Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:2, Did:0, useCase: 0

Minerālvielas un mikroelementi. 2 daļa

Uzzini, kādos produktos atrodas dažādas minerālvielas, un kā, ar to palīdzību, vari uzlabot savu veselību

Kālijs

Veicina sirds muskuļa aktivitāti, stiprina nervu sistēmu, veicina nieru darbību.
Kālijs ir gailenēs, baravikās, zaļajās pākšu pupiņās, alus raugā, kviešu klijās, aprikozēs, persikos un ābolu etiķī.
Cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu, kas nesirgst ar nieru kaitēm, jāraugās, lai uztur būtu bagāts ar kāliju, kas pretēji nātrijam pazemina asinsspiedienu.

Kobalts

Veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos, aktivizē enzīmu darbību, regulē B12 vitamīna līmeni asinīs.
Visvairāk kobalta ir olas dzeltenumā, svaigos zemesriekstos, pākšu pupiņās, aprikozēs, bumbieros, ābolos, sīpolos, kāpostos, lapu dārzeņos, tomātos un valriekstos.

Magnijs

Stiprina sirdi un nieres, veicina un regulē vielmaiņas procesus, regulē kalcija, fosfora un kālija līmeni asinīs.
Visvairāk magnija ir kviešu klijās, saulespuķu sēklās, kviešu asnos, auzu pārslās, prosā un riekstos.
Nepieciešamību pēc magnija paaugstina sporta nodarbības, stress, liels alkohola patēriņš.

Mangāns

Stiprina imūnsistēmu, regulē enzīmu darbību, veicina kaulaudu un hormonu veidošanos.
Visvairāk mangāna ir olas dzeltenumā, greipfrūtos, tējā un kafijā, lapu dārzeņos, pākšaugos un riekstos.
Vairāk mangāna nepeiciešams cilvēkiem, kas uzturā lieto daudz piena un gaļas produktu.

Molibdēns

Regulē taukvielu izmantošanu un sargā zobus.
Visvairāk molibdēna ir pāksāugos, bietēs, galviņkāpostos, aknās un pienā.

Nātrijs

Svarīga viela muskuļaudu un nervu šūnu darbībai, regulē skābes līmeni kuņģī un šķidruma daudzumu ķermeņa šūnās, aktivizē toksisko vielu izvadīšanu.
Visvairāk dabiskā nātrija ir sparģeļos, selerijās, lapu dārzeņos, zivīs, rudzu maizē, pilngraudu maluma izstrādājumos.

Selēns

Pieder pie antioksidantiem un mazina apkārtējās vides piesārņojuma ietekmi un organisma novecošanās procesiem, stiprina imūnsistēmu, regulē sirdsdarbību, veicina enzīmu darbību, labvēlīgi ietekmē dzimumfunkciju.
Visvairāk selēna ir alus raugā, kviešu asnos, klijās, pilngraudu maluma maizes izstrādājumos, siļķēs, tunzivīs un piena produktos.
Lielāka nepieciešamība pēc selēna ir veģetāriešiem, diabētiķiem un sirds slimniekiem.

Sērs

Atindē organismu un veido aminoskābes, regulē B grupas vitamīnu līmeni asinīs, sintezē kolagēnu, sargā šūnas no iekšpuses, labvēlīgi ietekmē saistaudus, ādu, matus un nagus.
Visvairāk sēra ir olās, zivīs, jūras aļģēs, sieros, sīpolos, ķiplokos, redīsos, galviņkāpostos un mārrutkos.
Līdz šim nav noteiktas normas, cik daudz sēra būtu nepieciešams. Ir tikai skaidrs, ka, lietojot uzturā olbaltumielām bagātu un arī citādā ziņā veselīgu uzturu, pietiek sēra, lai visas svarīgākās organisma reakcijas noritētu bez traucējumiem.

Silīcijs

Organismam nepieciešams kā augšanas izejviela. Silīcijs padara asinsvadus un audus elastīgus, matus un nagus- stingrus. Silīcijs arī saista šūnās ūeni, nodrošinot ādai nepieciešamo mitrumu un izturību. Šī viela attīra arī asinis- šim nolūkam izmantojama nātre un tīruma kosa.
Visvairāk silīcija ir lapu un sakņu dārzeņos, nātrēs un tīruma kosās.

Venādijs

Labvēlīgi ietekmē kaulu augšanu, enzīmu darbību un holesterīna līdzsvaru organismā.
Visavirāk vanādija ir jūras aļģēs, auzās, rudzo un kukurūzas eļļā.

Varš

Veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos unenzīmu darbību, regulē dzelzs izmantošanu organismā.
Visvairāk vara ir aknās, nierēs, pākšaugos un riekstos.

     [+] [-]

, 2010-08-23 13:57, pirms 9 gadiem
Ļoti noderīgi, paldies!