Kas ir Geštaltterapija un ko dara Geštaltterapeits. 1. daļa

Uz šiem jautājumiem atbild geštaltterapeite, stila un tēla konsultante Dace Mūsiņa.
Visvienkāršākā atbilde būtu – geštaltterapija ir viens no psihoterapijas novirzieniem, kas palīdz cilvēkiem risināt attiecību problēmas, apzināties savas jūtas un vajadzības, ieraudzīt savas iespējas un izdarīt izvēles, saskatīt un pieņemt savas stiprās (un arī vājās) puses un iemācīties atrast un ņemt no dzīves to, kas katram konkrēti ir nepieciešams.

Drukāt

Savukārt, geštaltterapeits ir profesionālis ar augstāko humanitāro izglītību, kurš ir mācījies geštaltterapiju akreditētā mācību iestādē (piemēram, Rīgas Geštalta institūtā – www.gestalt.lv), apguvis programmā paredzētos priekšmetus vajadzīgajā apjomā, izgājis praktisko apmācību un supervīzijas, nokārtojis pārbaudījumus un saņēmis geštaltterapeita sertifikātu, un, visticamāk, ir arī Latvijas Geštalta terapijas asociācijas biedrs. (Šobrīd visredzamākā geštaltterapijas pārstāve Latvijā ir geštaltterapeite Solvita Vektere, vadījusi TV raidījumu “Šeit un tagad”, intervēta un publicējusies daudzos žurnālos).

Tomēr tā būtu ļoti formāla, vienkāršota un arī nepilnīga atbilde – kas, iespējams, nesniedz jums priekšstatu par geštaltterapijas būtību un metodēm. Tādēļ, mēģināšu paskaidrot saviem vārdiem un balstoties uz savu pieredzi.

Kas notiek aiz geštaltterapeita kabineta durvīm?

Kas tad īsti notiek aiz geštaltterapeita kabineta durvīm, kur ieradies cilvēks, kam nepieciešama psiholoģiska palīdzība, emocionāls atbalsts un risinājums darba, izaugsmes vai personiskajām problēmām?

Vispirms laikam labāk pateikšu, kas tur nenotiek – geštaltterapeits neuzstāda diagnozes, neizraksta tabletes, nedod konkrētus padomus, nevērtē un nemāca klientam, kā viņam būtu jādzīvo.

Visticamāk, geštaltterapeits ir blakus, rada drošu vidi, uzklausa, sarunājas, interesējas, uzdod jautājumus, pārsvarā atbalsta (tomēr reizēm arī “frustrē” – t.i. nepiekrīt, apšauba, uzdod “neērtus” jautājumus, utt.), izklāsta savus novērojumus par klienta komunikācijas veidu un ķermeņa valodu, piedāvā veikt kādu darbību vai eksperimentu (piem. pateikt kādu frāzi vai izdarīt kustību) un visu laiku vaicā par sajūtām.

Kāpēc man būtu kaut kas jāsajūt, vai arī jāapzinās ko es sajūtu?

Bieži vien tieši “sajušana” klientam ir visgrūtākā – viņš neapzinās ko tieši sajūt katrā konkrētā gadījumā, nezina jūtu un sajūtu nosaukumus – un arī nesaprot kāpēc viņam vispār būtu kaut kas jāsajūt un kāpēc terapeits viņam “piesienas” par šo sajušanu. Jā, tas var būt arī sāpīgi – sākt vispār kaut ko sajust, jo, ja mēs sev atļaujam sajust prieku, patiku, baudu, gandarījumu, mīlestību – tas neizbēgami nozīmē, ka sāksim just arī sāpes, bēdas, skumjas, riebumu, dusmas, naidu, utt. Un tieši tādēļ daudzi cilvēki izvēlas (iespējams, paši to neapzinoties) “anestezēt” sevi un nejust vispār neko – tā ir vieglāk un vienkāršāk! Tomēr šī “anestēzija” cilvēkam liedz ne tikai kaut ko sajust – bet arī saprast ko viņš vispār grib, kas patīk un nepatīk.

Jo tieši jūtas un sajūtas atbild par “gribu-negribu”, “patīk-nepatīk” izvēlēm – un tad paliek tikai “vajag”, “jādara” un sekošana apkārtējo (nevis savām) vēlmēm un vērtībām. Vai tas nav skumji un garlaicīgi?

Apkopojot varu teikt, ka geštaltterapija ir divu cilvēku un personību saskarsme un saruna, kuras rezultātā jūs kā klients kaut ko apjaušat, apzināties, sajūtat, pārdzīvojat, noformulējat sev vai “saliekat pa plauktiņiem” par tēmu vai problēmu, ar kuru esat atnācis pie terapeita.

Vai geštaltterapeits izmanto arī kādas citas metodes papildus sarunai?

Metožu ziņā geštaltterapija ir plaša un elastīga, un var izmantot dažādus atšķirīgu psihoterapiju virzienu elementus un paņēmienus. Papildus sarunai terapijas sesiju laikā terapeits var piedāvāt vai izmantot sekojošas metodes:

§ Ķermeniskā apjaušana – geštaltterapeits pievērš uzmanību klienta ķermeņa izpausmēm – pozām, kustībām, žestiem, balss tonim, elpošanai, un kopīgi mēģina apjaust, ko tās mēģina paust par klientu.

§ “Spēles” vai “vingrinājumi” – piem. ķermeniska situācijas “realizēšana darbībā”, sev “labākās vietas” atrašana telpā, tuvošanās un attālināšanās vērojot savas sajūtas, utt.

§ Darbs ar metaforām – geštaltterapeits var piedāvāt klientam atrast salīdzinājumu vai tēlainu apzīmējumu kādai viņa sajūtai, simptomam vai situācijas – un pastāstīt vai attēlot to.

§ Lomu spēle jeb monodrāma – klients pats ar terapeita palīdzību iejūtas kādā iedomātā vai reālā tēlā – vai vairākos tēlos (lomās) pēc kārtas.

§ Mākslas terapijas elementi – zīmējums, kolāža, dzeja, mūzika, deja, kustības.

Tuvāka informācija: Weyergans High Care centrā, Antonijas ielā 10, tālr. 67331198, 29192643

Ieskaties! Tas var noderēt!

Hjūstonas Universitātes pētniece, rakstniece un profesore Dr. Brenē Brauna pēdējos desmit gadus ir pētījusi konceptu, ko dēvē par dzīvošanu no visas sirds (“wholeheartedness”), un meklējusi atbildes uz jautājumiem: ko nozīmē dzīvot autentiski un ar sava vērtīguma apziņu? Kā pieņemt savu nepilnību un atzīt, ka esam gana labi? Viņas uzstāšanās vietnē TEDx (2010) ir skatīta vairāk nekā 15 miljonu reižu.

Katru dienu tiekam bombardēti ar pieņēmumiem par to, kādiem mums jābūt un kādiem standartiem jāatbilst. Tomēr atkal un atkal nākas atzīt – mūsu dzīve šo augsto latiņu nesasniedz. Dažkārt, lai izpatiktu citiem, izliekamies par to, kas patiesībā neesam, un savas dziļākās ilgas noliekam malā. Tāda ir “perfektās dzīves” cena...

Autores unikālā spēja savīt psiholoģiskus pētījumus ar personisku stāstījumu padara “Nepilnības dāvanu” lasīšanu par uzmundrinošu sarunu ar sirdsgudru draudzeni. Uzmanieties – viņas drosme dzīvot no visas sirds var būt lipīga!

Grāmata nopērkama Zvaigzne ABC un visās lielākajās Latvijas grāmatnīcās.

Drukāt

Tev jābūt autorizētam,