Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource44 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource44), Fid:9, Did:0, useCase: 0



Kālis un rācenis. Ar ko tie atšķiras viens no otra?

Redakcija
Redakcija

Divi pēc izskata tik līdzīgi un tomēr atšķirīgi dārzeņi. Uzziniet, kā tos atšķirt, kā lietot, kā arī to, kāpēc tie jālieto uzturā?

Kālis - šķiedrvielām bagāts dārzenis, tā saucamais krustziežu dzimtas augs. Kālis ir ļoti piemērots mazuļa piebarošanai, jo tam piemīt salda garša, un bērniem tas patīk. Tas ir arī lielisks enerģijas avots, jo sastāvā ir dabiskie cukuri (glikoze un fruktoze) un cietes. Bez tam kāļi satur olbaltumvielas, ogļhidrātus, minerālvielas (kāliju, sēru, fosforu, dzelzi), pektīnus, ēteriskās eļļas, nedaudz karotīnu, nikotīnskābi, tiamīnu un riboflavīnu. Bagāti ar C vitamīnu, satur arī B1, B2 un PP vitamīnus.

Rāceņi (Brassica rapa) ir līdzīgi kāļiem un angliski arī rāceņus sauc par turnepšiem. Rāceņu saknes ir apaļas vai plakani apaļas, arī tās veidojas no sakņu kakliņa paresninājuma. To mizas krāsa mēdz būt dzeltena vai balta pazemes daļā un dzeltena, zaļa vai pat violeta - virszemes daļā, mīkstums parasti balts. ]aunie maigie rāceņi izsenis bija lauku bērnu iecienītākais gardums, jo tie ir saldāki par kāļiem, labi apmierina mazo grauzēju grauzt kāri, ir veselīgi zobiem un smaganām, satur daudz C vitamīna un karotīna, kā arī kāliju, kalciju, fosforu, magniju, dzelzi un sēru.
Daudziem rāceņiem ēdamas ir arī lapas, kuras lieto salātos.

Ir arī tāda versija: Kālis, kura latīniskais nosaukums ir Brassica napus jeb reizēm lietotais Brassica napobrassica, angliski pazīstams kā rutabaga vai swede (burtiski: „Zviedru rācenis”), ir sakņu dārzenis, kas, domājams, ir veidojies, krustojot savvaļas kāpostu ar rāceni. Tas ir samērā jauns dārzenis, kas pirmo reizi datēts tikai ar 17. gs. Tā saknes iespējams pagatavot ļoti daudzos veidos, taču arī tā lapas ir ēdamas.