Ko darīt, ja tu esi cietis no vardarbības

Pāridarītājs var būt kāds no ģimenes locekļiem, draugs, kolēģis, skolotājs, svešinieks vai jebkurš cits cilvēks. Tas nav pieņemami, ja cilvēks izturas vardarbīgi savstarpējās attiecībās. Varmāka parasti noliedz vardarbības faktu vai arī saka, ka tas nav bijis nekas sevišķs, vaino upuri, citus cilvēkus un apkārtējos apstākļus. Vardarbīga situācija nenotiek tāpēc, ka varmāka nebūtu sevi kontrolējis. Tā ir viņa paša izvēle – rīkoties vardarbīgi.
Apstākļi un nepatīkamā notikuma detaļas var būt visdažādākie, tomēr, uz visām šīm situācijām ir attiecināms fakts – neviens nav pelnījis būt par vardarbības upuri, neviens nav pelnījis, lai viņam nodarītu pāri! Katra pienākums ir aizstāvēt sevi un panākt, lai vardarbība tiktu pārtraukta.
Vardarbība zeļ, ja valda slepenība un bailes. Katram ir tiesības būt pasargātam no pārestībām, tāpēc par tām ir jāizstāsta. Varbūt Tu baidies, ka pavēstot citiem par vardarbību, tā pieņemsies spēkā. Taču, to noklusējot, Tu stiprini pāridarītāja varu un iedrošini viņu turpināt vardarbību.
Vardarbība var ietvert sevī vairākas formas:

fizisku vardarbību(sišanu, grūšanu, spīdzināšanu u.t.t.),
emocionālu vardarbību (aizskarošu izturēšanos, apsaukāšanu, pazemošanu, ņirgāšanos u.t.t.),
seksuālu vardarbību ( piespiedu iesaistīšana seksuālās darbībās u.t.t.),
novārtā pamešanu (ignorēšanu, nerūpēšanos).

Šīs nepatīkamās pieredzes sekas var izpausties gan kā izmaiņas fiziskajā veselībā (dažādas sāpes, kurām var arī nebūt redzama fiziska iemesla, fiziski ievainojumi, traucēta nervu sistēmas darbība, u.t.t.), uzvedībā (agresivitāte, pašdestruktīva uzvedība, u.t.t.), izmaiņās emocionālajā pašsajūtā (vainas sajūta, zems pašvērtējums, trauksme, bailes, u.t.t.). Pārciestās vardarbības rezultātā var rasties grūtības veidot noturīgas attiecības, rasties vēlme norobežoties, u.c.. Tomēr šīs izmaiņas vai grūtības nav neatgriezeniskas, Tu vari mainīties un tikt ar tām galā, arī saņemot nepieciešamo palīdzību.

Tu vari izvēlēties pārtraukt vardarbīgu izturēšanos pret sevi, Tev ir tiesības prasīt un saņemt palīdzību!

Ja nolem rīkoties:
• Droši zvani policijas dežūrdaļai pa tālruni 02 (no mobilā telefona 112)
• Ja nepieciešama ātrā medicīniskā palīdzība, Rīgā to var izsaukt pa tālruni 03 (zvanot no mobilā telefona 112). Citās pilsētās un rajonos neatliekamā medicīniskā palīdzība tālrunis var būt atšķirīgs.
• Psiholoģisko palīdzību - gan individuālu, gan atbalsta grupu veidā - Rīgā var saņemt Krīzes centrā „Skalbes” – tālrunis 67222922 begin_of_the_skype_highlighting              67222922      end_of_the_skype_highlighting. Tepat vari konsultēties arī ar juristu, kas specializējies cilvēktiesību jautājumos. Šeit iespējams saņemt arī informāciju par palīdzības iespējām citās Latvijas pilsētās un rajonos.

skalbes.lv