Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:417, Did:0, useCase: 0

papildināts COVID -19 aktualitātes. Ārkārtas situācija Latvijā

Redakcija
Redakcija

Latvijas TV šodien pēc neoficiālas informācijas ziņo par pirmo nāves gadījumu Latvijā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 12. martā, Latvijā izsludināja ārkārtas stāvokli. Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šī gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, sestdien žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēdējā diennaktī veikti 1364 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19. No tiem saslimšana apstiprināta 35 cilvēkiem. Latvijā kopā veikti 18 198 izmeklējumi, infekcija apstiprināta 493 personām.

Valdība ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un apsteigt notikumus svētdien nolēmusi noteikt, ka turpmāk pulcēšanās publiskās iekštelpās un ārtelpās ir ierobežota līdz diviem cilvēkiem un ar divu metru atstarpi no pārējiem. Izņēmums skaita ziņā ir vienas ģimenes locekļiem, kā arī personām, kuras veic darba vai dienesta pienākumus. Latvijā sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā.

Lai būtiski ierobežotu iedzīvotāju kustību, Latvija daļēji slēdz savas robežas, pārtrauc pārrobežu pasažieru pārvadājumus pa sauszemi un gaisu, kā arī aizliedz publiskos pasākumus un ierobežo izklaides vietas, kurās vienlaikus ir vairāk par 50 cilvēkiem.

Latvijā nolemts pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošināt mācības attālināti. Pārtraukt arī valsts centralizēto pārbaudījumu darbu norisi, nodrošinot svešvalodu eksāmenu norisi laikposmā no 2020. gada 12. maija līdz 15. maijam.

Nolemts pārtraukt visa veida izglītības procesu klātienes formā īstenošanu ārpus izglītības iestādēm, tai skaitā pārtraukt visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu (treniņu, sacensību un mēģinājumu norisi). Tāpat atcelt un aizliegt neatkarīgi no to apmeklētāju skaita visus sabiedrībai publiski pieejamos svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumus - tajā skaitā naktsklubos un diskotēkās.

Likums par pasākumiem Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai

Saeima piektdien, 20.martā, ārkārtas sēdē pieņēma īpašu likumu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību.

Likuma mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašus atbalsta mehānismus, kā arī izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Paredzēts, ka Ministru kabinets (MK) noteiks krīzes skartās nozares, proti, nozares, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību būtiski pasliktinājusies finanšu situācija un kurām ir piemērojami īpaši atbalsta mehānismi. Nozaru sarakstu MK varēs pārskatīt un papildināt. Savukārt, izvērtējot ekonomisko situāciju, valdība varēs noteikt kritērijus un kārtību, lai arī citu nozaru uzņēmumi varētu pretendēt uz valsts atbalstu.

Paredzēts, ka krīzes skarto nozaru nodokļu maksātāji varēs pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Pagarinot nodokļu samaksas termiņu, nokavējuma nauda netiks aprēķināta un nodokļu maksātājus neiekļaus parādnieku sarakstā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) lēmumu par samaksas termiņa pagarinājumu varēs atcelt, ja nodokļu maksātājs neievēros atbalsta piešķiršanas nosacījumus.

Ja krīzes skarto nozaru darbinieki būs palikuši bez darba vai atradīsies dīkstāvē, darbiniekiem tiks kompensēta atlīdzība 75 procentu apmērā no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Dīkstāves pabalstu neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un nepiemēros valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, taču tā izmaksu pārtrauks, ja darba devējs pieņems darbā jaunus darbiniekus. Ministru kabinets krīzes skartajās nozarēs varēs noteikt arī citus atbalsta pasākumus.

Jaunais likums noteic, ka saimnieciskā darba veicēji par 2020.taksācijas gadu varēs neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus, sākot ar šī gada 1.janvāri. To varēs darīt brīvprātīgi.

Tāpat likums noteic kārtību, kādā atmaksās no šī gada 1.aprīļa līdz 31.decembrim pārmaksāto pievienotās vērtības nodokli.

Noteikts, ka Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā akcīzes nodokli nepiemēro spirtam, ko izmanto spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekļu ražošanai. Komersantiem, kuri ražo spirtu un kuri spirtu ieved no citas dalībvalsts, VID piešķirs akcīzes nodokļa nodrošinājuma samazinājumu.

Likums noteic, ka pašvaldības varēs pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa samaksas kārtību un 2020.gadā noteikt citus nodokļa samaksas termiņus.

Paredzēts palielināt rezerves kapitālu valsts attīstības finanšu institūcijai ALTUM, lai krīzes skartie uzņēmumi varētu izmantot kādu no atbalsta instrumentiem – kredītu garantijas, aizdevumus krīzes risinājumiem. Finansējuma apmēru un tā piešķiršanas nosacījumus noteiks Ministru kabinets.

Likums paredz arī citus operatīvus pasākumus Covid-19 izraisītās pandēmijas seku pārvarēšanai, tostarp civiltiesisko saistību izpildes termiņu pagarinājumu, ierobežojumus kreditoru prasījumiem.

Saeima arī lēma ārkārtējās situācijas laikā aizliegt organizēt azartspēles un izlozes, kā arī apturēt visas azartspēļu organizēšanas licences gan spēļu vietās klātienē un interaktīvajā vidē, gan arī, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību.

Likums noteic, ka pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai sakarā ar Covid-19 izplatību finansē no budžeta finansētajām institūcijām iedalītajiem valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem, kā arī var izmantot finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, savukārt likuma normas piemērojamas no ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīža, proti, šī gada 12.marta.

Saeima attiecīgus grozījumus šodien pieņēma arī Komerclikumā, nosakot, ka kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces un kopsapulces varēs noturēt attālināti un balsot, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus.

Valdības paziņojums par ārkārtas situācijas izsludināšanu

Ņemot vērā Pasaules veselības organizācijas 2020. gada 11. marta paziņojumu, ka Covid-19 ir sasniegusi pandēmijas apmērus, un pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta "e" apakšpunktu, likuma " Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 4. pantu, 5. panta pirmo daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un otro daļu, 7. panta 1. punktu un 8. pantu, Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otro daļu, lai noteiktu epidemioloģiskās drošības un citus pasākumus:

1. Izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 2020. gada 14. aprīlim ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā.

2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.

3. Noteikt atbildīgās institūcijas atbilstoši kompetencei par līdzatbildīgajām institūcijām.

4. Ārkārtējās situācijas laikā:

4.1. valsts un pašvaldību iestādēm izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti;

4.2. lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, noteikt, ka vecākiem 2020. gada 13. martā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu;

4.3. pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs, nodrošinot no 2020. gada 13. marta mācības attālināti, izņemot centralizēto valsts pārbaudījumu norisi;

4.4. pārtraukt visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu (treniņu, sacensību un mēģinājumu norisi);

4.5. ar 2020. gada 13. martu atcelt un aizliegt visus publiskos pasākumus, sapulces, gājienus un piketus virs 200 cilvēkiem;

4.6. tūrisma pakalpojumu sniedzējiem iespēju robežās piedāvāt pārcelt un neplānot tūrisma braucienus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi, atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicētajai informācijai;

4.7. iespēju robežās atcelt, pārcelt un neplānot darba braucienus un komandējumus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi, atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicētajai informācijai;

4.8. nodrošināt, lai darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai (atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 477 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība"), netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem;

4.9. ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām un ieslodzījuma vietām ierobežot apmeklējumus iestādē trešajām personām, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai;

4.10. var tikt ierobežotas likumā noteiktās ieslodzīto tiesības atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumam;

4.11. aicināt fiziskas personas atturēties no ārvalstu braucieniem;

4.12. personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas, jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tai skaitā:

4.12.1. 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts vai teritorijas novērot savu veselības stāvokli, divas reizes dienā (no rīta un vakarā) mērot ķermeņa temperatūru;

4.12.2. nekavējoties zvanīt 113, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi);

4.12.3. jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā (mājas karantīna) un jābūt pieejamam saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām;

4.12.4. novērot savu veselības stāvokli;

4.12.5. nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, cenšoties samazināt tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņemt viesus, neapmeklēt publiskas vietas, institūcijas un nedoties privātās vizītēs u. c.);

4.12.6. uzturēties dzīvesvietā un nedoties uz darbu, sabiedriskām vietām, vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku, iespēju robežās neizmantot sabiedrisko transportu;

4.12.7. pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei izmantot kādu no šādām iespējām:

4.12.7.1. piegādi mājoklī, izvairoties no kontakta ar piegādātāju;

4.12.7.2. pārtikas vai preču piegādi ar tuvinieku palīdzību, atstājot tās pie durvīm;

4.12.7.3. lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku;

4.12.7.4. ja nav citu risinājumu, veikalu apmeklēt ar medicīnisko masku stundās, kad veikalā mazāk cilvēku, ievērojot 2 metru distanci no veikala apmeklētājiem un pārdevējiem un ievērojot roku un klepus higiēnu;

4.13. atļaut Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un stacionārās ārstniecības iestādēs strādājošām ārstniecības personām, kā arī Slimību profilakses un kontroles centrā strādājošiem epidemiologiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Veselības ministrijai virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

5. Pasākumus finansēt no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2020. gadam", kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.

6. Noteikt, ka likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 3. panta otrajā daļā noteiktā valsts institūcija ir attiecīgās nozaru ministrijas, kuras apkopo un iesniedz Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.

7. Valsts kancelejai saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 9. panta trešo daļu paziņot Saeimas Prezidijam par Ministru kabineta pieņemto lēmumu un atbilstoši minētā likuma ceturtajai daļai informēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus par pieņemto lēmumu.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Veselības ministre I. Viņķele

Izmantotie resursi:
https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitat...