Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:85, Did:0, useCase: 0

Kāda ir īsta sieviete vīrieša acīs jeb, ja vēlies būt mīlēta, kļūsti par īstu sievieti

Redakcija
Redakcija

Īsta sieviete, pirmām kārtām, piesaista vīrieti ar savu iekšējo pasauli. Izskats, prāts, vecums, sociālais stāvoklis, rkastura īpašības- tas viss, pēc būtības, ir ļoti otršķirīgs. Kādai tad jābūt iekšējai pasaulei, kas piesaista stipro dzimumu (un vispār apkārtējos cilvēkus)? Atbilde ir ļoti vienkārša- tā ir tava prasme baudīt dzīvi un mīlēt sevi. Ja tu esi iemācījusies priecāties par dzīvi, vienalga, vai tu strādā vai atpūties, dzer kafiju vai sēdi pie auto stūres- tu piesaistīsi sev visu to cilvēku uzmanību kuri atrodas tev blakus. Kaut gan, priecāties par dzīvi- tā nav vienkārša māksla, taču, apgūstot to, to kļūsti par spēcīgāko magnētu.

ĪSTA SIEVIETE ATTIECĪBĀS AR VĪRIETI

Mīlestība pret vīrieti sākas ar mīlestību pret sevi.

Parasti taču mēs domājam tieši pretēji: "Kad mani kāds iemīlēs, tad arī es iemīlēšu pati sevi". Taču tikmēr, kamēr sieviete nepiedzīvos mīlas romānu pati ar sevi, katrs vīrietis būs tikai psihoterapeits, kas centīsies izārstēt viņu no nepatikas pret sevi un bailēm palikt vienai. Patiesa, dziļa mīlestība rodas tikai sajūtoties pilnīgai. tad arī vīrieša mīlestība piedzims savā augstākajā izpausmē- kā sevis dāvana viņam un nevis kā centieni būt kādam vajadzīgai, noderīgai, lai sajustu savu pilnvērtību.

Vīrietis mīl nevis pašu sievieti, bet savas sajūtas esot blakus viņai.

Tāpēc īsta sieviete nenozīmē būt pašai skaistākajai, pašai gudrākajai un noteikti ne pašai veiksmīgākajai sociālā plānā. Īsta sieviete dāvā vīrietim ne tikai prātu, skastumu, ķermeni, veiksmi, bet arī SAJŪTAS (stāvokli). Sievietei, kas spēj radīt vīrietim īpašu stāvokli, sajūtas, kas liek viņam justies kā īstam vīrieti, vienmēr būs piekrišana un pielūdzēji. šo stāvokli viņa rada, baudot dzīvi, priecājoties pati par sevi vīrieša sabiedrībā un apbrīnojot savu vīrieti. Un vīrietis vienmēr tieksies pēc šī īpašā stāvokļa un sajūtām. Tas viņu pievelk kā magnēts. Īsta sieviete kultivē sevī sievišķību, la ar to apdāvinātu vīriešus (mīļoto, pielūdzējus, draugus, paziņas, vienkārši garāmgājējus).

Vēlme mīlēt dzimst iekšienē.

Šai vēlmei, kā likums, nav nekāda sakara ar to, ir vai nav tai atbilstošu objektu īstas sievietes apkārtnē. Kad sieviete domā, ka "nav nekādas izvēles" un, ka viņas apkārtnē nav īstu vīriešu, kas būtu pelnījuši viņas uzmanību, tas var liecināt par to, ka viņa vēl nav gatava mīlēt. Viņa vēlas kaut ko citu (apprecēties, būt kā visas, nebūt viena, sakārtot savu dzīvi). Iespējams, viņa baidās mīlēt (viņas sirds ir nocietināta ieoriekšējās pieredzes dēļ). Un tie "nepiemērotie" vīrieši, kas ir apkārt, tikai atspoguļo viņas iekšējo stāvokli. Taču tiklīdz sieviete nobriest īstai, dziļai mīlestībai, jautājums "piemērots- nepiemērots" pārstāj būt noteicošais. Objekts (un bieži vien ļoti "piemērots) materializējas pats no sevis.

Sievietes mīlas dāsnums piesaista viņai mīlestību.

Ja sieviete vēlas būt mīlēta, viņai jāmāk piepildīt ar mīlestību visu, kar ko tā saskaras. Dāvāt mīlestību, izpaust to, domāt un runāt par to, baudīt to. Tas, ko mēs atdodam Visumam, pie mums arī no visuma nāk atpakaļ. Tā arī mīlestība atnāk pie sievietes kā atbilde uz spēju dāvāt šīs jūtas citiem. Ja sieviete sev apkārt radījusi mīlas auru, viņa nekad nepaliks nemīlēta. Savukārt, sieviete, kas gaida mīlestību, bet pati to nedāvina, ir kā trauks bez dibena, kuru piepildīt nav iespējams. Mīlestībai ir jābūt kā ieelpai un izelpai, nevis tikai ieelpai. Ja tu izelpo mīlestību, viņa tevi atradīs dabiskā veidā.

Vīrieši- tie ir Dievi.

Jebkurš vīrietis ir Dievs. Tieši tā. Ja viņš uz tevi neatstāj dieva iespaidu, tātad jūs raugāties viņā ar kritiska saprāta acīm. Dievs viņā var izpausties, varbūt, tikai par vienu procentu. Jo viņš vēl sastapis Sievietei, kura iedvestu viņā ticību sev.
Īsta sieviete saskata vīriešos Dievus. Protams, arī Dieviem ir trūkumi, bet vai tad Dievietēm to nav? Īsta sieviete nekonkurē ar vīriešiem un nepierāda viņiem savu pilnību. Viņa tos nepārtaisa un neaudzina (vai gan drīkst pārveidot dievu?). Viņa redz visu labāko, kas ir katrā no viņiem. Īsta sieviete mīl, novērtē un ciena vīriešus VISPĀr, kā šķiru. Šāda nostāja viņas dzīvē paver telpu interesantiem un cienīgiem vīriešiem.

Lai apburtu vīrieti, sievietei pašai jābūt apburtai.

Ja sieviete vēlas iedvesmot vīriešus- viņai pašai jājūtas iedvesmotai. Ja sieviete vēlas viņos iedegt dzirksteli, viņai pašai jābūt kā dzirkstelei. Sievietes apburošums- tā ir viņas dzīves mīlestība, romantiskums un noslēpumainība. Nav svarīgi, kas sievieti apbur- sapņi, jauna kleita, frizūra, grāmata, filma vai atmiņas. Tas rada iekšējo gaismu, kuru nav iespējams nesajust.

Blakus īstai sievietei vienmēr ir vieta varoņdarbam.

Sieviete rada vietu varoņdarbam. Viņa rosina vīrietī vēlmi būt spēcīgam, nenorādot viņam pienākumsu un nesakot "tev jādara", bet maigi ieaicinot pasakā "Varonis un princese". Viņa rada aizkustinošas ievainojamības un neaizsargātības ilūziju, rosinot vīrietī vēlmi spert tādus soļus, kuru rezultāts būs viņa apbrīna un atzinīgs acu skatiens. īsta sieviete sagatavo vīrieti atbildīgu soļu speršanai pamazām un nemanāmi, nspeciāli neko šim nolūkam nedarot, tikai esot mīļa, maiga, mīloša.

Īsta sieviete nav feministe.

Īsta sieviete neiesaistās šādos klubiņos. Viņa nekad neapgalvo: "visi viņi vienādi...". viņa zina, ka vīrieši ir dažādi. Katra sieviete veido savu visumu, un viņu ieskauj tie vīrieši, kurus viņa piesaista savai dzīvei; jo mums apkārt vienmēr ir mūsu atspulgi.
runājot ar draudzenēm par savu vīrieti, īsta sieviete nekad neuzsvērs viņa trūkumus, nekritizēs un nenoniecinās viņu.

Īsta sieviete pat nepatīkamas lietas prot pateikt korekti un draudzīgi.

Vņa tās pasaka vīrietim tā, lai veicinātu attīstību uz labo pusi, nevis lai pazemotu. Tā pat vairāk ir māksla- būt labvēlīgai tad, kad jāpasaka par kļūdām vai trūkumiem.

Svarīgs ir nevis tas, ko sieviete saka, bet gan- kā viņa saka.

Viņa runā, saglabājot savu pašcieņu un arī tā cilvēka pašcieņu, ar kuru viņa runā. Viņa zina, ka pat kritiku var pasniegt tā, ka tas iedvesmos varoņdarbam. Un tomēr viņa vienmēr izvēles iespēju atstāj pašam vīrietim.