Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:327, Did:0, useCase: 3


Spermatozoīdiem ir atmiņa

Mūsu atmiņa reizēm ir neizprotama. Mēs atceramies lietas un vietas, kas nav tik svarīgas, bet svarīgas nianses vai lietas, pie kurām esam pieraduši ikdienā, citreiz pat neievērojam. Piemēram, pieclatu naudas zīme, ko ikdienas apgrozām rokās. Ja liktu tagad un uzreiz apsēsties un uzzīmēt, kas tur attēlots, vai to varat izdarīt ļoti precīzi?

Cilvēka atmiņas dīvainības

Nereti, satiekot cilvēku, mēs precīzi atceramies viņa profesiju, to, kur iepazināmies, un kāda izskatījās viņa sieva. Taču vārds ir aizmirsts. Neiropsihologi skaidro, ka vārdus un uzvārdus vispār ir grūtāk atcerēties, nekā citu informāciju. Tie ir ļoti vāji nostiprināti semantiskajā tīklā, jo vārdiem ir grūtāk piešķirt kādu nozīmi.
Ja, piemēram, zvejnieka profesiju mēs saistām ar noteiktiem priekšstatiem – jūru, zivīm, slapjiem tīkliem, tad uzvārds Zvejnieks paliek bez šīm blakus nozīmēm. Turklāt plaši izplatīti uzvārdi – Kociņš, Smits un Meijers ir īpaši grūti iegaumējami.

Cilvēka fotogrāfiskā atmiņa funkcionē daudz labāk nekā atmiņa uz vārdiem. Tāpēc viss, ko varam stādīties priekšā kā attēlu – cilvēka seja, profesija vai vieta, kurā esam tikušies – atmiņā saglabājas ilgāk. Taču vārdus lielākoties tikai nosaucam, tāpēc nav nekādu tēlu, kas varētu nākt talkā mūsu atmiņai. Lai sekmīgāk atcerētos cilvēka vārdu, to ieteicams vairākas reizes atkārtot, pierakstīt vai sasaistīt ar noteiktām asociācijām, proti – padarīt mazāk abstraktu.

Nikotīns un atmiņa

Mūsdienu laboratorijas pētījumi ir atklājuši, ka nikotīnam ir labvēlīga ietekme uz smadzenēm. Nikotīna injekcija uzlabo laboratorijas žurku īslaicīgo atmiņu, kad tām jāsameklē labirintā paslēptais ēdiens. Turklāt žurkām uzlabojas ilgstošā atmiņa- tās labāk atceras, ko atklājušas iepriekšējā dienā.
Eksperimentos konstatēts, ka nikotīns mācīšanos un atmiņu var stimulēt dažādi. Pirmkārt, tas paaugstina adrenalīna līmeni, kas sekmē glikozes izdalīšanos asinīs. Adrenalīns smadzenēm liek kļūt modrākam, bet glikoze apgādā nervu šūnas ar enerģiju. Otrkārt, nikotīns kavē insulīna izdalīšanos no aizkuņģa dziedzera un līdz ar to palielina glikozes koncentrāciju asinīs. Visbeidzot, nikotīns paaugstina ari dopinga līmeni, bet šis smadzenēs sintezētais „prieka” izraisītājs uzlabo ari noskaņu un motivāciju. Tikai nepārdozējiet!

Spermatozoīdu atmiņa

Cīrihes medicīniskā centra universitātes neirobiologs Pīters Brugers atklājis, ka spermatozoīdam ir atmiņa. Ja pirmo reizi spermatozoīdi pagriezīsies vienā virzienā, tad nākamajā reizē viņi pagriezīsies pretējā virzienā.

Šādu rīcību dēvē par spontāno miju, un tā ir novērojama daudzām dzīvām būtnēm. Lai pārbaudītu, vai tā piemīt arī cilvēka spermatozoīdiem, Brugers novēroja 714 veselu spermatozoīdu uzvedību T veida kanālā. Kā jau tika gaidīts, puse spermas nogriezās pa labi, bet otra puse devās pa kreisi, raksta “New Scientist”.

Taču labirintā, kurā pirms iekļūšanas T kanālā bija jāveic piespiedu pagrieziens pa labi, 58% spermatozoīdu rezultātā nogriezās pa kreisi. Pēc Bugera domām, ja tā jau mazais kanāls būtu vēl mazāks, pa kreisi nogrieztos vēl lielāks skaits spermatozoīdu. Spermatozoīdiem bija jānopeld desmit savu ķermeņu garumi, pirms viņi sasniedza piespiedu pagriezienu, kā rezultātā daļa, iespējams, pa ceļam “aizmirsa”, kur ir jānogriežas.

Šai atmiņai ir divi iespējami izskaidrojumi. Pirmais - katrs pagrieziens izraisa simetrijas traucējumus mehānismā, kurš kontrolē spermatozoīda astīti. Šis traucējums tiek kompensēts uz pirmā iespējamā pretējā pagrieziena rēķina.

Taču arī iespējams, ka spermatozoīdi savā starpā kaut kā sazinās. “Šķiet, ka viņi pulcējas baros,” sacīja Bugers. Lai to pārbaudītu, profesors plāno veikt atkārtotu eksperimentu, kurā piedalīsies tikai viens spermatozoīds.

Garastāvoklis un atmiņa

Sliktā omā esošu liecinieku liecības ir visuzticamākās, jo šādā garastāvoklī apkārt notiekošais īpaši labi iespiežas atmiņā. Turklāt slikts garastāvoklis palielina argumentēšanas spējas un uzlabo domāšanas procesus, secinājuši Austrālijas zinātnieki.
Grupa zinātnieku Džo Forgasa vadībā veica eksperimentu. Vairākiem brīvprātīgajiem vispirms tika sabojāts vai uzlabots garastāvoklis, bet pēc tam viņu priekšā tika inscenēta aplaupīšana, pēc kuras zinātnieki salīdzināja eksperimenta dalībnieku liecības.

"Dalībnieki, kuriem bija slikts garastāvoklis, sniedza daudz precīzākas liecības salīdzinājumā ar tiem, kuri bija labā noskaņojumā," apgalvo Forgass.
Vēl viena eksperimenta laikā zinātnieki palūdza tā dalībniekus, kuri atkal bija labā vai sliktā garastāvoklī, argumentēt par labu kādam apgalvojumam. Arī šajā gadījumā sliktas omas īpašnieki bija pārāki: viņu argumenti bija pamatotāki un pārliecinošāki.

Stāvoklis, kad slikts noskaņojums ir saistīts ar paaugstinātu uzmanību un aktīvāku smadzeņu darbību, iespējams, ir iegūts evolūcijas gaitā, saka Forgass. Kad noskaņojums ir labs, apkārtējā situācija šķiet mierīga un droša, tādēļ paaugstināta uzmanība nav nepieciešama. Un otrādi, draudu radītais sliktais noskaņojums palīdz bīstamās situācijās, jo tiek nodrošināta vērīga un sistemātiska informācijas par apkārtējo vidi apstrāde.

     [+] [-]

, 2010-08-28 22:29, pirms 14 gadiem
ak tad redz kā