Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:326, Did:0, useCase: 3


2014. gads bija siltākais kopš 1880. gada

Redakcija
Redakcija

Ja arī brīžiem šķiet, ka ziemas un vasaras ir pārāk aukstas, tad vari būt drošs, ka globālā mērogā vidējās virsmas temperatūras uz Zemes pieaug. Nacionālās Okeānu un atmosfēras administrācijas (NOAA) un NASA veiktā datu analīze liecina, ka 2014. gads bija siltākais kopš 1880. gada. Arī 10 karstākie gadi, izņemot 1998., ir reģistrēti pēc 2000. Zemes virsmas vidējā temperatūra kopš 1880. gada ir palielinājusies par 0,8 grādiem pēc Celsija.

Tiek uzskatīts, ka viens no temperatūras pieaugumu izraisošajiem faktoriem ir oglekļa dioksīda daudzuma palielināšanās atmosfērā. Šo tendenci veicina gan mežu izciršana, gan fosilo kurināmo arvien straujāks patēriņš. Ja pirmajā gadījumā planēta zaudē sistēmu, kas efektīvi saista ogļskābo gāzi, tad otrajā gadījumā fosilo resursu izmantošanas viens no galaproduktiem ir tieši CO2.

Lai arī globāli temperatūra pieaug, gadu no gada vērojamas lokālas svārstības, kuras rada reģionālas laikapstākļu sistēmas. Piemēram, 2014. gadā daļā ASV bija vērojami neparasti auksta un sniegota ziema, savukārt Aļaskā, Kalifornijā, Nevadā un Arizonā tika reģistrētas rekordaugstas temperatūras.

Būtiski globālās sasilšanas tendences ietekmē tādi fenomeni kā El Ninjo un La Ninja, kas uzsilda vai atdzesē Klusā okeāna tropiskos reģionus. Interesanti, ka 2014. gads sakrīt ar El Ninjo neitrālo gadu. Parasti temperatūras paaugstināšanās tika novērota tieši gados, kad El Ninjo bija aktīvs.

Pētījumi liecina, ka 2014. gadā temperatūra būtiski paaugstinājās tieši okeānos - Klusajā okeānā, Atlantijas okeāna ziemeļu daļas polārajos un subtropu reģionos, kā arī daļā dienvidu puslodes. Temperatūras pieaugums tika reģistrēts arī Indijas okeānā. Globālā jūras virsmas temperatūra bija par 0.57 grādiem pēc Celsija augstāka nekā vidēji 20. gadsimtā. Okeānam absorbējot siltumu, ūdens izplešas un jūras līmenis paaugstinās. Pēdējo 20 gadu laikā vidējais jūras līmenis ir audzis par 3,2 mm gadā.

2014. gadā ledus daudzums Arktikā bija par 1,24 miljoniem km2 mazāks nekā vidēji no 1981.-2010. gados. Interesanti, ka Antarktikā tika reģistrēts rekordliels ledus daudzums - par 560 000 km2 vairāk nekā 2013. gadā. Ledus apjoms dienvidpola apkaimē palielinās jau kopš 1979. gada.

2014. gads bija karstākais arī daudzās Eiropas valstīs - Lielbritānijā (kopš 1910.), Francijā (kopš 1900.), Austrijā (karstākais gads pēdējo 247 gadu laikā), Dānijā (pēdējo 140 gadu laikā), Zviedrijā (pēdējo 250 gadu laikā).

Lai arī nav skaidrs, vai cilvēks ir globālās sasilšanas vienīgais vaininieks, nevar noliegt cilvēka radīto ietekmi uz klimatu un vidi, veicot nepārdomātu saimniekošanu, kas būtiski ietekmē procesus uz Zemes. Homo sapiens noteikti nav spējīgi nedz iznīcināt planētu, nedz dzīvību uz tās, toties pietiekami sabojāt vidi, lai apdraudētu paši savu eksistenci, noteikti var. Ir vērts apsvērt, vai tomēr nevajadzētu vairāk piedomāt par darbību ilgtermiņā.

www.starspace.lv