Kunstkamera - Pētera I vārdā nosauktais antropoloģijas un etnogrāfijas muzejs

Kunstkamera (tulkojumā no vācu valodas nozīmē retumu istaba) ir pirmais Krievijas muzejs. Muzeju lika izveidot Pēteris Lielais, un tā veidošana tika pabeigta 1728. gadā. Ēkā atrodas Pētera Lielā Antropoloģijas un etnogrāfijas muzejs ar gandrīz 2 miljoniem eksponātu. Muzejs atrodas Sanktpēterburgā un tajā glabājas unikāli vēstures eksponāti, kas atspoguļo daudzu tautu likteni un vēsturi. Populārs šis muzejs ir ar savu kroplīgo dzīvnieku un cilvēku kolekcijām. Šeit apskatāmas visdažādākās iedzimtās anomālijas.

Kunstkameras vērtīgākie eksponāti nākuši no Frederika Ruiša, holandiešu anatoma, kurš savu kolekciju vāca pusgadsimtu. Kad viņš 1698. gadā Nīderlandē iepazinās ar Pēteri Lielo, kuram nebija vienaldzīgs šī cilvēka veikums, Frederiks piekrita tam pārdot daļu no saviem dārgumiem. Tajā laikā Ruišs jau bija kļuvis slavens, pateicoties savam atklājumam- unikālajai injekcijai. Viņš ķermenī ievadīja iekrāsojošu, cietējošu vielu, kuras dēļ varēja saskatīt pat orgānu sīkās sastāvdaļas. Visi viņa eksponāti izskatījās kā dzīvi. Savukārt, Pēteri I interesēja cilvēka anatomijas noslēpumi. Viņš brīnišķīgi saprata, ka anatomija kā zinātne var ļoti palīdzēt medicīnai. Frederiku Ruišu Pēteris I uzskatīja un dēvēja par savu skolotāju, tomēr savus balzamēšanas noslēpumus skolotājs savam skolniekam neatklāja, kā arī neatklāja nevienam citam, bet gan paņēma līdzi kapā. Daudzi tā laika cilvēki Ruiša veikumu uzskatīja par 8. Pasaules brīnumu.

1718. gada 13. februārī, kad Pēteris I izdeva speciālus rīkojumus par dzīvu vai mirušu kroplīgu radījumu piegādi muzejam zinātniskas kolekcijas veidošanai, tika sākti vākt dzīvnieki un cilvēki ar dažādām iedzimtām anomālijām. Turpat uz vietas arī tika veidoti atsūtītie eksponāti, izbāzti un balzamēti. Lai eksponāti neizskatītos pārāk briesmīgi, tos speciāli iekrāsoja. Liela daļa kolekcijas ir saglabājusies līdz mūsdienām un apskatāma muzejā.