Džuan Juaņ cigun – zinātne par dzīvi

Kurš gan nevēlas uzlabot dzīves kvalitāti, noturēt sevi pie labas veselības un kļūt laimīgs? Bet vai esam gatavi pielikt pūles, izkopt pārliecību un neatlaidīgumu, lai to sasniegtu? Turklāt – realizētu ilgtermiņā, visas dzīves laikā? Varētu teikt, ka tas ir viens no cilvēka lielajiem dzīves mācības uzdevumiem – atrast dabisku, sev piemērotu veidu, kā apzināti virzīt savu būtību uz veselīgu un harmonisku dzīvi.

Drukāt

Attēlā: Gunta Freimane

Tulkojumā no ķīniešu valodas, “ci” nozīmē enerģija jeb dzīvības spēks, bet “gun” – darbs. Tātad ar vārdu “cigun” mēs saprotam darbības, kas jāveic, lai iemācītos pārvaldīt un vadīt dzīvības enerģiju. Enerģijai jeb ”ci” var būt daudz un dažādi iedalījumi un pielietošanas veidi. Arī cigun mākslai piemīt dažādi mērķi un nosaukumi: ir darbs gan ar iekšējo, gan ārējo ”ci”, ir klusais cigun jeb meditācijas, dinamiskie cigun vingrinājumi, kaujas jeb cietais cigun, ārstnieciskais cigun, tāpat eksistē arī dažādu klosteru un dzimtu cigun skolas ar savām specifiskajām niansēm.

Cigun ir enerģijas uzkrāšanas, izmantošanas un pārveidošanas māksla, prasme to uzņemt no apkārtējās vides – gan no Kosmosa, gan Zemes, pārveidot, uzlabot un mērķtiecīgi ar to darboties. Šaurākā nozīmē cigun ir māksla uzturēt savu veselību labā stāvoklī un nodrošināt augstu dzīves kvalitāti līdz sirmam vecumam.
Plašākā nozīmē cigun ir arī zinātnes un filozofijas metode, domāšanas un jušanas veids, kas nodrošina enerģētiski informatīvo saziņu ar apkārtējo pasauli, dažādām dzīvības formām un visu Kosmosu. Īsāk sakot, cigun ir vienkārša zinātne par dzīvi.

"Kas es esmu? Kas es biju, pirms piedzimu? No kurienes esmu nācis un kurp došos, kad aiziešu no šīs zemes dzīves? Kas ir Visums?" Šādus un līdzīgus jautājumi mēdz tikt uzdoti retrītos pirms garajām meditācijām. Un tad praktizējot, atbildes tiek meklētas caur savu tiešo pieredzi.

Senie, viedie skolotāji vēsta, ka sākumā bija tukšums, no tukšuma radās viens, no viena radās divi, no divi – trīs, bet no trīs radās visa pasaule. Mēs, cilvēki, dzīvojam starp miljoniem lietu uz zemes, esam izkliedēti, saraustīti savā domāšanā un darbībā. Lai saprastu pasauli un atgrieztos pie pirmsākuma, praktizētāju mērķis ir nomierināt prātu, apturēt domas, iegrimt meditācijā un doties atpakaļ tukšumā.

Ar skaitli ,trīs” saprotam zemi, debesis un cilvēku kā vienojošo faktoru starp tiem. Tam atbilst arī cigun prakse ,,Lielais koks”, kad cilvēks nekustīgi stāv liela koka pozā (kam zari iestiepjas debesīs, bet saknes ieaugušas zemē), un Visuma enerģija nepastarpināti plūst caur cilvēka enerģētiskajiem centriem un kanāliem, tādējādi piepildot un atjaunojot praktizētāju ar tīru enerģiju.

Jēdziens ”divi” apzīmē "" un "jaņ". Rietumu filozofijā tas tiek definēts kā pretstatu vienības un cīņas likums, jo tie nemitīgi viens otru papildina, iespaido un pārtek viens otrā. Gan zemeslodei ir divi, pretējie poli – Ziemeļpols un Dienvidpols, gan atoma uzbūvē mēs runājam par daļiņām ar plus un mīnus zīmēm. Ja un jaņ ir līdzsvarā, tad apkārt valda harmonija.
Toties jēdzienu "viens” mēs varētu labāk izprast, atceroties Imanta Ziedoņa vārdus: ,,Es esmu viens, es esmu neskaitāms, es skaitīju un nonācu pie Viena”. Secinājums – ja esi apzināti sapratis, ka viss ir Viens, viss ir nedalāms, pilnīgs un tukšs, tad var teikt, ka esi atradis savu ceļu – savu ”Dao”.

Senās Ķīnas filozofijā eksistē jēdziens "Dao un De. Ar ”Dao” saprotam pirmsākumu, tukšumu, ceļu un mērķi. Bet ar hieroglifu ”De” tiek apzīmēts īpašību kopums, kas nepieciešams, lai cilvēks sasniegtu savu ”Dao”. Latviešu valodā grūti atrast vienu precīzu vārdu "De" aprakstīšanai, bet doma ir – būt labam cilvēkam. Vienkāršoti sakot – esi labs pret citiem un nedari otram to, ko negribi, lai nodara tev.
Dao un De ir vienoti. Lai sasniegtu savu ”Dao”, ikdienā jāpraktizē ”De” – jāizjūt un pastāvīgi jākultivē sevī empātija, labestība, līdzcietība un augstsirdība, kas reizēm varbūt ir pat grūtāk nekā atslēgties no pasaules – sēdēt un meditēt.

Pareizi un regulāri praktizējot cigun vingrinājumus, cilvēka veselības stāvoklis uzlabojas, jo cilvēks uzņem tīru Kosmosa un Zemes enerģiju un transformē to atbilstoši savām individuālajām vajadzībām. Šī dzīvības enerģija plūst uz ķermeņa bojātajām vietām, izskalo patogēnos enerģētiskos blokus, kas rada slimības, kā arī atjauno nogurušos un slikti funkcionējošos orgānus un audus.
Ja ir pietiekami daudz labas kvalitātes un harmoniska ”ci”, tad ķermenis atjaunojas un atgriežas pie sava optimālā veselības stāvokļa. Jau dažus mēnešus pēc regulāras cigun praktizēšanas cilvēks pēkšņi apjauš, ka kaut kas ir mainījies – piemēram, nemanāmi pazudušas hroniskas muguras sāpes, kas traucējušas pilnvērtīgu dzīvi un kuru dēļ cilvēks sācis nodarboties ar cigun. Vienīgais un galvenais nosacījums – nepietiek ar to, ka zinām, kas ir cigun un kādi vingrinājumi jāpilda. Vingrinājumi jāpraktizē regulāri. Tas prasa laiku, gribasspēku, uzņēmību un neatlaidību.

Jāsaka: "Ko tu domā – to tu vizualizē, ko tu ilgstoši vizualizē – to tu pievelc, bet ko tu pievelc, tas arī notiek tavā fiziskajā dzīvē." Mēdzu pielietot šādu metodi – stresa, satraukuma, dusmu vai vienkārši īgnuma gadījumā neļaujos šīm destruktīvajām emocijām, bet sāku skaitīt kādu mantru, Tēvreizi, dažkārt kādu stipro latviešu tautas dziesmu. Tāpēc iesaku – brīžos, kad tevi pārņēmušas negatīvas emocijas – skaiti un atkārto spēcīgos vārdus tik ilgi, kamēr izmainās vibrācijas un jūti, ka sliktās emocijas aiziet, enerģija harmonizējas un sirdī iestājas rāmums un miers. Un nav svarīgi, ka kāds cits ar savu it kā nepareizo rīcību ir tevi nokaitinājis, apvainojis vai apbēdinājis, jo tikai katrs pats ir atbildīgs par savām domām un emocijām, par to izpausmēm un radītajām sekām.

Tā kā mēs, cilvēki, tomēr esam gaismas būtnes, kuru patiesā būtība ir gaisma, mums ir dota iespēja meditēt un gūt mieru un harmoniju, piepildot sevi ar gaismu – vizualizējot savu būtību pilnu ar baltu, zeltainu vai violetu gaismu no galvas līdz pat kāju pirkstgaliem, sākot no sirds centra. Ja tā, sēžot un meditējot pusstundu vai stundu, izdodas atslēgt domas un sasniegt stāvokli, kad viss it kā pazūd – tu atrodies gaismā un apzinies, ka esi dzīvs, esi tepat, telpā, bet nejūti savu fizisko ķermeni un ķermeņa robežas, prāts ir skaidrs, tīrs, un tu it kā peldies Dievišķās mīlestības mākonī, tad zini – meditācija ir izdevusies un šādu stāvokli vajag censties noturēt pēc iespējas ilgāk. Piedzīvojot šādus mirkļus, atjaunojas ne tikai cilvēka informatīvā sistēma un enerģija, bet arī fiziskais ķermenis, turklāt vēl ilgi pēc tam atmiņā paliek Dievišķā laimes un bezgalības sajūta. Gribas meditēt vēl un vēl, jo tagad zināms, kāda ir individuālās esamības patiesā būtība, kā ir būt mājās. Ir tapis zināms, kāds ir ceļš, lai atgrieztos mājās… Lai izdodas!

Raksts " Džuan Juaņ cigun – zinātne par dzīvi" publicēts žurnāla "Taka" 2016. gada februāra numurā.

Drukāt

Tev jābūt autorizētam,