Kāpēc Lieldienu olas ir veselības simbols. Sentēvu ticējumi un tradīcijas

Lieldienu olas ir veselības simbols. Tās ēd, lai veicinātu veselību cilvēkiem un lopiem, nestu laimi, sargātu no ļauna.

Drukāt

Lieldienu rītā saimnieks olu sagrieza tik gabalos, cik mājā ļaužu, un katram deva pa gabalam. Tā viņš olas svētību sadalīja vienlīdzīgi, lai saime dzīvotu saticīgi. Olas ēdot, čaumalas sadrupināja smalki, lai vistas labi dēj.

Arī uz kapiem olas nesa kā atdzimšanas simbolu. Ola dzimst divreiz, lai arī mirušais otrreiz piedzimtu.

Lieldienu rītā ar olām sitās- pārsita čaulu, lai izlaistu laukā jauno dzīvību, lai saulīte tiktu brīvībā. Senāk pirmās svētku dienas rītā sitās tikai ar olas smailo galu, otrās- arī ar resno. Pārsistā ola bija jāatdod stiprākās olas īpašniekam.

Olas noteikti bija jāmaina. Kas vairāk apmainīja, tam visu gadu labāk veicās.

Kas gribēja no nepatikšanām atbrīvoties, tam bija jādabū ola, ko dējusi melna vista.

Ar olu vārāmo ūdeni varēja aizbaidīt vanagu no sētas. Tas jālej uz sētas mietiem. Viens lej, otrs prasa: "Ko tu tur dari?" Pirmais atbild: "Vanagu plucinu." Tad vanags nenāks.

No krāsainām olu čaumalām darināja rotājumus. Ar tām papaildināja puzurus, putniņus, kurus iekāra istabās.

Ticējumi:
- Kas Lieldienās olas zags, paliks pliks kā ola.
- Kas Lieldienu olas ēd bez sāls, tas visu vasaru melos.
- Kad Lieldienu olām labi čaumala atlec, būs labi lini.
- Kam ola stiprāka, tas dzīvos ilgu mūžu.

Drukāt

Tev jābūt autorizētam,