Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:15, Did:0, useCase: 3


Kā pasargāt savas finanses digitālajā laikmetā?

Redakcija
Redakcija

Mūsdienās skaidra nauda jau sen vairs nav galvenais norēķinu veids. Liela daļa cilvēku veic pirkumus un naudas pārskaitījumus interneta vidē (vairāk par dažādiem norēķinu veidiem lasiet portālā Kreditos247). No vienas puses elektroniskie naudas darījumi ir pat drošāki, jo tiem ir iespējams vieglāk izsekot, kā arī elektroniskā nauda tiek pasargāta ar dažādiem PIN kodiem un parolēm, taču, kā zināms, krāpniecības gadījumi notiek . Nereti finanšu dati, gan sistēmas nepilnību, gan arī lietotāja neuzmanības dēļ, var tikt nopludināti un tos var iegūt trešās personas. Lai pasargātu savu naudu interneta vidē, veicot dažādus elektroniskos pārskaitījumus, ir jāievēro virkne priekšnosacījumu.

Veiciet darījumus tikai ar uzticamiem tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem

Pirmā kļūda, ko daudzi pieļauj, ir tieša sadarbošanās ar krāpniekiem. Ne visi interneta veikali un pakalpojumu sniedzēji interneta vidē ir droši un uzticami. To vidū ir daudzi krāpnieki, kas izmato dažādas shēmas un metodes, sākot no vienkāršas naudas iekasēšanas, nepildot savas darījuma saistības (piemēram, nepiegādājot preci), un beidzot ar jūsu ievadīto datu izmantošanu, lai no jūsu konta novilktu naudu. Lai ko tādu nepieļautu, darījumus veiciet tikai ar uzticamiem pakalpojuma sniedzējiem. Ja neesat drošs par konkrētas interneta vietnes uzticamību, izpētiet atsauksmes par to. Lai nenopludinātu savus datus, izmantojiet tās interneta vietnes, kas izmanto 3D Secure sistēmu, kas paredz papildus norēķinu kartes pārbaudi, lai pasargātu jūsu datus.

Nelasiet un neatbildiet uz aizdomīgiem e-pastiem

Vēl viens veids, kā mēs nereti paši nododam savus finanšu datus krāpniekiem, ir, atverot e-pastus ar inficētiem pielikumiem vai arī atbildot uz e-pastiem, ko izsūta viltvārži. Lai nepieļautu sava datora vai citas inficēšanu ar kādiem vīrusiem vai ļaunatūrām, ir jāaizsargā savu datoru ar antivīrusu programmām, bet, pats galvenais, ir jāizvērtē, kurus e-pastus vispār atvērt un kurus nē. Ja e-pasts šķiet aizdomīgs (nepazīstat sūtītāju, nav norādīts temats un tam ir aizdomīgi pielikumi), to vispār nevajadzētu vērt vaļā. Pavisam noteikti, nedrīkst arī atbildēt uz e-pastiem, kuros tiek pieprasīts norādīt jebkādu sensitīvu informāciju, pat tad, ja e-pasta it kā nāk no jūsu bankas vai kādas valsts iestādes. Atcerieties, ka neviens nopietns uzņēmums vai valsts institūcija jums nelūgs sūtīt sensitīvus datus pa e-pastu.

Lietojot internetbanku, neļaujiet citiem redzēt jūsu autorizācijas datus

Ļoti svarīgi ir arī ievērot piesardzību paša finanšu darījuma veikšanas vai internetbankas izmantošanas brīdī. Atcerieties, ka cilvēki no malas var redzēt to, kādus datus jūs ievadāt, tāpēc noteikti vajadzētu piedomāt pie tā, kā jūs veicat šo datu ievadi. Vislabāk būtu šādus darījumus veikt tikai savās mājās, nevis publiskās vietās, kur kāds var novērot jūsu darbības, kā arī izmatot tikai savas ierīces. Ja tas, tomēr nav iespējams, pārliecinieties, ka neviens neredz, ko jūs darāt. Pats galvenais, vienmēr pārliecinieties, ka izejat no savas internetbankas, kad beidzat to izmantot.

Izvēlieties drošas paroles

Paprotams, svarīgi ir izvēlēties arī drošas paroles. Nekad internetbankai vai interneta norēķinu un pārskaitījumu sniedzējam, neizvēlieties personīgi nozīmīgas paroles, piemēram, bērnu vārdus, dzimšanas datus, auto reģistrācijas numurus utt. Izvēlieties nejaušu skaitļu, burtu un simbolu kombinācijas, par kurām neviens neaizdomātos un nevarētu uzminēt. Ievērojiet arī nosacījumu, ka paroles regulāri jāmaina un tās nedrīkst pierakstīt vietās, kur kāds tās var atrast. Nekādā gadījumā neturiet savus autorizācijas datus vienuviet un nenēsājiet tos līdzi ikdienā.

Šie ir tikai paši pamata nosacījumi, ko jāievēro, lai droši varētu izmantot savu internetbanku un veikt finanšu darījumus interneta vidē. Tāpat kā ir jāsargā skaidru naudu, ir jāsargā arī savu elektronisko naudu, jo arī pēc tās tīko krāpnieki, kuri turklāt izmanto daudz atdvancētakas metodes. Vairāk par savu finanšu drošību un citiem ar finansēm saistītiem tematiem lasiet portālā www.kreditos247.es.