Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource44 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource44), Fid:270, Did:0, useCase: 3


Igaunijas hidroģeologi noteikuši minerālūdens „Mangaļi” vecumu – tas ir 36 000 gadus sens

Redakcija
Redakcija

Tallinas Tehnoloģiju universitātes pētnieki, izmantojot radioaktīvā oglekļametodi, ir veikuši sensacionālu atklājumu un noteikuši precīzu dabīgā minerālūdens “Mangaļi” vecumu – tas tiek iegūts no zemes iežiem, kuros ūdens ir veidojies pirms aptuveni 36 000 gadu. Tas tikai vēlreiz apliecina, cik vērtīgu ūdeni glabā Latvijas zemes dzīles.

Analīzes veica Tallinas Tehnoloģiju universitātes Ģeoloģijas institūta Izotopu – paleoklimata departamenta (Isotope-Paleoclimatology Department of Institute of Geology at Tallinn University of Technology) vadošais pētnieks Dr. Enn Kaup un viņa kolēģi, kas nodarbojas ar hidroģeoloģiskajiem pētījumiem Baltijas artēziskajā baseinā. Ūdens analīzes tika ņemtas no dabīgā minerālūdens “Mangaļi” artēziskā urbuma 213 m dziļumā.

Veikto radioaktīvā ogļekļa analīžu rezultātā noteikts precīzs vecums 36 000 gadi (ar iespējamo novirzi 200 gadi). Lielais vecums ir ģeoloģiskā īpatnība, ko nosaka zemes dzīļu iežu struktūra, kas raksturīga atsevišķām teritorijām Baltijā.

Dr. Enn Kaup: “Katrā reģionā zemes dzīļu jeb ģeologiskā struktūra atšķiras, un Baltijas artēziskā baseina zemes ieži ir veidojušies tā, ka ūdens vietām var atrasties daudz lielāku laika periodu nekā citviet. Katrā ziņā veiktās analīzes atklāj, cik vērtīgs var būt dabīgais, veikalā nopērkamais minerālūdens.”

Līga Sakne, SIA “CIDO Grupa” pārstāve: “Pērn sadarbojoties ar Latvijas ģeologiem uzzinājām, ka mūsu ražotais minerālūdens varētu būt ļoti sens. Tāpēc esam gandarīti par izveidojušos sadarbību ar Tallinas zemes dzīļu pētniekiem, kuri savā laboratorijā noteica precīzu minerālūdens datējumu. Esmu pārliecināta, ka šis atklājums mainīs mūsu industriju un arī valsts attieksmi pret tās vērtībām. Ir skaidrs, ka mūsu pazemes ūdens ir ļoti vērtīgs un ar augstu eksporta potenciālu, jo tas ir veidojies ledus laikmetā, kad nebija nedz, gaisa nedz ūdens piesārņojuma.”
Minerālūdens vecums tika noteikts Dr. Enn Kaup vadībā, balstoties uz radioaktīvā ogļekļa metodi vecuma noteikšanai. Kā norāda zinātnieks, lielo ūdens vecumu var skaidrot ar Rīgas un tās apkārtnē dzīļu veidošanās īpatnībām un iežu sastāva, kas nosaka ūdens infiltrācijas ilgumu. Jāmin, ka šādas laboratorijas, kas spēj noteikt vecumu, ir tikai dažas Eiropā, un Tallinas Laboratorija ir starp tām, kuras specializējušās gruntsūdeņu izpētē. Igaunijā esošā ir vienīgā Baltijā.
Latvijas zemes dzīlēs esošie ūdeņi savas īpašības ieguvuši nokrišņu ūdeņiem ilgstoši filtrējoties caur dažādiem nogulumiem, kas galvenokārt nosaka pazemes ūdeņu sastāva atšķirības ģeogrāfiskā mērogā un mainību dažādos dziļumos.

Projekts “Latvija – minerālūdens lielvalsts”

Pērn jaunie ģeologi, vides zinātnieki un to domubiedri apvienojās projektā „Latvijas dzīļu atklājēji”, lai veicinātu iedzīvotāju patriotismu un pierādītu, ka Latvija ir viena no minerālūdens lielvalstīm pasaulē. Latvija nekad nebūs naftas un zelta ieguves lielvalsts, tomēr viena no mūsu nozīmīgākajām dzīļu bagātībām ir uzturā lietojamie pazemes ūdeņi, kas citviet pasaulē ir izsīkstoši vai piesārņoti. Pateicoties ģeoloģiskajai uzbūvei, mēs varam lepoties ne vien ar labas kvalitātes un kvantitātes dzeramo ūdeni, bet arī ar izciliem dabīgo minerālūdeņu resursiem. Projekts tika realizēts sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti.

Latvijā kopumā ir ierīkoti vairāk nekā 20 tūkstoši ūdens ieguves urbumu, tomēr Pārtikas un veterinārajā dienestā ir reģistrēti tikai četri dabīgā minerālūdens ražotāji Latvijā, kas iegūst ūdeni no pazemes artēziskajiem urbumiem. No dzeramajiem ūdeņiem tie atšķiras ar rūpīgu kvalitātes kontroli un ražošanas procesā netiek izmainītas vai uzlabotas ūdeņu dabiskās īpašības.