Kāpēc jāizved lapas un kā to labāk izdarīt?

Drukāt

Krāšņais zelta rudens, lapkritis, pārticības laiks. Tik daudz skanīgu dziesmu par rudeni sacerēts. Un kuram gan nepatīk izbrist cauri kraukšķošu lapu nokaisītiem celiņiem. Šķiet, vienīgie, kam rudens nebūt nav mīļākais gadalaiks, ir sētnieki. Lapas ir jāsavāc, pagalmi jāsakopj, celiņi jānoslauka. Vai tas tiešām ir nepieciešams? Cik ērta un pieejama ir rudens lapu izvešanu Rīgā? Lasi tālāk un uzzini vairāk!

Kāpēc jāizved lapas un kā to labāk izdarīt?

Foto: Shutterstock.com

Kāpēc ir jāsavāc lapas?

Varētu šķist, ka mežos un pļavās taču neviens lapas nevāc, un kaut kā daba tiek ar tām galā – neviens mežs vēl nav aizpildījies ar lapām līdz pat koku galotnēm. Kāpēc lapas būtu jāvāc apdzīvotās vietās? Vai tās pašas nesatrūdēs, ja sabirs sētā turpat zem koka?

Izrādās, pamatojums tam, kāpēc svarīgi savākt lapas, ir pavisam vienkāršs – pilsētās lapu kaudzes (gan lielākas, gan mazākas) var kalpot par lielisku vietu, kur savairoties žurkām, pelēm un dažādiem citiem kaitēkļiem. Lapas, kas nobirušas uz celiņiem un netiek savāktas, satrūdot sāk veidot augsni, un pamazām celiņi ieaug zemē un zālē. To lieliski var vērot mazāk apdzīvotās vietās – neatkarīgi no tā, cik labi ierīkota ir ietve vai celiņš, tas ātri ieaug zālē, ja netiek attiecīgi kopts.

Ja vēlamies dzīvot sakoptā vidē, ir jāiegulda darbs. Lapu savākšana rudenī ir viens no primārajiem darbiem, lai sagatavotu apkārtējo vidi ziemas mieram un skaistam nākamajam pavasarim.

Ko iesākt ar lapām un zāli rudenī?

Pirmais darbs – lapas jāsagrābj kaudzēs; tās nekādā gadījumā nevajadzētu bērt sadzīves atkritumu konteineros. Lielākā daļa no sadzīves atkritumiem netiek kompostēti, tie nonāk atkritumu poligonos, kur pūst un izdala metānu, CO2 un citas gāzes. Jā, daļa no šiem sadzīves atkritumiem nonāk vietās, kur tiek ievākta biogāze, taču – ne visi. Šādu pūstošu atkritumu glabāšana neatbilstošā veidā ir videi kaitīga, tādēļ vismaz lapas, kuru masa rudenī ir liela un kuras ir labi piemērotas pārstrādei humusā, vajadzētu savākt atsevišķi un kompostēt.

Atsevišķās vietās ir pieejami konteineri, kas paredzēti kompostējamu atkritumu savākšanai. Bet, tā kā lapu rudenī ir ļoti daudz un šie konteineri nav plaši pieejami, iedzīvotāji var izmantot uzņēmuma Eco Baltia VIDE piedāvāto lapu savākšanas pakalpojumu.

Foto: Shutterstock.com


Kas notiek ar savāktajām lapām?

Lapas ir bioloģiski noārdāmie atkritumi. Ja tām tiek radīti labvēlīgi apstākļi, tās pārvērtīsies par jauku un auglīgu zemi. Tādējādi resursi tiek izmantoti lietderīgi – netiek audzēti atkritumu kalni, bet gan radīts labs mēslojums un vērtīgas barības vielas.

Saskaņā ar ES regulām, Latvijai ik pēc pieciem gadiem jāsamazina organisko atkritumu daudzums izgāztuvēs un poligonos par 25%, līdz šis daudzums saruks līdz 35% no tā atkritumu daudzuma, kas fiksēts 1995. gada datos.
Ir divi veidi, kā BIO atkritumi var tikt pārstrādāti – anaerobi (bezskābekļa vidē) vai aerobi (skābekļa vidē). Piemērotāko pārstrādes veidu nosaka pēc atkritumu mitruma un mikroorganismu sastāva.

Anaerobā pārstrāde – būtībā metāna rūgšanas process. Atkritumi sadalās bezskābekļa vidē un izdala biogāzi (metānu un oglekļa oksīdu). Metāns ir smaga gāze, kas uzkrājas zemās vietās un ir sprādzienbīstama. Ir ļoti svarīgi, lai šī gāze tiktu savākta un lietderīgi izmantota, pretējā gadījuma vienkārši tiek piesārņota daba. Šīs gāzes izdalās arī vaļējos poligonos, tādēļ tas nekādā veidā nav dabai draudzīgs risinājums.

Aeorbā pārstrāde – komposta veidošanās optimālos skābekļa un mitruma apstākļos. To raksturo šādi parametri:
● Mikroorganismi labvēlīgajā vidē pārstrādā lapas un citus bioloģiskos atkritumus zemes humusam līdzīgā bagātīgā produktā, ko vēlāk var izmantot kā mēslojumu.
● Bioloģiskais process, ja tiek nodrošināta optimāla vide; norit daudz ātrāk nekā dabiskais sadalīšanās process.
● Tāpat kompostēšanas laikā izdalās siltums, kas paātrina celulozes, proteīnu, arī biopolimēru un pat atsevišķu pesticīdu sadalīšanos.
● Temperatūrā no 50 līdz 70 grādiem iet bojā arī slimību ierosinātāji (piemēram, patogēnās baktērijas, nezāļu sēklas, kāpuru un parazītu oliņas).

Kādēļ ir svarīgi savākt bioloģiski pārstrādājamos atkritumus?

Lapas, tāpat kā jebkuri citi bioloģiskie atkritumi, pareizi jāpārstrādā, lai tie neradītu kaitējumu videi. Ja tie netiek savākti vai tiek izbērti poligonos kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, tie, nonākot anaerobā vidē, sāk pūt un pūstot izdala gāzi, kas ir viens no siltumnīcas efekta izraisītājiem. Tāpat arī bioloģiskie atkritumi var piesārņot augsni un gruntsūdeņus ar sadalīšanās blakusproduktiem.

Savāktie bioloģiskie atkritumi tiek kompostēti atbilstošā veidā – vai nu anaerobā vidē, nodrošinot biogāzes savākšanu un lietderīgu izmantošanu, vai arī veidojot komposta kaudzes, kur atkritumi tiek pārstrādāti aerobā vidē un kļūst par izmantojamu augsnes uzlabotāju.

Ne katram ir iespēja savā pagalmā vai dārza stūrī ierīkot pareizu komposta kaudzi, kas nekļūs par mājvietu parazītiem un neradīs biogāzes izdalīšanos vidē, tādēļ labāk lapas uzticēt profesionāļiem, kuri par tām parūpēsies.

Foto: Shutterstock.com


Kā notiek lapu izvešana Rīgā un tās apkārtnē?

Privātpersonas var pieteikt savākto lapu, zāles un koku zaru izvešanu uzņēmumā Eco Baltia VIDE. Tiek piedāvāti četri dažādi pakalpojumi, tādējādi katrs var izvēlēties sev ērtāko variantu atkarībā no lapu daudzuma un savām vēlmēm.

1. Priekšapmaksas zaļie maisi
Pakalpojums darbojas vienkārši – persona var iegādāties īpaši marķētus “Eco Baltia VIDE” 120 litru zaļos atkritumu maisus. Iegādājoties maisus, uzreiz tiek samaksāts arī par to izvešanu. Šajos maisos drīkst bērt nopļauto zāli un koku lapas, sīkus zariņus, ābolus, nezāles, kartupeļus, citus augļus un dārzeņus. Nedrīkst ievietot pārtiku, piena produktus un koku zarus. Šādus pilnus maisus var atstāt pie atkritumu konteineriem, no kurienes tie tiks savākti.

2. Lapu izvešana jebkādos maisos
Šis pakalpojums atšķiras ar to, ka lapas var savākt jebkādos maisos un pēc tam pieteikt izvešanu. Maksa tiek aprēķināta par apjomu kubikmetros. Vienā maisā ievietojamo lapu daudzumam nevajadzētu pārsniegt 150 l. Izvešana tiek saskaņota pa tālruni.

3. Lapu savākšana būvgružu konteinerā
Ja nevēlies pakot lapas maisos, lielākiem apjomiem vari pasūtīt būvgružu konteineru. Kad tas ir pilns, atliek vien pieteikt izvešanu. Cena atkarīga no konteinera izmēra un izmantošanas laika.

4. Lapu savākšana kaudzēs un izvešanas pieteikšana
Ja kaudzes ir lielas un to ir daudz, vari pieteikt arī lapu izvešanu tieši no kaudzēm. To paveiks specializēts iekrāvējs. Cena atkarīga no atrašanās vietas un lapu apjoma.

Piesakot lapu izvešanu Rīgā pie profesionāļiem, bioloģiskie atkritumi tiks savākti un apsaimniekoti labākajā iespējamajā veidā – no tiem atkritumiem, kam labāk būs piemērota anaerobā apstrāde, tiks ražota lietderīgā biogāze, savukārt tie atkritumi, kuri ir piemēroti aerobajai apstrādei komposta kaudzē, ar laiku kļūs par vērtīgu mēslojumu. Savukārt Tu iegūsi sakoptu vidi, kurā ir kaitēkļiem un grauzējiem nelabvēlīgi apstākļi.

Sīkāku informāciju par visām izvešanas iespējām un cenām skati vietnē ecobaltiavide.lv “Sezonālie pakalpojumi” apakšsadaļā “Veco lapu un zāles savākšana”. Vai arī – vari zvanīt pa tālruni 8717vai rakstīt uz e-pasta adresi info@vide.ecobaltia.lv.

Tev jābūt autorizētam,