Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:363, Did:0, useCase: 3


Projektā „Katram savu tautastērpu” tapis arheoloģisko tērpu kalendārs un plānotājs 2017. gadam

Redakcija
Redakcija

Turpinot aizvadītajā gadā iedibināto tradīciju, projekta “Katram savu tautastērpu” ietvaros tapis kalendārs un plānotājs – “Dienrādis 2017”, kas šoreiz iepazīstina ar arheoloģisko tērpu. Izdevumu veidošanā piedalījušies Latvijas izcilākie tautastērpu eksperti, pētnieki un entuziasti.

Kalendārā iekļauti arheoloģisko tērpu apraksti latviešu un angļu valodā, savukārt plānotāja saturu papildina arī informācija par dažādām tēmām, kas saistītas ar arheoloģisko tērpu valkāšanas laika vēsturisko fonu un sadzīvi – pārtiku, tirgošanos, ieročiem un darbarīkiem, rotaļlietām un traukiem, kā arī rotām, tekstilmateriālu apstrādi un ornamentiem.

Arheoloģisko tērpu rekonstrukciju konsultante, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētniece Irita Žeiere par savu pieredzi projektā stāsta: “Tā kā mans darbs muzejā ir saistīts ar arheoloģisko tekstiliju pētniecību, bez liekas domāšanas piekritu Latvijas Nacionālā kultūras centra uzaicinājumam iesaistīties 2017. gada kalendāra veidošanas procesā. Mans uzdevums bija palīdzēt sagādāt fotosesijai 12 dažādus tērpu komplektus, kas pārstāvētu visas šeit kādreiz dzīvojošās etniskās grupas. Pirmajā brīdī vienkāršais uzdevums izrādījās sarežģītāks un apjomīgāks, nekā bija plānots, bet tas pārvērtās par vienu no interesantākajiem un radošākajiem darbiem, kādā nācies piedalīties. It sevišķi tas sakāms par abām ļoti noslogotajām fotosesijas dienām vasaras sākumā, kad darba procesā pēkšņi radušos problēmu risinājumi bija jāatrod viens pēc otra īsā laika sprīdī.
Liels gandarījums ir ne tikai par kalendāra tapšanas īpašo gaisotni un draudzīgo atmosfēru, bet arī par procesa rezultātu, kas vainagojies ar vizuāli krāšņu un kvalitatīvu izdevumu. Tas nebūtu izdevies bez visu projektā iesaistīto profesionāļu kopīgām domām un nesavtīga darba. Tāpat tas nebūtu iespējams bez atsaucīgu draugu atbalsta, kas palīdzēja ar savām rotām, tērpiem, to daļām vai dažādiem atribūtiem.”

Projekta vadītāja un idejas iniciatore Inga Oliņa “Katram savu tautastērpu” sauc par sirds darbu, kas dod spēku darīt, tajā ieguldīto laiku un pūles neskaitot: “Jebkurš, pieskaroties šai iecerei, labvēlīgi inficējas, un sāk darīt un radīt nevis atalgojuma, bet gandarījuma dēļ. Manuprāt, dienrāži un pats projekts "Katram savu tautastērpu" neiemieso senilumu, kā to varbūt varētu sagaidīt, bet cenšas uzrunā dažādu auditoriju, rādot mūsu priekšteču izcilo gaumes sajūtu mūsdienīgā veidā. Tāpat arī komunikācijas līdzekļus veidojam laikmetīgus, piemēram, tas, ka tautastērpu fotosesijai ir savs "making of” video, ir neierasti. Projektā tapušās fotogrāfijas ik reizi uzbur savu ainu, savu stāstu, arī katru modeli piemeklējām, domājot par tēlu, kuru vēlamies veidot.”

“Man ir liels prieks, ka varēju būt daļa no šī projekta, kur viens no interesantākajiem momentiem bija iedziļināšanās tā laika cilvēku dzīvesveidā un izskatā. Ikdienā, strādājot portretu, modes un reklāmas fotogrāfijas žanros, šķita interesanti, ka arī šeit man ir iespēja strādāt kā 7. – 14. gadsimta modes un portretu fotogrāfam.
Fotogrāfijā vēlējos ņemt vērā glezniecības kanonus, apvienojot abus medijus - fotogrāfiju un glezniecību, tādējādi piešķirot lielāku nozīmi tieši niansēm, gaismām, krāsām, nevis tehnoloģijai. Procesā fokusējos uz detaļām, simboliem - to nozīmi, ievedot katru no modeļiem tā laika sajūtās, liekot viņiem iztēloties sevi konkrētajā tēlā. Protams, šeit ir runa par tērpu, tomēr portretam ir liela nozīme, ieliekot katrā no fotogrāfijām dziļāku “kodu” kas zemapziņā nodod vairāk informācijas, nekā patiesībā sākumā mēs uztveram,” par bilžu tapšanas procesu stāsta fotogrāfs Mārtiņš Cīrulis.

“Dienrādis 2017” jau pieejams Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Rīgā, Pils laukumā 4 un drīzumā arī grāmatnīcās visā Latvijā.

Pārmaiņas piedzīvojusi arī vietne Katram Savu Tautastērpu, kas godam ir dēvējama par mūsdienīgu un bagātu latviešu tautastērpu katalogu internetā. Tāpat kā “Dienrādī”, vietnē tērpus rādām krāšņi, precīzi, bet radošā, interesantā veidā. Ir radīta virkne ar jaunām funkcijām, kas kataloga un vietnes apmeklētājiem palīdzēs iegūt to, vai vismaz tuvoties tam, ko sola projekta nosaukums - Katram savu tautastērpu. Piemēram, klikšķinot uz kartes, ikviens var atrast tās drānas, kas katram piedienētu pēc ģeogrāfiskās izcelsmes. Tērpi grupēti atbilstoši pieciem novadiem un dzimumiem - tiem, kas vēlas pārlūkot visus puišu vai visus meitu tautastērpus. Tagad ir iespējams veidot arī "Savu tautastērpu" favorītu sarakstu.
“Katalogs ir ieguvis arī daudzus citus jauninājumus, tomēr mērķis palicis nemainīgs - runāt par to, ar ko esam bagāti un rūpēties, lai daļa no šīs bagātības nonāk katrā mājā, katrā pūra lādē, katrā staltā un lepnā valkātāja mugurā,” tā projekta radošais līdzautors Edijs Majors.

Jau domājot par Latvijas valsts simtgades “Dienrādi 2018”, pateicamies par atbalstu “Dienrāža 2017” tapšanā Dziesmu un deju svētku lieldraugam Swedbank, Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, Tautas tērpu centram „Senā klēts”, SIA “Arctic Paper” un visiem, kas fotosesijā ļāva iemūžināt arheoloģisko tērpu sastāvdaļas un citus rekvizītus no saviem arhīviem!

Par projektu “Katram savu tautastērpu”:
Ceļā uz Latvijas valsts simtgadi 2018. gadā Latvijas Nacionālais kultūras centrs īsteno projektu „Katram savu tautastērpu”. Projekta mērķis ir stāstīt par latviešu tautastērpa izcelšanos, komplektēšanas un valkāšanas tradīcijām. Projekta interneta vietnē Katram Savu Tautastērpu ikviens var atrast sev atbilstošu tērpu, izpētīt tā detaļas un iegūt informāciju par meistariem un uzņēmumiem, kas darina tautastērpus.

Projekts “Katram savu tautastērpu” ir iekļauts Latvijas valsts simtgades svinību programmā. Latvijas valsts simtgades svinības notiks laikā no 2017. gada līdz 2021. gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir „Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.