Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:2, Did:0, useCase: 0

Kā uzlabot atmiņu

Atmiņa ir viena no tām organisma funkcijām, kurai vajadzētu pievērst krietni lielāku uzmanību, nekā mēs esam pieraduši darīt. Sliktai atmiņai ir daudz cēloņu - novecošana, problēmas, kas saistītas ar smadzeņu asinsriti, arī emocionāli satricinājumi, ko rada ikdienas spriedze, nepareizs dzīvesveids – gan pārāk aktīvs, gan pārāk pasīvs, centieni uzņemt pārmērīgi lielu informācijas daudzumu, reizēm atsevišķu medikamentu lietošana u.c. Taču atmiņu ir iespējams uzlabot un attīstīt praktiski jebkurā vecumā.

- Lai kaut kas paliktu atmiņā, tas ir jāiegaumē. Ja regulāri rodas jautājums „Kur es liku mašīnas atslēgas?”, tad jājautā, vai vispār pievērsi uzmanību tam, kur šīs atslēgas tika novietotas, vai varbūt tajā brīdī domāji par kaut ko citu. Atmiņa nav vainīga, ja mēs nekoncentrējamies un neiegaumējam vajadzīgo informāciju.

- Atkārtošana - zināšanu māte. Pierādīts, ka visvairāk informācijas tiek aizmirsts tūlīt pēc materiāla apguves. Lai tā nenotiktu, informācija pēc kāda laika ir jāatkārto.

- Smadzenēm jāļauj sagremot uzņemto informāciju. Informācija labāk paliek atmiņā, ja tā ir izprasta, nevis mehāniski iekalta. Jo nesaprotamāki un neinteresantāki šķiet fakti, jo īsāku laiku cilvēks tos spēj paturēt prātā. Un vēl, ja viņš vēl nav īsti paguvis iegaumēt uzzināto informāciju, kad jau tiek pasniegta jauna, tad iepriekšējā informācija daļēji vai pat pilnīgi tiek aizmirsta.

- Smadzenēm vajadzīgs pilnvērtīgs miegs. Dienā apgūtā informācija pa nakti nostiprinās. Smadzenes to saliek pa plauktiņiem, un otrā rītā cilvēks spēj uzzinātos faktus skatīt jaunā gaismā, atrast negaidītus risinājumus problēmām, kas vakar šķita nepārvaramas. Ne velti mēdz teikt, ka rīts gudrāks par vakaru.

- Dod atmiņai darbu, neļauj tai ierūsēt. Jau Senajā Ēģiptē un Indijā ieteica slimniekiem katru dienu apgūt ko jaunu – lasīt, rēķināt vai risināt atjautības uzdevumus, visu laiku par kaut ko domāt. Risini krustvārdu mīklas, rēbusus, dažādus loģikas uzdevumus, spēlē šahu, kārtis, galda spēles. Tas aktivizēs atmiņu un uztur prātu možu.

- Katru dienu nedaudz raksti un lasi. Zināmu labumu atmiņai dod jebkura lasāmviela. Ja nav laika izlasīt rīta laikrakstu, iepazīsties kaut vai ar virsrakstiem. Vakarā izlasi, piemēram, kādu nodaļu no romāna vai īso stāstu. Pēc pusstundu ilgas lasīšanas ieturi pauzi un pārdomā izlasīto. Tad tas labāk paliks atmiņā. Raizēm izvēlies tekstus, kas satur ļoti daudz grūti apgūstamas un svešas informācijas, tas atmiņai nāks par labu.

- Kad vien iespējams, apgūsti jaunas iemaņas. Arī jauns mobilais tālrunis, dators ar atšķirīgu klaviatūru vai kāda sadzīves tehnikas ierīce šim nolūkam var lieliski noderēt. Pievērs uzmanību dažādiem jauniem vārdiem un terminiem, kas ienākuši apritē, noskaidro un iegaumē, ko tie nozīmē. Arī tālruņa numuru, durvju koda vai bankomāta PIN koda ielāgošana dod ko jaunu. Arī svešvalodu, rokdarbu, floristikas vai citi praktiski kursi šai ziņā ir apsveicami.

- Arī dzīves sīkumos gādā par daudzveidību. Izrādās, ka jebkuri pieradumi, kas padara mūsu darbības automātiskas, vienlaikus arī palēnina galvas smadzenēs notiekošos procesus. Savukārt ikdienas rutīnas mainīšana liek smadzenēm pārslēgties no automātiskām darbībām uz sarežģītākām un strādāt intensīvāk, līdz ar to uzlabojas arī atmiņa. Nav vajadzīgas kardinālas pārmaiņas, pietiek palaikam pamainīt maršrutu, pa kuru dodies uz veikalu, skolu, darbu, pārlikt aproci vai pulksteni no vienas rokas uz otru, nomainīt kancelejas piederumus un nieciņus uz sava darba galda utt.

- Paveic kaut ko ar otru roku. Ja esi labrocis, mēģini kādreiz iztīrīt zobus, sapogāt pogas vai veikt kādu tamlīdzīgu nodarbi ar kreiso roku, ja esi kreilis – ar labo. Tas liks aktivizēties un apgūt jaunu informāciju tiem smadzeņu apvidiem, kas parasti šajās darbībās nav iesaistīti.

- Atmiņu attīsta arī ceļošana. Ceļojumā smadzenes visu laiku uztver jaunu informāciju , darbojas visas piecas maņas – vienlaikus tiek uztverta ne vien stāstītā informāciju, bet arī ainavas, smaržas, krāsas utt., kā rezultātā atmiņai tiek radīts papildus darbs.

- Mākslas baudīšanas palīdz prāta vispusīgai attīstībai. Vērojot vienu mākslas darbu, prātā ataust daudzi agrāk iegūti informatīvie priekšstati, cilvēks atceras, ko šai sakarā kādreiz redzējis, mācījies vai lasījis, un sasaista to visu loģiskā sistēmā.

- Mūzikas klausīšanās pozitīvi ietekmē ilglaicīgo atmiņu, kritiskās domāšanas spējas un pat domāšanas ātrumu. Atklāts, ka klasiskā mūzika un džezs veicina analītiskās prāta spējas. Ļoti labs treniņš atmiņai ir kāda mūzikas instrumenta spēles apguve.

- Arī dārzkopība attīsta atmiņu, veicina abstrakto, telpisko domāšanu, krāsu uztveri un labu gaumi, kā arī sniedz daudz pozitīvu emociju.

- Esi fiziski aktīvs. Nav tik būtiski, kādu kustības veidu cilvēks izvēlas, galvenais, lai būtu aktivitāte, asinis riņķotu un smadzenes saņemtu barības vielas, kas ļaus atmiņai darboties labāk.

- Īpaši ieteicama ir dejošana, kas sniedz ne tikai fizisko slodzi, bet arī pati par sevi nostiprina atmiņu, cilvēkam iegaumējot dejas soļus un to secību, attīsta kustību koordināciju, ļauj atraisīties un atbrīvoties no kompleksiem.

- Neticami, bet fakts: atklāts, ka atmiņas uzlabošanā palīdz acu grozīšana – 30 sekundes jāskatās abām acīm reizē te pa labi, te pa kreisi. Izpētīts, ka šīs darbības aktivizē tos pašus smadzeņu apvidus, kas atbildīgi par atmiņu.

     [+] [-]

, 2010-11-10 13:32, pirms 8 gadiem
Atmiņai viskaitīgākie ir stresi, it īpaši tie, kuri rodas no kādas konkrētas personas + diendienā.

     [+] [-]

, 2010-11-10 19:56, pirms 8 gadiem
ja šī persona ir nejauks darba devējs, tad stress garantēts




" Ja tu savā ostā ļausi uzkavēties rūgtumam, laime kuģos tai garām. "
/ Endijs Rūnijs /






Http://www.RezervesDALAS24.Lv