Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource1), Fid:128, Did:0, useCase: 0

Cilvēki fenomeni jeb neparastas spējas, kurām nav izskaidrojumu

Par cilvēku neparastajām spējām dažādos avotos ir rakstīts visai daudz. Pie kāda vīra ķermeņa gluži kā pie magnēta turas metāliski priekšmeti, cits galvā spēj sareizināt piecciparu skaitļus, vēl cits no attāluma spēj pārvietot priekšmetus…


20. gadsimta deviņdesmito gadu sākumā viena no Ņujorkas televīzijas studijām saviem skatītājiem demonstrēja cilvēku-lāpu: tipisks neliela auguma afroamerikānis apsēdās krēslā, raidījuma vadītājs viņam iedeva laikrakstu, kuri vīrietis atvēra un iegrima lasīšanā. Kamera, kas bija virzīta uz avīzes lappuses vidusdaļu, rādīja, ka lapā ātri parādās melns plankums, tad papīrs strauji uzliesmoja, un «izmēģinājuma trusītis» to svieda prom.

Dzīvā lāpa

Šī cilvēka fenomens slēpās tajā apstāklī, ka viņš ar savu elpu varēja likt degt viegli uzliesmojošiem priekšmetiem – sākot no laikraksta līdz pat kabatas lakatiņam. Protams, ka, pateicoties šīm neparastajām spējām, viņa dzīvē bija radušās daudzas problēmas un nepatikšanas. Pēc pirmās fenomenālās degšanas izpausmes vīrieti atbrīvoja no darba, viņš nevarēja iet uz kafejnīcām un restorāniem, joēdienkarte viņa rokās regulāri aizdegās... Arī gulēt vīrietis varēja tikai uz muguras, lai ar savu elpu neaizdedzinātu gultas veļu.

Speciālisti, kuri izmeklēja «Dzīvo lāpu», izteica viedokli, ka viņa organismā izstrādājas fosfora ūdeņradis, kurš gaisā uzliesmo pats no sevis (pateicoties tieši šai gāzei, mēs kapos un purvos redzam «klīstošās ugunis»).

Tieši fosfora ūdeņradis izdalās biomasas sadalīšanās rezultātā, bet procesi, kas izsauc tā veidošanos dzīvos organismos, nav noskaidroti.

Spirtotais japānis

Daudz lielāku «dzīvās lāpas» popularitāti ieguva viņa japāņu kolēģis, par kuru pasaules prese rakstīja 20. gadsimta otrajā pusē. Viņa metabolisms nospēlēja ne mazāk ļaunu, bet ne tik bīstamu joku: savā organismā nonākušos kartupeļus, cukuru un dažus citus produktus viņš pārstrādāja spirtā. Japānim pietika tikai papusdienot, lai viņš būtu piedzēries, it kā vienā rāvienā būtu iztukšojis glāzi sakē.

Šo unikālo gadījumu aktīvi apsprieda vietās, kur pulcējās daudz vīriešu, no kuriem daudzi japāni apskauda. Taču arī viņa liktenis bija bēdīgs. Viņu atbrīvoja no visām darba vietām par alkoholismu.

Asaru vietā bumbiņas

Libānas ciematā Fakiha dzīvo meitene Hasna, kurai 2000. gadā palika 12 gadu. Toreiz sensāciju radīja viņas dīvainais fenomens: meitenei raudot no acīm nelija asaras, bet mazas stikla bumbiņas. Bumbiņu analīze, ko veica Beirutas speciālisti, liecināja, ka tās sastāv no neizskaidrojamas izcelsmes organiskas vielas. Bumbiņu apvalks ir ciets, bet tā iekšpusē atrodas visparastākais asaru šķidrums.

Līgava ar čūsku indi

Līdzīgi fenomeni bija sastopami arī Krievijā. Savulaik lielu popularitāti ieguva «Lēdija Makbeta no Mcenskas muižas», taču daudz mazāk pazīstams ir 1860. gada «Mcenskas fenomens». Divus gadus pirms tā zemnieku meitenei Proskovijai Ignatjevai nomira līgavainis. Viņa nāves iemeslu noskaidrot neizdevās. Proskovija ilgu laiku sēroja līdz kamēr ieskatījās mirušā līgavaiņa jaunākajā brālī, kuru drīzumā sagaidīja tāds pats liktenis kā brāli- arī viņš nomira. Tikai pēc trešā Ignatjevas līgavaiņa kandidāta nāves vietējā vara sāka satraukties.

Šo gadījumu pētīšanā tika noskaidrots, ka visiem trim puišiem pirmsnāves simptomi bijuši vienādi, kas atgādināja saindēšanos ar čūsku indi. Turklāt visos gadījumos līgavaiņi mira, saņemdami no Proskovijas pirmo skūpstu.

Neiedziļināsimies izmeklēšanas sīkumos, taču tās gaitā noskaidrojās interesanta lieta: ekstāzes brīdī meitenes siekalās parādās spēcīgi iedarbīga viela, kas ir līdzīga čūsku indei. Sakarā ar to, ka kaisles brīdī meitene koda saviem izredzētajiem mēlē vai apakšlūpā, inde caur rētu nokļuva asinīs.

Kulagina pati cieš no ārstēšanas

Viens no Nineles Kulaginas fenomena pētniekiem lūdza, lai viņu eksperimenta nolūkā izārstē no radikulīta. Kulagina dažas minūtes virzīja roku virs sāpošās vietas, nepieskaroties cilvēkam, kuram šķita, ka uz sāpošās vietas ir uzlikts sinepju plāksteris. Pēc Kulaginas aiziešanas slimnieka sieva konstatēja, ka viņas dzīvesbiedra mugura ir pārklāta ar pelēku pulveri. Tālākie pētījumi parādīja, ka no Kulaginas plaukstām procedūras laikā izdalījās kādu mazu daļiņu sāls, kura sastopama dzīvos organismos. Acīmredzot, ka intensīva tās zaudēšana ārstniecisko, kā arī demonstratīvo seansu laikā noveda pie straujas veselības pasliktināšanās pašai Kulaginai.

Dzīvsudraba cilvēks

Visneticamākais Krievijas iedzīvotājs ir «dzīvsudraba cilvēks» Nikolajs Žigačevs. 1990. gadā pilnīgi veselam, četrdesmit gadus vecam mūrnieku brigadierim Nikolajam Žigačevam sāka sāpēt kreisā kāja, uz kuras drīzumā parādījās augonis. 30. martā viņu ievietoja Krasnojarskas novada Sosnovogorskas slimnīcā, bet dienu vēlāk augoni pārgrieza, un, ārstiem par brīnumu, no tā izdalījās metāliskais dzīvsudrabs! No griezuma vietas ripoja mazākas un lielākas bumbiņas, kuras tika savāktas mēģenē, kopā- pieci milimetri. Analīzes parādīja, ka tas tik tiešām ir dzīvsudrabs ar nelielu titāna piejaukumu.

2. aprīlī dažādās Žigačeva ķermeņa daļās tika pārgriezti vēl vairāki, pēkšņi parādījušies, augoņi, un no visiem izdalījās dzīvsudrabs. Rentgena izmeklēšanā tika konstatēti jauni dzīvsudraba rašanās avoti pēdās, kaulos un locītavās. Kopš tā brīža Žigačevs kļuva par slimnīcas pastāvīgo pacientu: operācijas tika veiktas viena pēc otras. Dzīvsudrabs krājās jau bijušo operāciju vietās, un iepriekšējās rētas tika grieztas no jauna vairākas reizes! Krasnojarskas novada slimnīcas ķirurgi Vladimirs Aristarhs un Aleksandrs Ševčenko , kuri Žigačevu operēja ne reizi vien, apgalvoja, ka no katra augoņa izdalījās dzīvsudrabs, kuru varētu ievietot ne tikai tējkarotē, bet pat ēdamkarotē! Kamēr pacients atradās slimnīcā, no viņa ķermeņa tika savākti 350 mililitri (gandrīz divas glāzes) dzīvsudraba!

Dzīvsudrabs arī asinīs un urīnā

1992. gada 25. novembrī Žigačevs atkal nokļuva slimnīcā. Viņam tika veikta rentgena izmeklēšana un datortomogrāfija. Krievijas Medicīnas-tehnisko zinātņu akadēmijas žurnālā ir publicēti šo analīžu rezultāti, no kuriem izriet, ka dzīvsudraba rašanās avoti atradās visdažādākajās ķermeņa vietās, dziļumā no 0,5 līdz 2 centimetriem. Pēdējā pētījumā tika konstatēta metāla klātbūtne kaulu audos. Tomogrāfs uzrādīja arī dīvainu veidojumu sirds virspusē – tas bija simetrisks dzīvsudraba tīkls! Dzīvsudraba klātbūtne tika konstatēta arī asinīs un urīnā.

Dzīvsudraba punkti pamazām pārņēma visu slimnieka ķermeni. Piecus gadus Žigačevs cīnījās ar neredzamu un mokošu slimību, kuras priekšā ārsti bija bezspēcīgi, līdz 1995. gada pavasarī nomira, tā arī palikdams par neizskaidrojamu fenomenu.

Noliedz zinātnieka atklājumu

Kaut gan viens izskaidrojums šim fenomenam tomēr ir. Vairāk nekā pirms 20 gadiem pasaules presē parādījās franču zinātnieka Kervrana publikācijas par elementu bioloģisko transmutāciju dzīvā organismā. Kad fiziķi eksperimentāli pierādīja, ka, pielietojot elementārdaļiņu paātrinātāju, ir iespējams vienu elementu pārvērst par citu, piemēram, dzīvsudrabu par zeltu, tad viņiem noticēja visi. Bet, kad nepazīstams biologs paziņoja par to, ka viņš ir atklājis elementu transmutāciju dzīvā organismā, viņam nenoticēja neviens. Toreizējā padomju prese Kervranu pat atzina par izdomātu personu!

Slepenie izmēģinājumi

20. gadsimta septiņdesmito gadu sākumā Kara medicīnas akadēmijā Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga) notika neparasti eksperimenti, kuros tika pētīta kālija sāļu pārvietošanās caur bioloģiskām membrānām. Eksperimenta laikā tika fiksēts kālija pārvēršanās (transmutācijas) par nātriju efekts. Mēģinājumus veica vairākkārtīgi. Šķīdumā pēc membrānas šķērsošanas viens elements izzuda, bet tā vietā parādījās līdzvērtīgs daudzums cita elementa. Raksts par šiem eksperimentiem tika publicēts Kara medicīnas akadēmijas slēgtajos izdevumos. Tā autori atsaucās uz vienu no «neeksistējošā» Kervrana agrajiem rakstiem.

Materiāla sagatavošanā izmantota publikācija laikrakstā «Тайны ХХ века» un eniostudija.lv

     [+] [-]

, 2012-06-02 02:24, pirms 8 gadiem
Ir lietas neapsaubami kurus mes nevaram ar logiku izskaidrot, bet tas nenozime ka tas lietas nenotiek un nenotika. Piemeram ar brinumiem ko Jezus Kristus paveica. Pati esmu ari sad tad gaisredzibas retos brizos spejusi pavert lodzinu prata, no kurienes pareizi secinajumi par cilvekiem staro ara. Ka es varetu zis lietas zinat?? Es nezinu. Esmu ari lietojusi Therapeutic Touch, kur dziedinosa krasu vibracija staro ara no manas kreisas rokas, kura ir stipri pieladeta ar magnetu un lidz, bez cilveku aiztiksanas, no dazadam sapem atbrivot. Bet viss kas mani, notiek tikai ar Dieva aizgadniecibu - nevaru visiem palidzet. Ir vienmer Dieva lemums kam varesu palidzet. Tagad, ka teologe, nodarbojos vairak ar aizlugsanu. Zinu ka tas gan ir palidzejis cilvekiem kuriem likas bezizejas stavoklis. Bet atkal, viss Dieva rokas, tikai Vins zina kad un ka kads cilveks tiks izarstets. Esmu tikai ta Kunga kalpone.

     [+] [-]

, 2012-06-02 05:37, pirms 8 gadiem
Kāpēc vainot un zaimot Dieviņu, ja kādam(arī sev) nespēji(un nespēj!) palīdzēt???
Ja esi tik enerģiska, kā sevi reklamē- tad- kāpēc es varu uzdot šādu jautājumu??? Atbildi pati sev- man atbildi nevajag...
Cilvēki, kuri par TO- ko sajēdz- sevi nereklamē. Viņus satiek īstajā brīdī un pareizajā vietā, un viņi paši palīdzību piedāvās- ne uzbāzīsies- jo redz.
Vēlu veiksmi un jauku Vasaru!!!