Toreiz un tagad – suņu izstādes un sacensības
Agrāk katra suņu izstāde sākās ar svinīgu parādi. Labākie suņi tik rotāti ar pašu nopelnītām medaļām. Bet, lai dabūtu šķirnes kucēnu, dažkārt rindā bija jāgaida pat gadu. Pirms doties uz suņu un kaķu izstādēm Ķīpsalā 21. un 22. martā, piedāvājam ielūkoties suņu izstāžu un sacensību vēsturē!
Senos laikos izstādes notika tikai ārā zem klajas debess, tāpēc ziemā tās netika rīkotas. Populārākā dzīvnieku izstāžu vieta 70./80. gados bija Mežaparka slidotavas teritorija. Šodien dzīvniekus izstādēs pēc FCI standartiem vērtē eksperti no ārzemēm, toreiz vērtēja tikai vietējie speciālisti.
Šķirņu maz, un pēc kucēniem stāv rindā
Tā kā tolaik darbojās citi standarti, arī vērtējumi un apbalvojumi atšķīrās. Balvas un vērtējumi bija trīs: lielā zelta medaļa par vērtējumu „teicami”, mazā zelta medaļa par vērtējumu „ļoti labi” un sudraba medaļa par vērtējumu „labi”. Šodien medaļas ir aizvietojušas rozetes, kausi un citas piemiņas balvas. Turklāt šķirnes tiek salīdzinātas savā starpā. Starp citu, agrāk šķirņu bija daudz mazāk, tādēļ arī dalībnieku izstādēs bija mazāk, un, lai iegūtu šķirnes kucēnu, nācās gaidīt rindā līdz pat gadam.
Nopelnītās medaļas katram sunim pie krūtīm
Senāk katra izstāde sākās ar skaistu dalībnieku parādi, kurā suņi soļoja ar savām nopelnītajām medaļām uz krūtīm. Pirmās suņu iegūtās medaļas piestiprināja pie ķēdītes vai šauras ādas siksniņas. Medaļu skaitam pieaugot, tās pārklāja suņa krūtis. „Veiksmīgākajiem izstāžu suņiem priekšauts ar medaļām nokarājās gandrīz līdz zemei un pat traucēja sunim soļot parādē,” atmiņās par izstāžu pirmsākumiem kavējas Baiba Rumba, LKF kinoloģe ar apmēram 40 gadu stāžu suņkopībā, un piebilst: „Mūsdienās saņemtie kausi piepilda suņa saimnieka māju plauktus, bet rozetes pārklāj istabas sienas.”
Leģendārā Blek-Kerija
Skaistā Blek-Kerija (1964–1975) bijis izcils izstāžu suns. Viņa ir bagāta ne tikai ar godalgotajām vietām izstādēs, bet arī ar kuplo pēcnācēju pulku, jo tolaik bijusi arī viena no labākajām vaislas kucēm bokseru šķirnē. Pārcilājot atmiņas, Latvijas kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Klučniece stāsta, ka apmācībās Blek-Kerija neesot bijusi liela zvaigzne: „Šai sunītei bija grūta galva, bet skaistajiem jau nav jābūt gudriem, vai ne!?”
