Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:163, Did:0, useCase: 0

Nekorekti uzstādītas diagnozes dēļ Lauma zaudējusi kāju. Ārstēšana turpinās Vācijā

Redakcija
Redakcija

Pagajušā gada (2015.) nogalē Laumai Latvijā uzstādīta nekorekta diagnoze un attiecīgi noteikta aplama, pat kaitējoša ārstēšana, tomēr pateicoties vecāku uzņēmībai un ziedotāju atbalstam, mazā meitene šobrīd var ārstēties Vācijā. Šodien, 12.05.2016., Labdarības Lapa Snowflake saņēma un apmaksāja kārtējo rēķinu par mazās Laumas ārstēšanu, šoreiz par ķīmijas terapiju . Bērns diemžēl ir pilnībā zaudējis kāju, šobrīd pārcieš smagas ķīmijas terapijas.

Arī iepriekš plānoto operāciju plaušām (bija paredzēta vakar, 11.05.) vācu ārsti tomēr atlika Laumas veselības stāvokļa dēļ (Vācijā tika atrasts veidojums plaušās). Visas manipulācijas, pārbaudes un ārstēšanās Vācijas slimnīcā ir gana dārgas, un vecāki jau otro nedēļu gaida atbalstu no Latvijas valsts, taču S2 veidlapa joprojām kavējas. Vai šī ir parasta ierēdņu birokrātija, nolaidība vai ciniska neieinteresētība? Ar kādu gan valsts atbalstu var rēķināties smagi slims bērns, ja vienīgais, ko NVD sniedz, ir TUKŠI SOLĪJUMI?

Kad Lauma par saziedotajiem līdzekļiem ieradās Minhenes klīnikā, turienes onkologi bija neizpratnē, kā iespējams ielaist šo smago slimību tik tālu. Atgādināšu, ka precīza diagnoze Laumai tika uzstādīta Vācijā, kad vecāki uz Vācijas klīniku nosūtīja analīzes histoloģiskajiem izmeklējumiem, arī šīs analīzes tika veiktas par ziedojumiem. Man grūti kādu konkrēti šajā situācijā vainot, bet iktdienā saskaroties un kontaktējoties ar onkoloģijas pacientiem, rodas iespaids par konsekventu paviršību, nekompetneci, pat apātiju. Ja manā pieredzē šis būtu vienīgais gadījums, iespējams es nebūtu tik kategoriska. Bez šaubām, esmu Latvijā saskārusies arī ar augsta līmeņa profesionāļiem onkoloģijā un paldies viņiem par šo medus karoti darvas mucā. Neminot ne konkrētas iestādes, ne arī vārdus, bildīšu, ka mums Latvijā ir nodibinājumi un fondi, kuri dāsni piedāvā savu palīdzību gadījumos,kad nepieciešams segt ceļa izdevumus ja vietējā ārstēšanās nav iespējama (vai noteikta nepareiza diagnoze): visi izdevumi tikšot segti no fonda/nodibinājuma vai kādas citas juridiskas personas līdzekļiem. Un man rodas jautājums, KUR ir šie dāsnie labdari, kad jāpalīdz Laumai? Un kā ar citiem gadījumiem, kuri nav publiski tik skaļi izskanējuši?

Diemžēl Laumas ārstēšana būs ilgstoša, tāpēc ziedojumu vākšana turpināsies.

Laumai par saziedotajiem līdzekļiem jau ir pasūtīta kājas protēze, lai to varētu pielikt, meitenītei jāpanāk stāvokļa uzlabojums, jāpārdzīvo smagas ķiīmijas terapijas un plaušu operācija. Par atgiešanos mājās runāt ir pāragri, bet Laumiņ es, un visi , kuri Tevi atbalsta, kā arī visa “Snowflake” komanda ir ar tevi un taviem vecākiem!

Es vēlos no sirds pateikties visiem, kuri snieguši Laumai atbalstu - grupai “Prāta Vētra”, Jelgavas ledus hallei, Katrīnai Caunei, naktsklubam “Coyote Fly”, Rīgas Gospeļu korim, basketbola klubam “Jelgava”, Jelgavas pilsetas pasvaldibas policijai, Latvijas Bankai, Joranam Steinhoueram, muzikāli izklaidējošajam atpūtas klubam “9 Vilnis”, Aivaram Rakovskim un draugiem, korim “Pa Saulei” un paldies visiem individuālajiem ziedotājiem, kuri nepalika un nepaliks vienaldzīgi!’’’

Biedrība vērsīsies NVD , lūdzot skaidrojumu par radušos situāciju, un operatīvākajiem veidiem problēmas risināšanā.

     [+] [-]

, 2016-05-25 22:01, pirms 4 gadiem
Skatos savas mīļās mazmeitiņas uzticības pilnajās actiņās un pazemīgi lūdzu: ļaudis, palīdziet un glābiet, jo cīņa par dzīvi ir tikai sākusies. Līdz šim Laumu vajājušas neveiksmes, kā rezultātā amputēta kājiņa, pamatā visam nepareiza diagnoze un nolaidīga ārsta attieksme. Ko es varu sacīt bērnam, ko solīt, kā mierināt? Vārdu tādu nav. Tādēļ atliek viena iespēja: lūgt Jums būt žēlīgiem pret bērna likteni, atbalstīt un ieskatīties šajās skaidrajās acīs ,kas tic laimīgam iznākumam, saulainai bērnībai, rotaļām ar mazo brālīti. Viņa ir tik izcietusi, ka ne katrs pieaugušais to izturētu. Nezinu, kā vajadzētu lūgt, lai cilvēki vienaldzīgi nepaiet garām un neaizmirst.Tikai ieskatieties šo bērna acu mēmajā lūgumā un pasniedziet palīdzīgu roku, kaut ar mazumu, jo mēs esam vesela tauta un kopā tie ir gandrīz 2 miljoni. Bail ir nedarīt bērna labā neko un gaidīt, jo tāda laika gaidīšanai nav. Paldies!