Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource121), Fid:10, Did:0, useCase: 3


Pamesto pilsētu- spoku noslēpumi

Redakcija
Redakcija

Droši vien, katrs no jums, pat nezinot statistiku, bez grūtībām varētu nosaukt dažas lielākās pasaules pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits jau sen pārsniedzis 10 miljonus. Tokija, Mehiko, Pekina, Bombeja, Buenosairesa, Maskava utt. Par to, cik sarežģīti cilvēkiem dzīvot šādās lielās pilsētas, arī ne mazums rakstīts.
Bet ko izjūt cilvēks, nonākot pilnīgi tukšā pilsētā, kur nav neviena iedzīvotāja? Pamestā spoku pilsētā! Un tādu nav mazums uz Zemes. Lielas, mazas, senas, mūsdienu- visas tās kādreiz bijušas apdzīvotas. Tajās visās kādreiz skanējuši bērnu smiekli un cilvēku balsis, taču kaut kādu iemeslu dēļ iedzīvotāji tās pametuši. Kādas domas rodas cilvēka galvā, nonākot šādā pilsētā? Un kādas vēlmes?

Patiesībā apceļot spoku pilsētas ir fantastiska un aizraujoša ideja. Tad nu dodamies ceļā!

Mandu, Indija

98 km attālumā no Indoras (Centrālā Indija) atrodas senā pilsēta Mandu, kas dibināta 6. gadsimtā, taču ap 17. gadsimtu tā jau bija pilnīgi pamesta pastāvīgo karu un milzīgo pretendentu loka uz šīm skaistajām vietām dēļ. Šejienes valdnieki dzīvoja, kā saka, uz pilnu klapi- skaistulēm pilni harēmi, greznas pilis, plaši laukumi, ziedoši dīķi, nepārspējami dievnami.

Piemēram, Džahaza Mahal pils līdzinās lielai laivai, kas uzskrējusi uz sēkļa starp izžuvušām mākslīgām ūdenstilpnēm. Sākotnēji šeit atradās milzīgs sultāna harēms, kuru apsargāja sievietes.

Nākamā ēka- Hindola Mahal, kas, visticamāk, ieguvusi savu nosaukumu slīpo sienu dēļ. Nokļūt augšējos šīs ēkas stāvos sultāns un viņa svīta varēja pa speciāli izbūvētām kāpnēm pat sēžot ziloņa mugurā.



Čampa Baolii- pakāpjveida akas drupas- ar kuras palīdzību tika nodrošināta ūdens padeve un ventilācija pazemes atpūtas istabām, kur, neskatoties uz lielo svelmi, vienmēr bija svaigs un vēss gaiss.

Un vēl- Hathi Pol vārti, Piketdienas mošeja, Hovang Šaha mauzolejs, kas būvēts no balta marmora, Ašrafi Mahal pils drupas, septiņstāvu minarets, no kura pāri palikuši vien pamati un daudz citu interesantu būvju.

Apiet visu kompleksu kājām dienās laikā ir diezgan pagrūti, taču var noīrēt rikšu vai iznomāt velosipēdu.



Bet tagad pārcelsimies uz Latīņameriku. Tieši tur visvairāk nekā citur pasaulē tiek atrastas seno civilizāciju mantojuma pēdas.

Peru, Čan- Čan

Pēc pilsētas drupām tagad jau grūti spriest par tās patiesajiem apmēriem. Kādreiz tā bija pilnībā uzbūvēta no saulē kaltētiem ķieģeļiem, un, kā šķiet, valdīja tajā pravieši. Ar pilsētu saistīta leģenda vēsta, ka pilsētu radīja tas, kas radīja arī Sauli un Mēnesi. Tiem par godu arī būvēti dievnami, kas saglabājušies līdz pat mūsdienām. Savulaik Čan Čan bijusi viena no lielākajām Dienvidamerikas pilsētām.



Pilsētas noriets sācies pēc tam, kad to 15.gadsimtā iekarojuši inki, bet pilnīgi tā beigusi savu pastāvēšanu pēc spāņu ienākšanas. Pašlaik, diemžel, pilsēta turpina drupt dažādu dabas parādību iespaidā.



Pašlaik tūristiem atvērta un pieejama ir tikai desmitā daļa no pilsētas teritorijas. Taču pat šī daļa pārsteidz ar savām neparastajām, varētu pat teikt- ne šīs pasaules būvēm. Ir saglabājušās sienas ar dīvaini sarežģītiem bareljefiem un ornamentu vijumiem, Smaragda un Varavīksnes tempļi, piramīdas- kapenes, ūdenskrātuvju un kanalizācijas paliekas.



Aleksandrs