Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:2, Did:0, useCase: 0

Ko ēst, lai saulē neapdegtu

Redakcija
Redakcija

Ir cilvēki, kuriem pat desmit minūšu ilgs darbs dārzā var izvērsties par saules apdegumu. Nemaz jau nerunāsim par to, ka viņi varētu uzdrīkstēties atvaļinājumu pavadīt, izbraucot pie jūras vai dodoties uz dienvidiem atpūsties.

Saules apdegums rodas, ja āda saņem par daudz ultravioletā starojuma. Vispirms tiek skarta ādas virspuse, pēc tam arī šūnu dziļākie slāņi. Šī reakcija ir atkarīga no daudziem faktoriem:

- no cilvēka organisma,
- no vietas, kur sauļojamies,
- no gadalaika,
- no tā, vai saulē uzturamies no rīta vai pēcpusdienā,
- no apkārtējās vides.

Saules apdegumam ir trīs pakāpes:
- viegls ādas apsārtums, nedaudz paaugstināta temperatūra,
- stiprs apsārtums, nelielas čūliņas,
- ļoti stiprs apsārtums, šūnu bojājumi, āda zaudējusi daudz mitruma.

Cilvēkiem ar jutīgu ādu nevajadzētu uzturēties saulē laikā no plkst. 10:00 līdz 14:00, jo tad ultravioletais starojums ir visspēcīgākais. Jāatceras arī, ka ūdens, metāls, smiltis un sniegs atstaro sauli un ļoti palielina ultravioletā starojuma intensitāti. Tāpēc labāk sauļoties zaļā pļaviņā.

Ja tomēr gadījies apdedzināties, palīdzēs auksta ūdens, piena vai biezpiena kompreses, kas piegādās ādai proteīnus un citas substances, ārstēs un stiprinās ādas aizsargslāni. Ieteicams arī papildus lietot A, C un E vitamīnus. Atveseļošanās noritēs ātrāk, ja apdegušās vietas ieziedīsiet ar E vitamīnu eļļā.

Lai nostiprinātu ādas aizsargslāni un mazinātu jutīgumu pret saules stariem, vairākas nedēļas pirms plānotā atvaļinājuma ieteicams uzturā pastiprināti lietot svaigus salātus un bioloģiski audzētus dārzeņus. Salātu aizdaru labāk gatavot no citronu sulas un kviešu asnu eļļas, jo tā satur daudz E vitamīna. Organisma pretošanās spējas palielinās arī zivju ēdieni. Vismaz trīs reizes nedēļā ēdienkartē vajadzētu iekļaut svaigas zivis- lašus, mencas, butes. Tās ir bagātas ar A, C, E vitamīnu un vērtīgām aminoskābēm, kā arī satur daudz mikroelementu.

No eļļām labāk ir lietot tādas, kas spiežot nav karsētas- kviešu asnu eļļu, linsēklu eļļu, saulespuķu eļļu, olīveļļu. Jāgādā, lai uzturā netrūktu visa veida lapu salātu, avokado, baklažānu, ķirbju, brokoļu, svaigu spinātu, sparģeļu, pētersīļu, artišoku, svaigu zaļo zirnīšu, mangolda, sarkano biešu, seleriju un skābeņu.

No augļiem un ogām visnoderīgākie būs citroni, apelsīni, mandarīni, aprikozes, persiki, kazenes, zemenes, avenes, upenes un jāņogas.

Par ļaunu nenāks arī aptiekā iegādātas dražejas, kas satur A vitamīnu, B vitamīnu kompleksu, B9 vitamīnu, C un E vitamīnu, kalciju un cinku.