Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:417, Did:0, useCase: 0

“Borjomi” pētījums Baltijā: gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju regulāri ietur vēlas vakariņas

Redakcija
Redakcija

Teju puse Latvijas iedzīvotāju regulāri ēd vakariņas vēlāk, nekā ieteicams, noskaidrots pētījumā par Baltijas valstu iedzīvotāju vakariņošanas paradumiem. Pasākumā “Vēlās vakariņas ar Borjomi” profesors Anatolijs Danilāns, uztura speciāliste Ilze Lutere un šefpavārs Ēriks Dreibants nāk klajā ar ieteikumiem un gardām receptēm, lai vēlās vakariņas atstātu pozitīvu ietekmi uz organismu.

Lai arī pēdējā laikā sabiedrībā arvien vairāk runā par uztura ietekmi uz dzīves kvalitāti, liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju cieš no dažādām gremošanas problēmām, ikdienā piekopjot organismam kaitīgus uztura paradumus, secināts “IDS BorjomiEurope” veiktajā starptautiskajā pētījumā, kurā salīdzināti iedzīvotāju vakariņošanas paradumi.

47% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka itin regulāri nākas sagrēkot ar ēšanu vēlu vakarā, visbiežāk saistot to ar vēlo pārrašanos mājās vai aizkavēšanos darbā. Vēlajās vakariņās visā Baltijā dominē otrie ēdieni, tomēr igauņiem ēdienkarte ir daudzveidīgāka, nekā abās pārējās valstīs, vakariņās biežāk iekļaujot arī salātus, sviestmaizes un karstos dzērienus. Savukārt Latvijā vakariņu ēdienkartē biežāk, nekā Lietuvā un Igaunijā ir sastopami raudzētie piena produkti. Pozitīvi, ka Latvijas iedzīvotājus mazāk, nekā igauņus un lietuviešus nomoka dažādas gremošanas problēmas, tomēr Latvijā 15% ikdienā regulāri saskaras ar smaguma sajūtu vēderā, it īpaši darbdienās. Vēl 13% ar to sastopas ik pa laikam. Jautājot respondentiem par viņu attieksmi pret vēlajām vakariņām, 50% lietuviešu uzskata, ka tās neatstāj labu iespaidu uz ķermeni. Latvijā un Igaunijā tā uzskata vien trešdaļa aptaujāto – teju puse aptaujāto šajās valstīs nejūtas uztraukti vai pat drīzāk izjūt apmierinājumu vēlu paēdot. Igauņi vairāk uztraucas par vēlo vakariņu ietekmi uz figūru.

Pētījuma rezultāti tika prezentēti pasākumā “Vēlās vakariņas ar Borjomi”, kas notika “Restorānā 3”. Vakariņās piedalījās arī vairākas sabiedrībā pazīstamas personības – Valters Krauze, Marika Ģederte, prof. Anatolijs Danilāns, Ilze Lutere, Elita Patmalniece, Samanta Tīna u.c. Vakara gaitā “Restorāna 3” šefpavārs Ēriks Dreibants klātesošajiem piedāvāja trīs vieglu un ātri pagatavojamu ēdienu receptes, kas būs īpaši piemērotas, lai vēlu vakarā paēstu, neradot slodzi ķermenim.

„Zinātnieki ir noskaidrojuši, kāpēc vakaros gribas ēst – resnā zarna ir endokrīnais orgāns, kas izdala hormonu, kurš mazina apetīti. Ir cilvēki, kam šis orgāns vakara pusē izstrādā šo hormonu, taču dažiem cilvēkiem šis orgāns neizstrādā šo hormonu, tāpēc arī gribas ēst. Un galvenais secinājums ir tāds, ka cilvēks apaļīgs paliek nevis tāpēc, ka ēd vakaros, bet gan tāpēc, ka ēd vakaros pārāk daudz. Tāpēc nav svarīgi, kurā diennakts daļā ēd, bet gan cik daudz ēd – ēšana vakarā nav kaitīga, kaitīga ir pārēšanās. Vajadzētu ēst nesteidzoties, maziem kumosiem, kā arī nevajadzētu ievērot latviešu zelta likumu, ka nevajag neko atstāt uz šķīvja. Drīkst un pat vajag! Apēdot visu, pat ja negribas, mēs savai veselībai izdarām ļoti lielu ļaunumu. Tai vietā, lai mocītos pēc pārēšanās, īpaši, ja rodas dedzinoša, svilinoša vai cita nepatīkama sajūta kuņģī, var iedzert “Borjomi”, tad organismā notiek skābes neitralizēšana, uzlabojas pašsajūta un dzīves kvalitāte,” pareiza uztura nozīmi uzsvēra gastroenterologs, profesors A. Danilāns.

Arī uztura speciāliste I. Lutere uzskata, ka ēšana vēlu vakarā nav kaitīga, galvenais jābūt sabalansētam uzturam: „Vakara ēdienam labāk būtu nepieciešams sastāvēt no olbaltumvielām un no dārzeņiem, izslēdzot ogļhidrātus, ko satur graudaugi. Tas, ko vakarā noteikti nevajadzētu ēst, ir taukvielām bagāti ēdieni – miltu produkti un saldumi, tajā skaitā, konditorejas izstrādājumi, jo ar saldumu kāri vakaros varētu vilkt paralēles ar cukura līmeni organismā. Ja vakarā cukurs ir nokritis uz zemākās fizioloģiskās normas robežas, tad gribot vai negribot, mūsu ķermenis darīs visu, lai cukura līmeni organismā nostabilizētu normālā vidējā daudzumā. Tāpēc, lai varētu ierobežot svaru, un tas nenāktu vairāk klāt, ir trīs vienkārši paņēmieni, kur viens no tiem būtu jāievēro. Pirmais – ēst tikpat, bet kustēties mazliet vairāk nekā esam ieraduši; otrais - ēst mazāk, bet fiziskās aktivitātes paliek kā līdz šim; trešais – mazliet mazāk ēst un mazliet vairāk kustēties. Bet par “Borjomi” – veikti pētījumi liecina, ka, uzlabot gremošanas sistēmas darbību var, dzerot minerālūdeni, kurš ir istabas temperatūrā, nevis auksts no ledusskapja, kas nepatīkamas sajūtas kuņģī vēl vairāk saasinās.”