Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:74, Did:0, useCase: 3


Paulu Koelju. Mīlestība. Atziņas no autora grāmatām. 2.daļa

Man jāraksta par mīlestību. Man jādomā, jādomā un vēlreiz jāraksta par mīlestību. Vai arī mana dvēsele neizturēs. Vienpadsmit minūtes.

Agrāk es uzskatīju, ka mīlestība ir abpusēja vienošanās par sava veida verdzību. Meli. Tu vari būt brīva tikai tad, kad līdzās ir mīļotais vīrietis. Kuram tu pilnīgi uzticies, ar kuru jūties nepiespiesti un kuru mīli no visas sirds. Brīvi jūtas vienīgi tas, kurš mīl no visas sirds.
Vienpadsmit minūtes.

Pasaule būs īsta, kad iemācīsimies mīlēt. Tikmēr mēs vien apgalvosim, ka zinām, kas ir mīlestība, bet atsacīsimies pieņemt tās īsto būtību.
Zahir.

Cilvēka jūtas, piemēram, mīlestība, nenoveco kopā ar miesu. Man šķiet, ka jūtas ir kādas man nezināmas pasaules daļa, bet šajā pasaulē nav ne laika, ne telpas, ne robežu.
Brida.

Gaismas bruņinieks cenšas uzzināt, ar ko viņš var rēķināties nepieciešamības gadījumā. Un vienmēr pārbauda, vai ir kārtībā viņa bruņojums, kas sastāv no trim lietām: ticība, mīlestība, cerība.
Ceļavārdi gaismas bruņiniekam.

Mīlestību nav iespējams izmērīt ar tiem paņēmieniem, ar kuriem mēs mērām ceļa garumu vai mājas augstumu.
Portobello ragana.

Ja mēs pieņemam sevī visu, arī slikto un nepareizo, un tajā pašā laikā esam pārliecināti, ka esam pelnījuši priecīgu un laimīgu dzīvi, mēs plaši atveram logu, pa kuru mūsos var ienākt mīlestība. Jo tikai tas, kurš ir laimīgs, var skatīties uz pasauli ar mīlestības acīm. Mīlestība spēj pārradīt visu, kas vien pastāv pasaulē.
Valkīras.

Un šīs tīrās un neskartās vēlēšanās laikā vīrietis un sieviete iemīlas dzīvē. Viņi dzīvo godbijībā un pateicībā ik mirkli un vienmēr ir gatavi svinēt tiem dāvāto svētību.
Vienpadsmit minūtes.

Nav svarīgi, vai mēs mīlam vienu, divas vai desmit reizes mūžā - vienmēr mēs sastopamies ar kaut ko jaunu. Mīlestība var mūs iesviest ellē vai pacelt debesīs, bet tā allaž kaut kur ved. Un mums tā ir jāpieņem, jo tikai mīlestība baro mūsu eksistenci.
Pjedro upes krastā sēdēja un raudāja.

Tie, kas ir iemīlējušies, mīlējas visu laiku. Pat tad, kad nemīlējas. Bet, augumiem sastopoties, tie gluži vienkārši līst pār malām kā piepildīti trauki.
Vienpadsmit minūtes.

Visi mīlas stāsti ir mazliet līdzīgi. Ar mani arī tā ir gadījies. Bet es vairs neatceros. Atceros, ka mīlestība atgriezās cita vīrieša izskatā, citu sapņu un cerību izskatā.
Pjedro upes krastā sēdēja un raudāja.

Tu spēj mīlēt, tāpat kā jebkurš cits. Kā tu to iemācījies? Tu nemācījies, bet vienkārši tici. Tu tici, tāpēc mīli.
Portobello ragana.

Dzīves būtība slēpjas spējā mīlēt. Dzīves būtību neatspoguļo vārds, kas ierakstīts pasē, vizītkartē vai identitātes apliecībā.
Uzvarētājs ir viens.

Paliks vien mīlestība, kas pavada putnus un zvaigznes, cilvēkus un puķes, un kukaiņus, un mums visiem liek staigāt pa trauslo ledu, dāvā mums prieku un bailes, un piešķir dzīvei garšu un smaržu.
Zahir.

Paulu Koelju. Mīlestība. Atziņas no autora grāmatām.1. daļa

Paulu Koelju. Mīlestība. Atziņas no autora grāmatām.3. daļa