Zvaigznes dienas nozīme un ar to saistītie senie ticējumi

Zvaigznes jeb Zvaigžņu dienu Kristiešu kalendārā atzīmē kā Triju (Treju) kungu (ķēniņu) dienu. No šī nosaukuma, acīmredzot atvasināts tautas nosaukums “Treikumdiena”. Tautā šo dienu sauca arī par Zivju dienu un Pagānu svētdienu, Krustdienu (Krustaini), Kristīšanas dienu, Atkrišku.

Drukāt

Zasā Zvaigznes dienu jeb atkrišku vilka uz ēkām krustus, tādēļ to sauca par Krustdienu.

Par zvaigžņu segu. Etnogrāfiskajā materiālā saglabājušās 19. gadsimtā austas kamanu segas, kuru rotājums – tumšā pamatā ieaustas košas zvaigznes. Iespējams, šīs bija dainās daudzinātās zvaigžņu segas, kuras sedza uz zirga vai kamanās braucot godos.

______________________

Baznīcā iesvētīja krītu, ar kuru kā aizsargzīmi uz ēku durvīm un stenderēm rakstīja K+M+B, dažreiz pierakstot klāt arī gadu. Trīs burti simbolizē trīs ķēniņu vārdu pirmos burtus (Kaspars, Melhiors, Baltazars). Ļoti senos laikos šajā dienā uz durvīm esot vilkti lietuvēnu krusti.

Ja zvaigznes dienā ir daudz zvaigžņu, tad esot gaidāma laba ābolu raža.

_________________________

Zvaigznes diena, pēc vecā stila Ziemassvētku priekšvakars (pareizticīgajiem arī šobrīd), ir diena, kad vēju virziens nosaka turpmāko ziemu, iezīmē vasaru un paredz decembri.

Ticējums vēsta, ja Zvaigznes dienā neatspīd saule, tad vasara būs lietaina, bet jo sevišķi siena laiks. Cits ticējums saka, ja Zvaigznes dienā saulīte parādās un atspīd tik ilgi, līdz ķeizars kaujas laukā zirgu apseglo, tad būs labs siena laiks un auglīga vasara.

Saulītes atspīdēšana Zvaigznes dienā norāda uz to, ka laikā starp jauno un veco Svecaini (no 2. februāra līdz 16. februārim) var būt saulainas dienas, bet aukstas naktis.

Zvaigznes diena Ziemassvētku nozīmīgo dienu ticējumos atbilst decembrim. Ja paļaujas šim ticējumam, tad kāda Zvaigznes diena – tāds arī nākamais decembris.

Zvaigznes dienu, sauktu arī par Triju kungu dienu, svin ik gadu 6. janvārī, taču šie svētki dēvēti arī par pagānu svētdienu, jo to laikā uz durvīm vilkts krusts, lai ļaudis un lopus pasargātu no lietuvēna. Īpaši Latgalē šajā dienā vērotas zīmes, lai noteiktu, kāds būs nākamais gads. Piemēram, ja pēc deviņiem vakarā iestājas gaiša nakts, tā ir laba zīme, bet, ja debesīs vēl redz arī trīs spožas zvaigznes, dēvētas par triju ķēniņu zvaigznēm, gaidāma ražīga vasara. Savukārt, ja debesis apmākušās un bez zvaigznēm, gaidāma slikta raža.

Ar šo dienu noslēdzas zīlēšanas laiks, lai noteiktu nākotni.

Ticējumi:

- Ja saimniece Zvaigžņu dienā ir dusmīga, cūkām būs maz sivēnu.
- Zvaigžņu dienas vakarā jāiet pie ābeles un jāpurina tās zari, sakot: „Cik zvaigžņu pie debess, tik ābolu ābelei!”.
- Ja Zvaigžņu dienā gailis padzeras pažobelēs, būs laba raža.
- Ja Zvaigznes dienas naktī debesis nosētas zvaigznēm, būs daudz ogu un labs siena laiks.
- Ar Zvaigznes dienā svētīto ūdeni jāmazgā visas vainas – kā cilvēku, tā lopu, lai labāk un ātrāk dzīst.

Raksta autors: www.latvijaspirts.lv

Drukāt

Tev jābūt autorizētam,


" Visos citos pārdzīvojumos var jautāt: kādēļ, kāpēc? Kāda tam jēga? Vienīgi mīlot, cilvēks nejautā. Mēs dzīvojam cilvēkā, ko mīlam, un tik daudz, cik viņu mīlam. Tikai tas, kas mīl, apzinās, kādas bagātības sevī nes. Mīlētājs mīlamā būtnē aizdedzina gaismu: pēkšņi visi dārgumi, ari tumšākās slēptuvēs, top dzīvi un redzami. Kas nekad nav mīlējis, dzīvo mūžīgā naktī. Kas mīl, valda bez varmācības un kalpo bez verdzības."

/ Z. Mauriņa /

Http://www.RezervesDALAS24.Lv