Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource44 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource44), Fid:275, Did:0, useCase: 0



Dzīvespriecīgais veģetārisms

Parasti vārdu "veģetārisms" saprot ļoti šauri- gaļas neēšana. Patiesībā tas cēlies no latīņu vārda "vegetus", kas nozīmē- ziedošs. Tas jāsaprot kā jautrs un veselīgs dzīvesveids saskaņā ar dabas likumiem. Veģetārisma būtība ir gādāt par miesas un gara veselību, līdz ar to- par dzīvesprieku un aktīvu dzīves pozīciju.

Kāds austrumu gudrais reiz jautājis savam māceklim- kā tu sadzīvo ar savu ķermeni? Tas atbildējis, ka viss kārtībā. Un tad gudrais jautājis- un kā tavs ķermenis ar tevi?

Reizēm tiešām ir lietderīgi ieklausīties savā ķermenī. "Veselā miesā vesels gars"- to zināja jau senie romieši. "Veselība- dārgākā manta", teica mūsu tēvi un mācīja to mums. Un patiešām- cilvēks, kas pazaudējis veselību, ir pazaudējis visu. Veselība dod dzīvesprieku, enerģiju, spēku darbam un dzīves cīņām. Tāds cilvēks viegli pārvar visus šķēršļus dzīves ceļā uz nosprausto mērķi. Šīs vērtības neviens nespēj atdot, ja tās pazaudētas, ne par kādu bagātību tās nav nopērkamas.

Ja paraugāmies pēc lielā vairuma dažādu slimību cēloņiem, tad atrodam, ka tie slēpjas pārtikā, kuru lietojam. Ir slimības, kuras organismam nepiemērota pārtika rada tieši, bet pārējām šāda nepiemērota pārtika sagatavo iekļūšanu
mūsu organismā: tās novājina organismu, padara to nespējīgu pretoties slimībām, un sekas ir zināmas.

Atpakaļ pie dabas! Daba- labākais ārsts!
Lietosim tikai dabīgu barību un lietosim to ar sātu: jo mērenāk, jo labāk,- un būsim veseli! Tas ir dzīvības uzturēšanas, mūža pagarināšanas un veselības saglabāšanas lielais un tik vienkāršais noslēpums. Tā ir lielā māksla. Pie tam tā neprasa no mums liekus izdevumus, bet gan pavisam otrādi- samazina izdevumus, padara dzīvi lētāku. Saknes, augļi, ogas, piens, rupja rudzu, kviešu, miežu maize ir pārtikas līdzekļi, kuros daba ielikusi lielo dzīvības spēku. Neiznīcināsim to, bet uzņemsim sevī un būsim vienmēr spirgti un veseli!

No veģetārās virtuves

Ziedkāpostu omlete
Verdošā ūdenī ieliek 200 g ziedkāpostu un karsē 15 minūtes. Pannā izkausē nedaudz sviesta un ieliek notecinātus ziedkāpostus. 1 olai pievieno 1 ēdamkaroti ūdens, sāli, piparus, muskatriekstu, pētersīļu zaļumus un sakuļ. Kulteni pārlej ziedkāpostiem un karsē, kamēr ola sarecējusi.

Kartupeļu biezenis ar sieru
Pannā sakarsē 2 tējkarotes augu eļļas un apsautē sagrieztu sīpolu, 1 tomāta mīkstumu un 1sīki sagrieztu sarkanās paprikas pāksti. Uzlej pustasi dārzeņu buljona un sasmalcina mikserī. Biezenim pieliek dārzeņus un garšvielas.
Masu liek ugunsdrošā veidnē, uzkaisa sarīvētu sieru, virsū saliek sviesta piciņas. Liek karstā cepeškrāsnī un karsē, līdz siers sāk veidot zeltaini brūnu garoziņu.

Veģetārie tīteņi
Katliņā ielej nedaudz ūdens un apsautē sīki sagrieztu sīpolu, 75 g skaidiņās sarīvētas selerijas un 75 g tāpat sarīvētu burkānu. Dārzeņus notecina, pievieno 2 tējkarotes rīvmaizes, sāli, piparus un samaisa. 2 lielas kāpostu lapas dažas minūtes blanšē verdošā ūdenī. Uz lapām uzliek pildījumu un satin. Uzkarsē 1 tējkaroti augu eļļas un apcep tīteņus no abām pusēm. Pielej mazliet ūdens un sautē 15 minūtes. 2 tējkarotes tomātu biezeņa atšķaida ar ūdeni, pievieno sāli un pārlej tīteņiem.

Kabaču sacepums
2 nelielus kabačus 5 minūtes blanšē verdošā ūdenī, pēc tam gareniski sagriež šķēlītēs un kārto ugunsdrošā traukā. Aprasina ar citrona sulu. Uzkaisa rīvētu sieru un sezama sēkliņas. Liek karstā cepeškrāsnī un cep, līdz kabači gatavi.

Šampinjonu frikasē
Pannā uzkarsē 2 tējkarotes augu eļļas un apcep sīki sasmalcinātu sīpolu. Pievieno šampinjonus, izsautē un pielej nedaudz dārzeņu buljona. 5 ēdamkarotes skābā krējuma sajauc ar 1 tējkaroti kartupeļu cietes un pievieno šampinjoniem. Uzkarsē un iejauc sīki sagrieztas svaigas dilles.

Noderīgi

Dažādus lietderīgus padomus, praktiskus aizrādījumus un veģetāru ēdienu receptes atradīsiet izdevniecības "Zvaigzne" sērijas “Latvijas kulinārais mantojums” jaunajās pavārgrāmatās:
“Praktiskā veģetārā virtuve” (pēc 1932. g. izdevuma) un “Veģetārais galds” (pēc 1935. g. izdevuma).