Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource44 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource44), Fid:211, Did:0, useCase: 0



Leposimies ar savu latviešu virtuvi un senajām mājturības tradīcijām!

Apgāda Zvaigzne ABC izdotajā sērijā “Latvijas kulinārais mantojums” apkopota latviešu kulinārijas māksla no pagājušā gadsimta sākuma, kas joprojām ir svarīga arī mūsu kultūras sastāvdaļa.
Visās sērijas grāmatās tiek saglabāts sulīgais, vecmodīgais valodas stils. Patīkams un noderīgs sīkums – katrā grāmatā ielikta grāmatzīme ar tilpuma un masas attiecībām un senajās pavārgrāmatās minētajām mērvienībām.

Lauksaimnieču pavārgrāmata /Melanija Mellina/

“Šo grāmatu nu esmu nolēmusi Jums, cienījamās tautietes sniegt kā derīgu palīgu pie ēdienu sagatavošanas. Viņā Jūs atradīsiet bagātīgā izvēlē gan vienkāršu, jau pazīstamu, gan arī smalku jaunmodes ēdienu un dzērienu receptes, kuras ir saliktas īsi un saprotami, un, cik iespējams, bez lieliem izdevumiem no tirgotavas.
Receptes pa lielākai daļai ir iepriekš izmēģinātas, un pēc viņām gatavotie ēdieni un dzērieni par gardiem un derīgiem atrasti.
Gandrīz visas receptes sastādītas priekš 6 personām, tāpēc saimniecei nenāksies grūti iekārtot ēdienu pēc savas katrreizējās vajadzības.”
/Jūsu Melanija/

Lai Jūs nemulsina šī jaukā, vecmodīgā valoda, kuru apgāds Zvaigzne ABC centies saglabāt tādu, kādu to lietoja Melanija − šīs grāmatas autore − tālajā 1904. gadā.


Praktiskā veģetārā virtuve /Marija Feldmanis/

Grāmatā “Praktiskā veģetārā virtuve”, kuras autore ir mājturības skolotāja Marija Feldmanis. (sagatavota pēc 1932. g. izdevuma) ir lietderīgi padomi un praktiski aizrādījumi dažādu veģetāru un diētisku ēdienu pagatavošanā. Zaļbarība. Dažādi salāti. Veģetāriešu kalendārs un galda kartes visam gadam.

Lasiet un uzziniet, kā veģetārisms tika cildināts pagājušā gadsimta sākumā, kādas slimības spēj novērst prasmīgi pagatavota augu barība un kā veģetārisma principi veicina valsts tautsaimniecības attīstību! Kad esat guvuši pārliecību par veģetārisma priekšrocībām, ķerieties pie praktiskiem darbiem – gatavojiet dārzeņu zupas, pudiņus, cepešus un dažādus saldēdienus! Lai maltīšu plānošana nesagādātu grūtības, smelieties idejas no veģetāriešu galda kartēm! Un, ja nezināt, kā izskatās ķerbeļi vai olu augi, vai kārtīga veģetārieša pusdienu galda klājums, vērīgi izpētiet smalkos zīmējumus un senās fotogrāfijas!

Aukstais galds /Marija Feldmanis/

Mājturības skolotājas Marijas Feldmanis grāmatā “Aukstais galds” (pēc 1938. g. izdevuma) atradīsiet lietderīgus padomus un praktiskus aizrādījumus dažādu auksto ēdienu pagatavošanā mājas dzīvē un viesībām.

Šajā izdevumā jūs uzzināsiet, kā garšīgi pagatavot un glīti izgarnēt zivis un vēžus, meža putnus un mājputnus, meža dzīvnieku un mājdzīvnieku gaļas ēdienus, desas un pastētes, mērces un salātus, svietmaizes un tautiskus ēdienus.

“Tagad, kad mājturības darbs jāracionalizē, mūsu namamātes nevar ziedot virtuvei un mājturībai visu savu laiku – ēdienu pagatavošana jāvienkāršo, tomēr ievērojot visas jaunākā laika prasības. Sevišķi tas attiecas uz auksta mājas viesību un jubileju galda rīkošanu un klāšanu. Tādēļ savā grāmatā “Aukstais galds” jau pirmā izdevumā biju sakopojusi visas jaunākās atziņas un priekšrakstus mājas viesību galda klāšanā un ēdienu pagatavošanā. Līdztekus receptēm centos dot praktiskus norādījumus produktu sadalīšanā, ietaupīšanā, kas tagadējos laikos namamātēm it sevišķi jāievēro, pie kam uz taupības rēķina nedrīkst ciest ēdiena garšīgums un veselīgums,” grāmatas autore.

Praktiskā pavārgrāmata, 1905. gads /Māra Korta/

Pēc 1905. gada pirmpublicējuma sagatavotā Praktiskā pavārgrāmata ar 1745 receptēm ir īsta sava laika pavārmākslas enciklopēdija, kurā atradīsiet
• dažādu barības līdzekļu uzturvērtības un sagremošanas tabulas;
• padomus virtuves lietās un virtuves ierīkojuma aprakstus;
• pamācības, kā galds servējams un ēdieni garnējami;
• nodaļas „Kas jāzina ikvienai namamātei” un „Gatavošanās viesībām”;
• virtuves kalendāru un ēdienu karti visam gadam;
• teju divus tūkstošus mūsdienās piemirstu gardu ēdienu recepšu;
• pavārmākslas skaidrojošo vārdnīcu.

Lasītāju pārsteigs tas, cik mūsdienīga ir šī grāmata – tiklab ieteikumi ekoloģiski audzētu produktu izvēlē, kā padomi taupīgai saimniecei joprojām ir aktuāli un izmantojami arī 21. gadsimta virtuvē.


210 lētas un viegli sagatavojamas zaļbarības receptes /Dora Švīkule/

Slavenās veģetārā uztura piekritējas Doras Švīkules grāmatā ietverts ne tikai liels klāsts veģetāru pusdienu un vakariņu ēdienu aprakstu, bet arī 82 brokastu un saldo ēdienu receptes no ķirbjiem, āboliem, bumbieriem, plūmēm, citroniem, ērkšķogām u.c.
Izdevumā uzzināsiet, kā garšīgi pagatavot veģetārus pudiņus, krēmus, receņus, biezputras, dažādus dzērienus, zupas, mērces, salātus, biezeņus, arī pildītus dārzeņus.
Grāmata sagatavota pēc 1928. gada izdevuma, lielā mērā saglabājot tālaika valodas īpatnības.

Švīkule Dora, dzim. Bumbiere (1886. g. 22. VIII pēc citiem datiem 1884. g. 17. VIII Oktē – 1974. g. 12. V Šveicē); dabas zinātniece, fizioterapeite. Beigusi augstāko meiteņu skolu Talsos, studējusi Varšavas universitātē medicīnu un 1917. g. beigusi Maskavā Saņavska universitātē dabas zinību fakultāti. Atgriezusies Latvijā, strādājusi IM Skolu muzejā, 1923.–1925. g. studējusi Tērbatas universitātē medicīnas un fizioloģijas nodaļā, 1927. g. beigusi Cīrihes universitātes Fizioterapisko institūtu un Rīgā dibinājusi Fizikālo Terapijas institūtu. Latvijā publicējusi 37 grāmatas – Zaļbarības ēdieni, Ievads zooloģijā, Hormonu nozīme, Veselības un ilga mūža noslēpums u.c., daudz referējusi. 1944. g. devusies uz Vāciju un Eslingenā savas zināšanas veltījusi atbrīvoto latviešu leģionāru aprūpei; iesaukta par “leģionāru eņģeli”. 1951. g. pārcēlusies uz Šveici, darbojusies Cīrihes Arbeiter-Hilfswerk organizācijā.

Minjonas padomi. Kā jārīkojas smalkā ķēķī

Lai pagatavotu garšīgu ēdienu, ir jāievēro pavārniecības pamatnoteikumi, taču katram pavāram ir arī savi “knifi”, kuri palaikam tiek atklāti nelabprāt. To nevar teikt par leģendāro Minjonu, kuras dāsni sniegtie padomi apkopoti šajā grāmatā. Ļoti daudz kas no teiktā ir mūsdienīgs un pielietojams ikdienā, taču šis izdevums reizē var kalpot arī kā aizraujoša lasāmviela, kā ieskats 20. gs. 20. gadu latviešu virtuvē.
Lasot grāmatu, izzināsiet vārīšanas, cepšanas un konservēšanas smalkumus, pilnveidosiet produktu sagādāšanas prasmi un gūsiet ieskatu ēdienu garnēšanā. Ievietoti arī padomi, kā saglābt sabojātu ēdienu, izsargāties no saindēšanās un kā ēdināt slimnieku, lai viņš ātrāk atlabtu.
Visi ieteikumi ņemti no grāmatas “Minjonas pavārniecības māksla”, lielā mērā saglabājot 1921. gada izdevuma valodas īpatnības un atstājot vārdus vairākās formās – kā oriģinālizdevumā.

Vēlaties uzzināt, kā izvārīt gaļu “mīkstu kā plūmi”, ko darīt, lai iegūtu izcilu žāvējumu vai kā novērst dūņu garšu upju un ezeru zivīm?
Atbildi meklējiet grāmatā Minjonas padomi!

Minjonas pavārniecības māksla

Leģendārās Minjonas (īstajā vārdā Hermīne Zālīte, dz. Balode) vārdu droši vien zina katra saimniece, kuras rokās kaut reizi nonākušas Latvijas laikā izdotās pavāru grāmatas.
Grāmatā “Minjonas pavārniecības māksla” ir atrodams viss, kas vien attiecas uz ēst vārīšanas mākslu, arī skaidrojums par vielu ķīmisko sastāvu un iedarbību uz cilvēka organismu, pamācības par produktu pirmapstrādi, ieteikumi augļu, dārzeņu un sēņu kaltēšanai un marinēšanai, gaļas sālīšanai un žāvēšanai, padomi, kā saglābt sabojātu ēdienu.
Izdevumā iekļautās 1837 receptes ir ne tikai latviešu ēdieni, bet arī cittautu pavārmākslas šedevri.
Daudz kas no teiktā ir mūsdienīgs un pielietojams ikdienā, taču grāmata reizē var kalpot arī kā aizraujoša lasāmviela.

“Cilvēki ir meklējuši pēc jaunības avota, kurā nomazgājoties tiekot atjaunoti – mēs to turam tikai kā senlaiku teikās iespējamu, bet patiesībā šāds jaunības avots pa lielai daļai ir mūsu ķēķis. Ja tanī tiktu pēc zinātnes prasījumiem sagatavoti ēdieni un pie uztura ieturēts pareizais, vajadzīgais mērs, tad mūsu jaunības svaigums un spēks uzturētos vairākus gadu desmitus.”

Veģetārais galds /Emīlija Oga/

Pavāru grāmata “Veģetārais galds” ir pārpublicēts 1935. gada izdevums.
Pavārgrāmatā ietvertas mājturības praktikantes Emīlijas Ogas izvēlētās 417 veģetāro ēdienu receptes, kas ir aktuālas arī mūsdienās.
Tās atlasot, autore ir vadījusies pēc, viņasprāt, nozīmīgām pamatnostādnēm.
Lūk, dažas no tām:
Vitamīniem jābūt cilvēku galvenajai barībai.
Dzīvībai un atjaunošanai organismam nepieciešami zināmi minerāļi ar noteiktām enerģijas īpašībām, kuras var dot tikai saulainē dzīvojošais stāds.
Jo barību ilgāki vāra, jo sliktāka kļūst tās iedarbība. Tikai pateicoties rijībai, ierašām un pastāvīgai dabiskai garšas maldināšanai, cilvēki nākuši pie maldīgā uzskata, ka vārītā barība garšīgāka: jo tā stiprāki kairina novājinātos orgānus, to var aprīt bez liekām pūlēm.


Aukstie ēdieni viesībām un ikdienai

Grāmatā Aukstie ēdieni viesībām un ikdienai , kas sagatavota pēc 1937. gada izdevuma un ko sastādījušas lieliskas saimnieces – Kaucmindes semināra absolventes – ir sakopotas praksē pārbaudītas sātīgu auksto ēdienu receptes viesībām un ikdienai, kā arī sniegti padomi galda klāšanā un rotāšanā.
Šajā izdevumā jūs uzzināsiet, kā pagatavot gardus cepešus, zivis, vēžus un medījumus, kā visdažādākajos veidos izmantot dārzeņus, kā izcept gardus pīrāgus un sagatavot garšīgu limonādi vai kvasu.
Izdevumā lielā mērā ir saglabāts oriģinālgrāmatas dizains un jaukā, senlaicīgā valoda.

Apgāds Zvaigzne ABC plāno sēriju “Latvijas kulinārais mantojums” vēl papildināt.