Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:243, Did:0, useCase: 0

50 gadu jubileja sieviešu zeķubiksēm. Kā viss sākās?

Redakcija
Redakcija

Vai zinājāt, ka sieviešu zeķubikses – šo savu izgudrojumu - Īvs Senlorāns prezentēja pavisam nesenā pagātnē- 1962. gada 13. janvārī. Un Eiropas dāmas sākotnēji par tām nemaz neizrādīja lielu sajūsmu.
Taču zeķubikses ir pazīstamas jau kopš 16. gadsimta, tikai.... tad tās tika šūdinātas vīriešiem, bet vēsturē pirmās slavenās drēbes kājām bija parastas auduma lupatiņas, aptītas kājai apkārt līdz augšai. Šo dizaineru brīnumu valkāja Romiešu impērijas laikos.

Noteikti ir redzētas senās gleznas, vai filmās par vēsturi ir pasmaidīts par kungiem pieguļošās zeķubiksēs un pūderētās parūkās. Sākumā tās tika radītas praktisku apsvērumu dēļ – lai vīriešiem būtu vieglāk jāt ar zirgu, bet mazliet vēlāk tās kļuva par modes lietu. Pēc tam aizmirstas, bet šobrīd atkal aktualizētas zeķubikses atgriežas vīriešu garderobē.

Sievietēm sākumā parādījās garās zeķes. Tas notika 20. gadsimta sākumā, kad daiļajam dzimuma tika atļauts rādīt savas kājas plašākai sabiedrībai. Lai gan svārki nebija pārāk gari, to garums bija pietiekams, lai nevajadzētu rādīt kājas virs ceļiem. Zeķes tika sastiprinātas kopā ar apakšbiksītēm ar īpašām saitēm- zeķturiem. Tiem sākumā bija funkcionāla nozīme. Tikai 20. gs. beigās zeķturus sāka izmantot kā seksīgas apakšveļas papildinājumu.

Līdz 1938. gadam sieviešu zeķes tika veidotas no zīda un kokvilnas, taču tas bija diezgan dārgi un arī neparocīgi. Apvērsums zeķu ražošanā notika divdesmitā gadsimta četrdesmitajos gados, kad tika izgudrots neilons, kas kļuva par galveno ražošanas materiālu. Tas bija padarījis zeķes stiepjamas un piemērotākas dažādiem augumiem.
Neilonu kā materiālu atklāja Volless Karozers 1935. gadā. Tā laika reklāmā par neilonu stāsta, ka tam ir „tērauda izturība un tīmekļa plānums”.

1939. gada 24. oktobrī pārdošanā ienāca neilona garās zeķes un tām bija satriecoši panākumi.
Burtiski pēc pusgada- 1940 gada 15.maijā, kas vēsturē nodēvēta par „neilona dienu” notika kaut kas līdz šim nepieredzēts- īsts zeķu pirkšanas „bums”- četru dienu laikā bija pārdoti 4 miljoni zeķu pāri.

Tomēr, otrais pasaules karš apturēja ražošanu, kā rezultātā zeķu izstrādājumi un neilona garās zeķes kļuva par ārkārtēju retumu. Tikai 1945.gada augustā tika atsākta neilona zeķu produkcijas ražošana un 50-tajos gados parādījās pirmās garās zeķes bez vīlēm.

Un tad 1962. gada 13. janvārī Īvs Senlorāns prezentēja jaunumu – zeķubikses sievietēm. (nevis zeķes) Tās jau bija zeķubikses mums pazīstamā, klasikā izteiksmē - viengabalainas, sākot no vidukļa līdz pat pirkstgaliem.

Tas lielākoties notika modes tendenču dēļ, jo sieviešu kleitas un svārki kļuva aizvien īsāki. Zeķes sāka izskatīties nepiedienīgi, un vēl viens būtisks fakts – ar zeķēm aukstā laikā sala.
Zeķubikšu popularitātes celšanai palīgā nāca arī tas apstāklis, ka šajā laikā tika izgudrots mums jau zināmais materiāls – likra.

Mūsdienās zeķubikses ir tik pierasta lieta, ka pat nav saprotams, kā kādreiz sievietes iztika bez tām. Zeķubikses vairs nav tikai funkcionālas un praktiskas, bet iekarojušas stabilu vietu modes pasaulē. Tās pieejamas dažnedažādākajos krāsu un rakstu salikumos. Ar zeķubikšu palīdzību var pārveidot pat visneievērojamāko tērpu.
Ar to palīdzību varam veikt vizuālas izmaiņas kāju resnumā un garumā, koriģēt savas ķermeņa aprises.
Šobrīd pieejamas pat medicīniskās zeķubikses, kas jāvalkā pie vēnu saslimšanām un kuras iesaka pēc operācijām.

Interesanti, vai gaidāms vēl kāds jaunums zeķubikšu attīstībā?