķīgi.

11. Tevi piemeklējusi apātija. Tu neko nevari izdarīt, uzsākt. Bieži žēlojies citiem, tev nepieciešams morāls vai materiāls atbalsts.

12. Tevi neiepriecina tuvais atvaļinājums. Ja agrāk sapņoji par atvaļinājumu, plānoji to, sastādīji apmeklējamo vietu un darāmo darbu sarakstu, šodien, kaut arī līdz atvaļinājumam atlicis tikai mēnesis, neko nedari, lai to saplānotu.

13. Mainās tava apetīte. Stress bieži vien maina ēšanas ieradumus. Cilvēks te ēd visu pēc kārtas, te aizmirst par ēdienu, izlaiž pusdienas vai vakariņas un to nepamana.

14. Tu vairs nesapņo. Katram no mums ir fantāzijas: uzrakstīt romānu, apmeklēt savu sapņu valsti, iegādāties dārgu apavu pāri. Krīzes laikā fantāzija dodas ziemas guļā.

15. Tu pieķeries veciem draugiem. Tas ir lieliski, ja izdevies saglabāt bērnības un jaunības draudzību. Taču bieži vien laika gaitā intereses sāk atšķirties un draugi pamazām “atbirst”. Tas ir normāli. Tas, kas nav normāli, ir kvēla vēlme atkal sadraudzēties ar skolas draugiem, ar kuriem ilgstoši nav uzturēti nekādi sakari.

16. Tu neievēro ierasto dienas režīmu. Izlaid sporta nodarbības, ēd naktī. Samelo, ka esi slims un neej uz darbu. Tev ir kauns par šiem meliem, bet citādi rīkoties nevari.

17. Tu pastāvīgi atvainojies un lūdz piedošanu. Pašpārliecinātība, uzticēšanās sev raksturīgi nobriedušām personībām. Krīzes laikā cilvēks jūtas nepārliecināti, neveikli, tāpēc, kad tas ir vajadzīgs un kad tas nav vajadzīgs, atvainojas.

18. Tu vairs nevari dienā veikt vairākus uzdevumus. Spēja veikt dažādus uzdevumus visas dienas garumā ir lieliska prasme. Ja šajā režīmā vairs nevari strādāt, tas kaitina un nogurdina - tas ir signāls.

19. Tu baidies. Tu nezini, ko darīsi nākamgad: kur strādāsi, dzīvosi, kā būs ar veselību. Neskaidrība liek baidīties, pastāvīgi domāt par slikto, kas “obligāti” notiks.

20. Tu netici citu cilvēku atbalstam. Katram ir savas rūpes, tā ir taisnība. Taču tas nenozīmē, ka grūtā situācijā neviens tev nepalīdzēs. Piedzīvojot krīzi, mēs zaudējam spriedumu objektivitāti, nevaram adekvāti novērtēt situāciju, lai saprastu, pie kā vērsties pēc palīdzības.

Ko darīt, ja tevi piemeklējusi eksistenciālā krīze

Pirmkārt, nepieciešams palēnināt dzīves tempu, iemācīties atpūsties un atslābināties. Tas nav viegli, it īpaši, ja neatlaidīgi tiecies uz kādu mērķi. Bet, ja pats nepiebremzēsi, dzīve to izdarīs tavā vietā.

Dažreiz pietiek ar atpūtas dienu vai, vēl labāk, došanos atvaļinājumā uz nedēļu. Šo laiku varat izmantot informatīvai detoksikācijai: izslēdz viedtālruni, nelieto internetu. Tad, pieņemot sevi tādu, kāds esi, jāatgriežas pie savām prioritātēm.

Galvenais noteikums, kā pārvarēt vēl vienu dzīves krīzi - neslēpt galvu smiltīs. Pēc saprātīgas pašanalīzes mēģini pārveidot savus “atradumus” par konkrētu sasniedzamu rezultātu.