Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:258, Did:0, useCase: 3


Pilnvara bērna patstāvīgai izceļošanai – kas jāzina vecākiem?

Redakcija
Redakcija

Tuvojoties skolēnu brīvlaikam, aktuāli kļūst arī ceļošanas jautājumi. Lai vasaras atvaļinājums noritētu bez raizēm, Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) atgādina – bērnam, ceļojot ārpus Šengenas zonas, patstāvīgi (no septiņu gadu vecuma) vai pilnvarotas personas pavadībā, ir nepieciešama notariāli apliecināta viena vai abu vecāku piekrišana jeb pilnvara. LZNP apkopotie dati liecina, ka 2017. gadā ir izsniegtas jau vairāk nekā 2300 piekrišanas bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts un 1300 pilnvaras nepilngadīgo interešu pārstāvībai.

“Cilvēki diezgan bieži jautā par to, vai šādai piekrišanai jeb pilnvarai ir jābūt notariāli apliecinātai. Dažkārt par to ir jaušama arī neliela neizpratne. Taču valsts uzdevums ir veikt robežkontroli un nodrošināt, lai bērns bez vecāku ziņas netiktu nelikumīgi izvests. Šāda pilnvara ir ļoti nopietns dokuments, un, manuprāt, neviens drošības pasākums, kas saistīts ar paša bērnu, nevar būt uzskatāms par kaut ko apgrūtinošu,” skaidro LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece, atgādinot, ka, šķērsojot valsts robežu, bērnam robežšķērsošanas vietā ir jāuzrāda ne tikai pase vai eID karte, bet arī pilnvaras oriģināls vai tās notariāli apliecināta kopija. Arī kopija bez notariāla apliecinājuma nav derīga.

Ja iepriekš pieteikta vizīte pie notāra, piekrišanas jeb pilnvaras sagatavošana aizņems vien aptuveni 30 minūtes. Pie zvērināta notāra jāvēršas vienam no vecākiem, savukārt bērnam un personai, kura viņu pavadīs, nav noteikti jānāk līdz.

“Valstīs, kuras ietilpst Šengenas zonā, pilnvara vai piekrišana nav obligāta. Taču pirms plānotā ceļojuma vecākiem ieteicams pārliecināties, vai valsts, uz kuru vai caur kuru plānots doties, nav noteikusi kādas papildu prasības saistībā ar bērna ceļošanu, piemēram, prasības par dokumenta valodu jeb tulkojumu, legalizācijas (apostille) nepieciešamību u.tml. Arī pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzējam var būt savi noteikumi. To visu notārs palīdzēs noskaidrot, sagatavojot dokumentus”, stāsta LZNP priekšsēdētāja.

Vienlaikus jāatceras, ka saskaņā ar likumu nepilngadīgām personām nav rīcībspējas, tādēļ bērni nevar paši sevi pārstāvēt. Tāpēc vecākiem ieteicams izvērtēt nepieciešamību dot bērna pavadonim arī pilnvaru viņa interešu pārstāvībai gadījumā, ja jārisina kādi jautājumi, piemēram, medicīnas, tiesībsargājošajās un citās iestādēs.

Atkarībā no valsts, uz kuru ceļo, un no personas, ar kuru izceļo, bērnam, šķērsojot Latvijas robežu, būs nepieciešami šādi dokumenti:
• Pase vai personas apliecība jeb elektroniskā identifikācijas karte (eID), ceļojot Šengenas zonā un atsevišķās citās valstīs.
• Vismaz viena vecāka vai aizbildņa notariāli apliecināta pilnvara bērna izceļošanai no Latvijas pilnvarotās personas pavadībā (bez vecākiem) uz valsti, kas neietilpst Šengenas zonā.
• Vismaz viena vecāka vai aizbildņa notariāli apliecināta piekrišana bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts – tas pieļaujams tikai tad, ja bērns ir vismaz septiņus gadus vecs.
• Latvijas valsts piederīgā vecāka notariāli apliecināta pilnvara, bērna izceļošanai no Latvijas, ja bērns ceļo ar vecāku, kurš ir ārvalstnieks.
• Ar bērnu kopā ceļojošā vecāka personu apliecinošam dokumentam (piemēram, pasei) ar ierakstu par bērnu vai bērna dzimšanas apliecībai, vai tās notariāli apliecinātai kopijai, ja bērnu pavadošā vecāka pasē nav ieraksta par bērnu.