Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Epadomi\CustomizationSource104), Fid:370, Did:0, useCase: 0

epadomi/Tava virtuve/Epadomi TV/Arhīvs/Reklāma

Iznācis žurnāla „Studija” decembra/janvāra numurs

Redakcija
Redakcija

Žurnāla „Studija” 111. numura fokusā – nāves tēma un tās vēstures gaitā mainīgie atspoguļojumi dažādās reliģijās un mākslā. To esenciāli izteic vēsturnieka un literāta Kirila Kobrina paustā atziņa: „Māksla sniedz iespēju pārvarēt nāvi; pati māksla tiek traktēta kā darbs, kas veikts konkrētajam indivīdam vienīgajā iespējamajā veidā.”

Kobrins numura tēmas sakarā raksta par Deivida Bovija nāvi kā „absolūtu mākslas darbu”: „Bovijs centās parādīt, ka aiz visiem raibajiem kultūras mēsliem, ko viņš pagrāba sev katram gadījumam, slēpjas nekas. Nevis „nekas neslēpjas”, bet tieši „slēpjas nekas”. Bovijs, kurš ar konceptuāliem tērpiem bija drapējis Neko, galu galā veica pašu radikālāko mākslas žestu: novāca visus drapējumus un parādīja nāvi kā izzušanu.”

Savukārt filozofs Artis Svece aplūko „memento mori mākslu”, kas runā par patiesu mirstīguma atskārtu, nevis noved mūs „banālībās un klišejās” jeb „mākslinieku ellē, kas jau stāvus piebāzta ar autodidaktiem, kuri kādā dzīves posmā nolēmuši gleznot galvaskausus, krustus un kapus”.

Nāves tēma ir klātesoša arī Ingas Bunkšes sarunā ar mākslinieku Kristianu Brekti un sociālantropoloģi Annu Žabicku, Anitas Vanagas ieskatā patlaban Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā aplūkoajamajā izstādē Danse Macabre, kā arī mākslinieka Imanta Lancmaņa pārdomās par to, kā attēlot nāvi ar cieņu pret to – un cik postošs var būt šīs cieņas zudums.

Numurā lasiet Jura Dimitera izstādes „Priekškara paslēpes” kuratores Irēnas Bužinskas liecību par pašlaik LNMM aplūkojamās vērienīgās darbu skates padomjlaika un mūsdienu kontekstu, par mākslinieka dzimtas saknēm, sirreālismu un... kurpēm. Savukārt citā šīs autores rakstā lasītājs tiek aicinātsdoties ceļojumā laikā, ielūkojoties leģendārajā Lemersjē galerijā Maskavā un tajā pirms 150 gadiem sarīkotajā latviešu mākslinieku darbu izstādē.
Žurnālā lasāmi arī viedokļi par Jauno mediju kultūras centra RIXC šoruden sarīkoto konferenci un izstādi „Atklātie lauki” / Open Fields, bet izstāžu recenziju sadaļā – par Baltijas jaunā mākslinieka balvu, topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja valsts kolekcijas izstādi „Gaisma kabeļa galā. Latvijas māksla digitālajā laikmetā” un citiem mākslas notikumiem Latvijā un pasaulē. Bet rubrikā „Grāmata” Rasa Jansone neslēpj prieku par tikko klajā nākušo mākslas kritiķes Janas Kukaines pētījumu „Daiļās mātes”, uzsverot tā nozīmi sieviešu mākslas un feminisma kontekstā.

Gada noslēgumā lasītāji tiek aicināti piedalīties konkursā, kurā var laimēt žurnāla abonementu nākamajam gadam vai izdevniecības „Neputns” izdoto monogrāfiju „Romans Suta”. Atbildes jāiesūta līdz 15. janvārim uz epasta adresi: studija@studija.lv vai redakcijas adresi: Tērbatas iela 49/51, Rīga, LV-1011.

Žurnālu „Studija” izdod izdevniecība „Neputns” ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Žurnāla galvenā redaktore Inga Bunkše (e-pasts: inga@studija.lv.).

„Studijas” jaunāko numuru varat iegādāties preses kioskos, „Neputna” galerijā (Rīgā, Tērbatas ielā 49/51), kā arī internetā Neputns un studija

Iepriekšējie žurnāla numuri nopērkami „Neputna” galerijā un internetā Neputns un studija

Žurnāla arhīvs, informācija par abonēšanu un reklāmas iespējām – studija