Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:10, Did:0, useCase: 3


Turkanas ezers – cilvēces šūpulis tuksnešainajos Āfrikas austrumos

Redakcija
Redakcija

Vai Tu zini, kas ir „Turkanas zēns”? Tas ir viens no senākajiem un pilnīgākajiem līdz šim atrastajiem cilvēku senču skeletiem, kas pirms vairākiem desmitiem gadu uziets Turkanas ezera krastos, Kenijā, Āfrikas austrumos.

Zema piere, ausis vienā līnijā ar pieri, biezas lūpas, plati vaigu kauli – tā izskatās pirms aptuveni 1,6 miljoniem gadu dzīvojošās cilvēkveidīgās būtnes (Homo erectus) rekonstruētā seja. Apmēram astoņus vai deviņus gadus vecs, ar asimetrisku mugurkaulu un bojātiem zobiem.

Tieši zobu struktūra ļāvusi secināt, ka tā ir bijusi cilvēkveidīga būtne un noteikt zēna vecumu. Viņš bija apmēram 160 cm garš un 48 kg smags. Iespējams, pārvietojies ar lēnām kustībām, taču ķermenis bijis ar garām kājām un šauriem pleciem, līdzīgi kā cilvēkiem, kas arī šodien dzīvo karstā, sausā klimatā. Zinātnieki uzskata, ka viņš iekritis ezerā, tādēļ tā skelets tik labi saglabājies.

1984.gadā atrasto kaulu izpēte šajos gadu desmitos ļāvusi zinātniekiem uzzināt daudz interesanta par senajām cilvēkveidīgajām būtnēm, to ķermeni, formām. Taču līdz ar tehnoloģiju attīstību un precīzākām pētniecības metodēm diskusijas par pašu „Turkanas zēnu” ik pa laikam uzvirmo no jauna.

Vai viņam bija ģenētiski mugurkaula defekti, vai arī traumas gūtas dzīves laikā? Vai senais cilvēku sencis izaugtu lielāks, ja būtu palicis dzīvs? Pieņemtos svarā? Jaunākie pētījumi liecina, ka viņam nav bijusi skolioze. Iespējams, tas bijis diezgan veselīgs radījums bez iedzimtām kaulu problēmām, bet priekšstats par asimetrisko krūšu kurvi radies, neprecīzi saliekot atrastās skeleta daļas.

Atbildes ir svarīgas, lai izprastu, kā ir attīstījusies dzīvība uz Zemes. Austrumāfriku uzskata par cilvēces šūpuli, kur pirms vairāk nekā simts miljoniem gadu pletās auglīgas zemes, bet tagad valda smilšaini tuksneši un pustuksneši. Homo erectus bija pirmā cilvēkveidīgā suga, kas devās prom no Āfrikas un pārcēlās uz dzīvi citos kontinentos. Turkanas ezera austrumu krastā, Kobi Fora atrasta teju puse no vissvarīgākajām seno cilvēku fosīlijām. Tādēļ pētnieki tā mīl milzīgo ezeru.

Pasaulē lielākajā tuksneša ezerā kā krāteri paceļas vulkāniskas izcelsmes salas. Divas no tām ietilpst Turkanas Nacionālajā parkā, kas iekļauts UNESCO kultūrmantojuma sarakstā. Ezers ir viena no lielākajām Nīlas krokodilu vairošanās vietām, kā arī mājvieta apmēram diviem miljoniem sārto flamingo. Te pēcnācējus mīl radīt arī nīlzirgi un vairākas čūsku sugas. Tāpat ceturtais lielākais Āfrikas ezers ir nozīmīga gājputnu migrācijas vieta.

Gadu gaitā Turkanas ezeru ir skārusi īsta katastrofa – tas izžūst. Ezera apkaime acīmredzami ataino klimata izmaiņas uz zemes: reiz šeit pletās leknas pļavas, pēc tam pārakmeņojušies meži, kas pārtapuši svelmainā tuksnesī. Vienlaikus vienu no nabadzīgākajiem Kenijas reģioniem ietekmē arī cilvēku darbība, piemēram, kaimiņvalsts Etiopija ziemeļu daļā plāno attīstīt milzīgu hidroelektrostaciju, kas var nopietni apdraudēt Turkanas ezeru.

Par pasaulē lielāko tuksneša ezeru, „Turkanas zēnu” un Kenijas ikdienu skaties TV kanāla „National Geographic” raidījumā „Brīva pieeja: Pasaules kultūrmantojums - Turkanas ezers” sestdien, 21.februārī plkst. 23.00.